*

pirms apmēram diviem gadiem es apogsam raxtīju, ka mēs visi esam uzzīmēti ar ogli un koši sarkanu lūpukrāsu uz pelēka betona māju sienām. un lietus mūs pamazām izsmērē, notecina un izšķīdina. ieskalo zemē. šobrīd es jūtos apmēram tāpat.
pagaidām neizskatās, ka naktī būs skaidras debesis, bet savas vēlēšanās es gribu piepildīt tik un tā. ja neredzēšu krītošās zvaigznes niršu Daugavā pēc zelta zivtiņas.
bet vislabāk es gribētu tikai vienkārši paslēpties.