Par ēšanu ārpus mājās pēdējā laikā šad tad iedomājos - karoč, top restorāni, to ēdiens un visa iznešanās ir ok, bet mani neinteresē. Ja ēdu tagad kaut ko ārpus mājas, tad tikai tāpēc, ka gribās ēst un pasūtu fāstfūdu, visbiežāk falāfeļus vai suši, pavism reti frīdomfrajus vai picas, jo 'tāpat normāli var paēst tikai mājās'.
Bet mājās, Iness, esmu sācis pats skābēt kāpostus, viskautko marinēt un cept maizi. Karoč - galīgi nojūdzies.
man mēdz gribēties to sabiedrisko ēšanu kā kaut kādu mini notikumu, citu krāsiņu pelēkajai ikdienai, iedvesmas avotu, nu vai arī vienkārši garšīgi paēst, jo nav iespējas to darīt mājās. baigo iznešanos man arī neprasās, bet, ja es maksāju virs dešuka par vienu ēdienu, tad gribas, lai nav sveškauns un mieles.
A uot tie ēsanas svētki man vienmer besījuši. Nu, tipa līdzīgi kā dejošana kas nav pogo. Garšīgakā vieta kur esmu ēdis bija humusa ēstuve Amānā. Ap dešku arī bija. Jej bogu, bŕlūs kadreiz atkal jāaizbrauc.
Bet mājās, Iness, esmu sācis pats skābēt kāpostus, viskautko marinēt un cept maizi. Karoč - galīgi nojūdzies.
izklausās, ka Tev pusmūža krīze iet dziļumā :D
Garšīgakā vieta kur esmu ēdis bija humusa ēstuve Amānā. Ap dešku arī bija. Jej bogu, bŕlūs kadreiz atkal jāaizbrauc.
+ jā. Un tagad ar to lepojos.
nu man patīk pagaršot kaut ko jaunu un intrsantu un iedvesmoties to pēc tam kaut kā integrēt savos ēdienos. citādi paliek garlaicīgi.