*

tas saucās tā: vakar pēc skolas un darba cerēju ātri tikt mājās, bet
zālē bija brīvas vietas, tāpēc pasaucu uz izrādi drAUdzeni. viņa teica, ka neskatīsies otro cēlienu, ja es izdzeršu ar viņu vienu alu.
nu labi, tikai vienu un tad noteikti mājās, es nodomāju, un mēs devāmies uz I love you
kad vakars mazliet ievilkās, es piekritu palikt pie drAUdzenes, noteikti šodien celties agri un braukt mājās mācīties.
vakars turpinājās Orange bārā, bet, kad beidzot bijām nokļuvušas mājās, es atklāju, ka man ir līdz komplektkastīte un vakars vēl nekādā gadījumā nevar beigties.
vēl 3os naktī sēdējām skvēriņā Maskačkā un nevaldāmi smējāmies.

no rīta man kāds zvanīja un prasīja vai es nevēlos shvkr braukt uz Frankfurti, līdz 5.06. es tomēr vēlējos gulēt. nogulējām līdz 14iem. atlikusī diena pagāja mēģinot tikt prom no drAUdzenes dzīvokļa.
nu es beidzot esmu mājās.
man nāk miegs
man rīt ir ieskaite 20. gs. dramaturģijā.
priekā!

vakardien pēdējās lekcijas pasaules mūzikas vēsturē beigās profesors un komponists Pauls Dambis teica -
"es ceru, ka mūzika glābs jūsu zudušās dvēseles"