esi pārbaudījusi dzelzi, vitamīnus, hormonus? mūsu vecumā (khekhe) šitie simptomi mēdz nebūt tikai mentāli. atceros, ka tev reiz hepatīts daveda. ne ka šoreiz tas pats, bet arī toreiz iemesli izrādījās negaidīti
ha, pirms sāku domāt par depresiju, nočekoju, kurā cikla punktā atrodos. pēc cikla nevajadzētu būt deprim. par hepatītu - es uz to pieredzi skatos tā, ka mana tā laika depresija vnk palīdzēja viņu atklāt un izārstēt, bet tās iemesli bija citur. viņa maģiski nepazuda līdz ar izārstēšanos apstiprinošām analīzēm. apmēram pazuda terapeita kabinetā. sekošana vitamīniem un regulāra analīžu veikšana ir vēl viens hepatīta takeaways - kopš tiem laikiem regulāri čekoju, dzeru vitamīnus un citus uztura bagātinātājus - d, omega-3, magniju un pa laikam kursa veidā vēl visko. bet nu, jā, varbūt man vienkārši sākusies perimenopauze :D tieši vakar ar staļļa saimnieci runājām, ka nupat publiskajā telpā no tās vairs nekur nevar aizbēgt. no vienas puses - labi, ka par to tiek runāts un ir informācija, no otras puses - rada lieku stresu :D
man kā cilvēkam, kurš, izrādās, sen jau ir perimenopauzē, būtu gribējies, ka par to runā jau daudz agrāk. citādi aizej pie viena ginekologa pirms 10 gadiem, tā pasaka, ka kaut kas ir iestājies, bērnu vairs nevarot būt, jādzer hormonālā kontracepcija (ko nekad nebiju darījusi un nesāku arī). tagad cita vizītē tikai paprasa vai man mav karstuma viļņi (kas nav vienīgais un sliktākais simptoms) un tā arī palaiž. tā nu klausos riņķī apkārt un mēģinu saprast, kas jādara
mums šopavsar ar vīru pacelt galvu virs zāles palīdzēja regulāra iešana, pa 1-2 h gandrīz katru vai otro dienu. laiku vēl var atrast, bet apnīk iet pa tiem pašiem 3 maršrutiem. un vēl - strādā tikai tikmēr, kamēr iet. pēc mēneša neiešanas atkal neko negribas
par hepatītu - es uz to pieredzi skatos tā, ka mana tā laika depresija vnk palīdzēja viņu atklāt un izārstēt, bet tās iemesli bija citur. viņa maģiski nepazuda līdz ar izārstēšanos apstiprinošām analīzēm. apmēram pazuda terapeita kabinetā.
sekošana vitamīniem un regulāra analīžu veikšana ir vēl viens hepatīta takeaways - kopš tiem laikiem regulāri čekoju, dzeru vitamīnus un citus uztura bagātinātājus - d, omega-3, magniju un pa laikam kursa veidā vēl visko.
bet nu, jā, varbūt man vienkārši sākusies perimenopauze :D tieši vakar ar staļļa saimnieci runājām, ka nupat publiskajā telpā no tās vairs nekur nevar aizbēgt. no vienas puses - labi, ka par to tiek runāts un ir informācija, no otras puses - rada lieku stresu :D
man kā cilvēkam, kurš, izrādās, sen jau ir perimenopauzē, būtu gribējies, ka par to runā jau daudz agrāk. citādi aizej pie viena ginekologa pirms 10 gadiem, tā pasaka, ka kaut kas ir iestājies, bērnu vairs nevarot būt, jādzer hormonālā kontracepcija (ko nekad nebiju darījusi un nesāku arī). tagad cita vizītē tikai paprasa vai man mav karstuma viļņi (kas nav vienīgais un sliktākais simptoms) un tā arī palaiž. tā nu klausos riņķī apkārt un mēģinu saprast, kas jādara
mums šopavsar ar vīru pacelt galvu virs zāles palīdzēja regulāra iešana, pa 1-2 h gandrīz katru vai otro dienu. laiku vēl var atrast, bet apnīk iet pa tiem pašiem 3 maršrutiem. un vēl - strādā tikai tikmēr, kamēr iet. pēc mēneša neiešanas atkal neko negribas