*

man mēdz gribēties to sabiedrisko ēšanu kā kaut kādu mini notikumu, citu krāsiņu pelēkajai ikdienai, iedvesmas avotu, nu vai arī vienkārši garšīgi paēst, jo nav iespējas to darīt mājās. baigo iznešanos man arī neprasās, bet, ja es maksāju virs dešuka par vienu ēdienu, tad gribas, lai nav sveškauns un mieles.

izklausās, ka Tev pusmūža krīze iet dziļumā :D