*

1. marts
izguļos. šķiet, ka ab strādā. miegs ir palicis labāks un normālāks. noguļu vairāk nekā 7h. lēnā garā pieceļos. braucu uz stalli. drusku pastaigājam, nomazgāju kungam dibenu. braucu mājās. domāju, ka beidzot čista vajag aizbraukt nopeldēties, bet aizbraucu mājās un esmu briesmīgā badā. K neko nav sācis taisīt, atceros, ka saldētavā ir drusku palikuši springroļi, uztaisu klāt daudz salātus no svaiga ledussalāta, kimčī un gurķa. springroļu sacepu airfrajerī. paēdam. pēc ēšanas atkal uznāk miegs. nu tāds nepārvarams. abiem. liekamies pagulēt, noguļam līdz kādiem 19. protams, nekāda peldēšanās atkal nav notikusi. bet vismaz jūtos pagulējusi. pēc tam noskatāmies Saule spīd 24h. nezinu, it kā nebija slikti, bet tomēr nebija arī baigi labi. Keišs, protams, foršs.

2. marts
ceļos, eju uz busu 7:35, braucu uz Rīgu. ap 10 esmu cirkā, uzlieku izrādi. pirmais atnāk Kronis. nevaru vairs izturēt savu baiso noslēpumu. izstāstu, ka ļoti, ļoti iespējams pametu kvfr. Kronis bēdīgs. man paliek vieglāk, jo kolektīvā ir vēl kāds, kurš zina. sanāk pārējie. drāma par to, ka skatītājiem trūkst krēslu. izrādās neviens nav mani informējis, ka uz šo izrādi ir noņemta viena rinda. parasto 50 krēslu vietā ir 44, bet skatītāji ir 56. doma it kā tāda, ka bērni sēž priekšā uz paklāja un pufiem, bet tas nav normāli, ka ir tik liela starpība starp skatītāju skaitu un sēdvietām, jo bieži vien bērni nemaz negrib sēdēt tur priekšā. rezultātā es esmu ļoti dusmīga uz izrādes producenti un tehnisko direktoru un viens skatītājs sēž uz podestiem - kāpnēm. viņš par laimi nav baigi dusmīgs, bet viņa sieva gan. Spēlmaņu nakts žūrijas locekle Ķimele kārtējo reizi bez brīdināšanas neierodas uz izrādi, uz kuru pati pieteikusies. manliekas arī no šīs sezonas izrādēm viņa neko daudz nebūs redzējusi. paiet pirmā izrāde. sakopju visu un vēlreiz uzlieku izrādi. Nikola un Valters, ar Kroņa palīdzību, uzliek papildu podestu un trūkstošo krēslu rindu. paiet otrā izrāde. izmazgāju kostīmus un eju uz vivi. nobraucu Saļikā. paēdu ceptus puķkāpostus. papsītis aicina apskatīt jauno mašīnu. noeju, apskatos. nujā, līdzīgs volvo kā mums. prokrastrinēju darba lietas un sagatavoju publicēšanai februāri. t.i. sarakstu trūkstošās dienas.

3. marts
ar vilcienu pusdesmitos dodos uz cirku. uzlieku izrādi. izrāde paiet. nobūve. teh dir nav neko domājis kur visu krāmēt. un kur krāmēt nav. salieku visu kaut kādā vienā čupā. paspēju uz busu 14:35. braucu uz Saļiku. manam postam FB dzimtas detektīva grupā piekomentē Līga Lapa - karoč esam atklājušas pirms vairāk nekā 100 gadiem izdarītu, neatklātu slepkavību. slepkava ir mans vecvecvectēvs. visu ceļu par to domāju. ārā spīd saule. ļoti gribas uz mežu. ap 17 izkāpju no busa, steidzos mājās, pārģērbjos un eju uz Pilskalnu. ir ļoti pavasarīga sajūta, lai gan krietni dzestrāks nekā galvaspilsētā. to, ka vēl nav pavisam īsts pavasaris rāda arī klusums. tādā īstā pavasarī šādos vakaros dzied kaudze ar putniem. kādu stundiņu pastaigājos, atnāku mājās ar krēslu un brīdi, kad tiek ieslēgts ielas apgaismojums. uz Vilnīša kapa zied sniegpulksteņi. ļoti gribu ēst. ātrākais, ko var dabūt ir ātrās nūdelītes ar visādiem maniem ierastajiem uzlabojumiem. iekurinu plīti, krāsni nolemju nekurināt, jo liekas visai silts. nevaru sagaidīt K. visi interneti pilni, ka notiek ziemeļblāzma, bet man nav ar ko izbraukt no pilsētas gaismām - fordam nav skate, volvo ir ar K. ar kājām kkur iet man vairs nav spēka. te arī diezgan tālu jāiet, lai tiktu ārā no pilsētas atklātā, tumšā vietā. uz mežu var aiziet ātrāk, bet tas ziemeļblāzmai neder. K atbrauc ļoti vēlu un tad nekur vairs negribas braukt. noskatāmies tik labo Igoru un viss.

4. marts
agrā sapulce. atkal spriežam kaut ko par visādiem datumiem. man grūti koncentrēties un iesaistīties, jo es ceru, ka tas neattiecas uz mani. K aizbrauc ar busu uz Valmieru. ārā skaisti spīd saule, bet man vajadzētu sadarīt kaudzi ar datorlietām. nezkāpēc sākas mēnešreizes. nevajadzēja būt vēl vismaz 4 dienas. zvana Sabīne - aaaa, I got the job. esmu priecīga, zvanu Kārlim, uzrakstu Kronim, mammai un zirgdraudzeņu čatā. nezinu kā labāk informēt pārējos kolēģus. gribas klātienē, bet neviena klātienes sapulce tuvākajā laikā nav plānota. droši vien trešdien pirms zombakiem, kad ir pēc iespējas vairāk sanākuši. ar Sabīni sarunājam, ka piebraukšu uz tirdziņu 16. martā un 17. martā pievienošos darbinieku ballei. 16. martā arī ir pēdējā kvfr izrāde martā. pēc tam 2 nedēļas nekā nav. droši vien tas arī būs mans atdalīšanās datums. ārā turpina spīdēt saule un man turpina būt jādara datorlietas. Ance sadevusi uzdevumus RD NVO konkursam, kurus man ĻOTI negribas pildīt. tik ļoti, ka es pēkšņi aizpildu un iesniedzu 2022. gada nodokļu deklarāciju. biju kkad iepriekš skatījusies un tad rādījās, ka esmu parādā valstij apm 25 eur, tagad atsvaidzinot parādās, ka valsts ir parādā man apm 160 eur. patīkami, protams. iekurinu krāsni, izmetu līkumu pa dārzu. dārzs izskatās pēc miskastes - rudenī palika ļoti daudz neapgrieztu ziemciešu un graudzāļu. tagad viss tāds melns un zem sniega salūzis mētājas pa dobēm. izskatās depresīvi. vajadzētu ķerties tam visam klāt. eju atpakaļ iekšā, gribu mēģināt līdz terapeitam izdarīt to nvo lietu, bet nedaru. vēl vajag sarakstīt Brūnajam sieram izrādes vadīšanas aprakstu. man īstenībā nav līdz galam sarakstīts arī zombijiem. sāku rakstīt failu ar lietām, ko es kvfr daru un par kurām neviens neko nezina. piemēram - mainu un mazgāju virtuves dvieļus. rakstu kvīšu grāmatiņas izrakstītās kvītis vienā grāmatvedības failā. utt. diezgan daudz tādu ir. drusku padaru to NVO, iekurinu krāsni un jau klāt terapeita laiks. joprojām esmu samulsusi par mūsu attiecībām, bet manā dzīvē daudz, kas notiek un par to vajag parunāt. parunājam. uzreiz pēc terapeita braucu uz stalli. izejam ar zirgu līkumu pie rokas, parikšojam pa ceļmalu, paganāmies. pēc tam ilgi kasu zirgam dibenu. tas ir tas, ko viņš visvairāk no manis vēlas. atbraucu mājās. esmu badā. gribas kaut ko normālu. atceros, ka man ir bundža ar konservētām cūku pupām. uztaisu savu variāciju par ful medames tēmu, klāt pieēdu vēl arī baba ganuš un tosterī uzgrauzdētu tortiju. ļoti garšīgi.

5. marts
no rīta saulains, tad apmācas, tad atkal saulains. diezgan dzestrs. izeju riņķi pa saimniecību - sanesu malku, uznesu no pagraba ābolus, mazliet, mazliet pagrābju ābeļdārzu (galvenokārt sakasu čupā sēmeņu čaumalu bruģi, kas ir zem putnu barotavas), tad atkal braucu uz stalli, daru apm to pašu, ko vakar - izejam pastaigāt, cik mana fiziskā (ne)sagatvotība ļauj parikšojam pa ceļmalu, ejam paganīties. kamēr zirgs ganās, pasēžu uz viņa ar aizvērtām acīm. nomazgāju viņam dibenu. man patīk tāds mostly undemanding laiks kopā. manliekas, mēs abi izbaudām viens otra klātbūtni. braucu mājās, izņemu omnivā lj user basta dāvātās grāmatas. ieeju topiņā pēc šādas tādas pārtikas. nocenoto produktu plauktā ir kaut kāds gatavais falafels. paņemu to. uzcepu airfrajerī, klāt salāti un turku jogurts. ēst var, bet es tās sauktu par dārzeņu bumbiņām, nevis falafelu. pēc tam prokrastinēju un tad, jau diezgan pavēlu, saņemos piekārtot māju un beidzot izmazgāt grīdas. neatceros, kad es to pēdējo reizi darīju. rīt beidzot atvedīs iegādāto skapi.

6. marts
diezgan labi paguļu. ārā saulains un dzestrs. mazliet padaru jogu, padzeru kafiju un taisos uz Rīgu. ienāk kaimiņiene paskatīties, kur jāliek skapis. iztaisos un braucu. Siguldā ieeju rimi un sapērku visādas lietas kvfr saimniecībai un Vēlēšanām, nopērku Ancei dzd zemenes un mellenes, tad lidlā pēc maizes zombijiem (jo tikai lidlā var sagriezt tik plānās šķēlēs). ārā spīd saule. kopumā jauki, bet braucot ir tieši acīs. nobraucu cirkā. esmu tā laicīgi. pasaku jaunumus Nikolai. salieku zombijus. sagaidu, kad atnāk visi aktieri. saku, ka man ir kaut kas sakāms. Ance prasa vai esmu stāvoklī. neesmu. bet eju prom no kvfr. visi sabēdājas, Paula prasa vai tiešām nespēlēšu ērcēs. Ance par laimi uztver mierīgāk nekā varēja uztvert. visi uzreiz sāk domāt ko darīt. izrādās neviens īsti negrib, ka manus pienākumus pārņem Anna. Ancei liekas, ka līdz sezonas beigām kaut kā jātiek pašiem galā un jauns cilvēks jāpieņem no septembra, tādējādi ietaupot vasaras, kad nekas baigi nenotiek, algu. noskatos izrādi. neiet baigi labi, bet ir tā mīļi. novācos, sagaidu, kad izmazgāsies kostīmi, braucu uz saļiku. Marta atraksta, ka sarunājusi, ka treniņš no rītdienas pārceļas uz piektdienu, jo viņa rīt netiek. paēdu mammas pupu zupu un papļāpāju ar viņu par Grīnbergiem. K ar busu nobraucis mājās no Valmieras kurināt un auklēt kaķi. ziņo, ka skapis ir ieradies, paredzētajā vietā der un izskatās labi.

7. marts
pamostos kaut kad starp 9 un 10. K ziņo, ka fordam nosēdies aķis - skate tātad nebūs - aizbrauc atkal ar busu uz Valmieru. ieeju dušiņā, padzeru kafiju, padaru datorlietas, iesniedzu atlūgumu, paēdu pupu zupas atlikumu, papsīša sarūpētos kruasānus, mammas samizotos ābolus un bumbierus. kaut kad pirms 16 braucu uz cirku. nolieku auto un aizskrienu uz turku veikalu sapirkt konservētās cūku pupas. eju atpakaļ, salieku pēdējos Latvijas zombijus. cerams viņi rudenī tiks līdz tai Zviedrijai. izrāde beidzas, novācamies, nobūve, viss tā diezgan raiti. aktieri vēl kaut ko sēž un visi sāk kko drusku dzert. atrodu ledusskapī vienu staburagu. drusku pasēžam un patērzējam. ir jau kādi 22 kad sāku braukt mājās. atbraucu ap pusnakti. baigais dubaks. K atstājis man dzeltenas tulpes, kā apsveikumu ar jauno darbu. iekurinu krāsni. lienu gultā un gaidu kad izkurēsies. rīt diezgan laicīgi jāceļas. lasu Alīnas dienasgrāmatu. baigā čerņa.

8. marts
no rīta baigi auksts un visai pelēks. pamostos ar visām pasaules aukstumpumpām uz apakšlūpas. braucu uz stalli, paņemu ķiveri un Martu, braucam uz Vmuižu. treniņš ar Reiņa zirgiem. Martai Fazāna meita, kas negrib celties rikšos. man sirms un diezgan jauns kastrāts Kriptons, Kiborga dēls, ko Reinis raksturo kā "lāga lauku zēnu". apmēram tāds viņš ir. nav diezko ērtas gaitas, nav diezko ieinteresēts nekamī, nav arī diezko attapīgs un apķērīgs. tā interesanti pamainīt un pakrāt pieredzi ar dažādiem zirgiem, bet ilgstoši negribētos darboties ar Kriptonu. viņā trūkst kaislības. mans zirgs, piemēram, ir introverts un vismaz sākumā bija ļoti sevī noslēdzies, bet viņā tāpat varēja just kaislību. noseglojamies, braucam uz stalli, vienā reizē aizstiepjam visu baru padzīvoties pa ganiem un pagrauzt kūlu (un pakasīt svaigo zaļumus, kas jau sadīguši zem kūlas). Marta ved 4, es trīs. ielaižam ganos, tikai Radis grib iztaisīties un skriet, parējie uzreiz lietišķi metas pie kūlas graušanas. man vēl ir laiks, Marta aicina uz kafiju. padzeru kafiju ar Martu un Martas mammu. ap diviem laižu uz Rīgu. ap 16 atstāju mašīnu cirkā un eju uz KKC. pārējie jau ir tur. saliekamies Sapnim. Sapnis notiek. es sēžu ārpusē, mēģinu tumsā lasīt čekas šofera atmiņas un šausminos par troksni, kas noteikt iet cauri durvīm izrādes norises telpā. un sargāju durvis, jo ik pa brīdim kāds tur grib iekļūt. izrāde beidzas, novācamies, ar Nikolu braucam uz cirku, izkrāmējamies. kāpju mašīnā un braucu atkal mājās. ārā auksts, pa ceļam brīžam drusku snieg. ap 23 esmu smilčā. mājās baigais dubaks. ir tikai divas krāsns malkas pagales. iekurinu tās, iekurinu plīti, eju uz šķūni, sastiepju malku. uzvāru ūdeni, ieleju termoforā, lienu gultā, gaidu, kad viss izkurēsies un varēs aizvērt šīberus.

9. marts
pamostos un ar izbrīnu konstatēju, ka pulkstenis ir jau 11. izlasu K ziņu, ka viņi jau ir izkrāmējuši Rīgā aparātus un viņš ar busu, kas pēcpusdienā jāatdod Valmierā, brauc uz Smilču un varētu aizvest uz dzīvokli drēbju karināmo stangu. ārā tāds diezgan patumšs un pelēks. pieceļos, joprojām liekas, ka mājā tāds auksts. ar pēdējām pagalītēm iekurinu plītu, saģērbjos, iztīru zobus, eju uz šķūni, sanesu malku. būsim šoziem nokurinājuši haļavno malku, kas pāris gadus stāvēja šķūnī - t.i. priedi, kura viņgad no blakus teritorijas iegāzās mums sētā. dzeru kafiju, lasu Čekas šofera atmiņas. jūtos tāda saburzījusies. man liekas, ka man ir mikropohas no vakardienas mazā aliņa un klepus sīrupa šota (kaut kas ko bārmenis mums ielēja, jo nebija upeņu balzama). kaut kā ļoti esmu atradinājusies no alkohola. atbrauc K. atved man puķi vakardienas 8. martā un preceli no skaja. arī iedzer kafiju. atbrīvojam drēbju stangu, notinam ar plēvi, iekraujam busā, aizvedam uz dzīvokli. tad K jāskrien atdot buss un jāpaspēj uz sabiedrisko busu atpakaļ. es uzvāru rīsus un samaisu ar neapēsto iepriekšējās dienas līdzņemšanas ēdienu, sagriežu gurķi un ledussalātu. tad sāku iekārtoties jaunajā skapī. to izdaru daļēji - vajag vēl, lai K pieliek karināmo stangu. bet atvilktnēs un plauktos ievācos. atgriežas K no Valmieras. paēdam, iedzeram kafiju. ir jau 17. aizbraucam atkal uz dzīvokli, tur lielākā daļa krāsošana ir izdarīta, bet viss baigā trešā. daudz maz izvācam atkritumus, paliek vēl vecais pods un izlietne. tos citā dienā. podu arī onkulis nomainījis un pāršuvojis flīzes. virtuvē grīda baigi noķēpāta ar zaļo krāsu. lielos vilcienos esam visu sakārtojuši un trešu izvākuši. aizbraucam nodot taromātā kvfr pudeles un tiekam pie manas, visdrīzāk pēdējās, "piemaksas pie algas". sapērkam pārtiku, ievedam Aldim paku no manas mātes, braucam mājās. jau ap pusdeviņiem ielienam gultā, graužam popkornu, dzeram staburagu, noskatāmies labo Igoru. K jau nāk miegs un mēs tā arī neskatāmies filmu. es vēl sēžu un kūkoju.

10. marts
braucam slēpot uz Ozolkalnu. ļoti forša diena. izlietājam daļu no sagruvušā pacēlāja sarūpētās dāvankartes. ir aukstāks nekā likās, ka būs. tā kalns foršs, bet darbojas tikai krēslu pacēlājs, kas iet lēni, kurā pūš vējš un var paspēt nosalt. K arī ne visai patīk augstums un šūpošanās. viņš vienā brīdī vairs nevar izturēt un met mieru. es vēl palieku, jo laiks vēl ir. stāvu rindā uz pacēlāju, krēsls piebrauc, sēžos iekšā, apsēžos un pēkšņi izrādās, ka man blakus sēž vīrietis. sauksim viņu par "Sarkano jaku" nē, nu why not. vienkārši kopš kovidlaika pierasts, ka kopā brauc tik pazīstami cilvēki un svešie brauc atsevišķi. vīrietis sāk small talku. ir tāds pilnīgi normāls un patīkams. pārmijam dažas laipnības. braucu pa "grūtāko" kalnu. viņš arī. apdzenu viņu. viņš pie pacēlāja piesteidzas, lai paspētu atkal ar mani. tā uzbraucam kopā augšā vairākas reizes. beigu beigās mana pacēlāja biļete jau iet uz galu un man ir apnicis salt tajā krēslu pacēlājā. saku viņam, ka metīšu mieru. un tad viņš prasa vai es esmu brīva meitene. tas ir ļoti negaidīti un mulsinoši. saku, ka nē, neesmu. tad viņš skumji novelk - ehh, tad jau mūs saista tikai slēpošana. es saku, ka, jā, tā sanāk un dodos uz stāvvietu pie K. kopumā esmu izbrīnīta, ka par spīti tam, ka no manas sejas var redzēt praktiski tikai muti ar miljons aukstumpumpām uz apakšlūpas (pārējais ir brilles un ķivere), esmu kādam likusies interesanta. karoč esmu ļoti atradinājusies no tāda veida uzmanības. gribas kafiju, bet Ozolkalna kafene nestrādā. aizbraucam uz Rūsu Cēsīs. tur ir ļoti garšīgs kapkeiks. braucam mājās. pusdienās uztaisu tādu krāšņu ful medames, ar visādiem dārzeņiem un grauzdētām tortijām.

11. marts
K aizbrauc uz skati Valkā. fords, protams, to neiziet. 9 divnieki. no otras puses - nav it kā arī nekas ļoti dramatisks. es aizbraucu uz stalli. patizlojos ar jāšanu bez iemauktiem. pagriezienus ļoti labi varam izjāt bez pavadām, zirgs ļoti atsaucīgs. lielākas problēmas sagādā taisnas līnijas - piemēram, soļot taisni prom uz laukuma tālāko galu. zirgs visu laiku iegriežas liektā līnijā un pamazām dodas atpakaļ uz laukuma izeju. diezgan interesanta pieredze. ir jauka saulīte un diena vispār. aizbraucu mājās, uzēdam, braucu uz Rīgu. Skrastiņš. uzlieku izrādi, izrāde paiet, novācu izrādi. braucu atkal atpakaļ mājās.

12. marts
noguļu diezgan ilgi. un ilgi sāku dienu. kaut kā ir sajūta, ka viņa aiziet pa tādām drusku bezjēdzīgām sliedēm. neizdaru neko no tā, ko esmu domājusi izdarīt. mēģinu kaut kā sakārtot Grīnberu kofera saturu, vismaz pa kaut kādām kategorijām - Alīna, Otto, korespondence utt. Bet rezultāts ir pa grīdu izmētātas papīru kaudzes, ko beigu beigās vakarā vienkārši tāpat sametu atpakaļ koferī.

13. marts
K aizbrauc ar busu uz Naciķi. uz šo rītu pārcelta agrā sapulce, jo pirmdienas rītā Ance un Āris lidoja uz Austrāliju. Klāvs kaut kā uzņemas iniciatīvu, tā loģiski viskko pasaka, neviens neiebilst un kaut kādas lielākās potenciālās problēmas ir nogludinātas. Manā vietā šosezon nevienu neņem. Skrastiņus dežūrē Ance, Sierus un Vēlēšanas Anna. Pēdējos trīs Arājus nodežūrēšu es. pēc sapulces līdz pat brīdim, kad jāskrien uz Rīgu, čatoju ar Annu. visādas diezgan smagas un grūtas sarunas. un izčakarēta diena, jo neko neizdaru. lecu mašīnā, atkal braucu uz Rīgu. uzlieku izrādi. pirms izrādes atnāk K no Naciķa un noskatās izrādi. esot bijusi sūdīga. novācos, braucam atkal uz Smilteni.

14. marts
rīts sākas ar Ances ziņām. mani tas viss kaut kā satrauc un apbēdina un arī besī. es sagumstu un baigi nevaru neko padarīt. kaut ko čatojam. kārtējā izčakarētā diena. pusdienās ēdam picu no picērijas Zebra. tā jau forši, bet tām Zebras picām trūkst jebkādas elegances. pēc tam braucu uz stalli. tur tukšs un kluss, zirgu nav, Martas nav. tad redzu starp krūmiem, ka Marta ved mājās no ganiem. palīdzu sabāzt visus iekšā. apseglojam Radi un Leo un domājam pajāt laukumā. Radis atkal liekas klibs. besī. pasoļoju, kamēr Marta padara kaut ko vairāk. pēc tam ilgi stāvam ārā pie zirgiem un pļāpājam. braucu mājās, jau krēslo.

15. marts
ceļamies, braucam uz Rīgu. K man izlaiž pie VC4 un aizbrauc uz cirku. es eju uz vairogdziedzera sonogrāfiju. neko tādu īpašu neatrod, bet struktūra varētu liecināt par autoimūnām problēmām. eju ar kājām uz cirku. atbrauc Kronis, sakraujamies, braucam pēc rasola un uz Zviedru augstskolu. papļāpāju ar Kroni par visādām ar manu aiziešanu saistītām peripetijām. Kronis laikam ir manās acīs kļuvis par jēdzīgāko un saprātīgāko un emocionāli inteliģentāko kolēģi. droši vien tāpēc arī izvēlējos viņu, kā to, kuram pateikt pirmajam. Vēlēšanās pilsoniskās alianses pasākumam, publikā visādi nvo cilvēki. Kronis sāk ar to, ka grib palaist kompi, bet neiet kvfr video kompja parole. visu laiku saka, ka nepareiza. nopišamies visādi, nekā. saliekam visu pārējo. beigu beigās darām tā, ka K ar taksi no cirka atved kvfr skaņas kompi, palīdz pārlikt qlab projektu un tad ar taksi, uz melnās kases rēķina, dodas tālāk savās gaitās. tā arī izdarām, ar skaņas kompi problēmu nav. izrāde ok, nvo cilvēku publika forša. novācamies, sakraujamies, braucam uz cirku, izkraujamies. man gribas ēst, bet ir puspieci - izvirtuļu kafene jau ciet. man arī nav daudz laika, aizeju paņemu kaut kādu spicy veggie wrapu sabvejā. nu tāds. nav īsti spaisij un neliekas tās naudas vērts. eju atpakaļ uz cirku, uzlieku Skrastiņu. izrādes laikā pievācu kabinetu, jo nākamnedēļ cirks tur rīkos kaut kādas dinejas otrās atklāšanas pasākumu ietvaros. izrāde beidzas, novācos, atnāk K no Tesas Nirvanas mēģa. braucam mājās. gribas ēst. piestājam Teikā kaut kādā Kebab factory, paņemam falafelus maizē. diezgan labi, esmu apmierināta. braucam mājās, liekas, ka tas velkas bezgalīgi ilgi. rītdien atkal jābrauc.

16. marts
pieceļos, padzeru kafiju, braucu uz tirdziņu Valmiermuižā. man vienlaicīgi ir pēdējā oficiālā dežūra kvfr (bet būs vēl dažas neoficiālas) un pirmā diena ar jauno priekšnieci/kolēģi. ir auksts un nemīlīgs. veicu savus neatkarīgā tirdziņa novērotāja pienākumus. paēdu pusdienas. braucu uz Rīgu. kaut kā ekstrēmi jau riebjas tā braukšana. izrāde pienāk un paiet un beidzas. nobūve. novācos un braucu mājās.

17. marts
paguļu. aizbraucu uz stalli. pēc tam braucu mājās. kaut kā ļoti nāk miegs. mēģinu pagulēt diendusu, bet nesanāk. man ir stress. vakarā jāiet uz Valmiermuižas brūža balli- uzņēmumam 15 gadu jubileja un liels pasākums. esmu ielūgta. noprokrastrinēju brīdi kad jāsāk taisīties (ielūgumā rakstīts, ka jāģērbjas svinīgi - man ir stress gan būt under dressed, gan over dressed). sataisos un reāli pēdējā brīdī izbraucu. tieši uz sešiem ierodos Mujānu biedrības namā. smuka vieta. dabūju pie galdiņa vietu blakus Sabīnei. nosēžu oficiālo daļu (tur ir visādas uzrunas un darbinieku apbalvošanas un video utt) un ap 21 braucu mājās. kopumā liekas, ka uzņēmuma kopējā atmosfēra ir tiešām jauka un draudzīga. nekādus red flagus nejūtu plīvojam. vienīgi pati jūtos ļoti emocionāli un mentāli nogururusi. promejot iebāžu kabatās divas jaunās garšas "meksikānis" alus pudelītes, kuras tad abi ar K izdzeram uz gulētiešanu.

18. marts
no rīta viss balts - pa nakti sasnidzis. ir tumšs un pelēks un dzestrs. Volvo aiziet uz servisu. kopumā neko īpašu nedaru un nekas nenotiek. neko negribas.

19. marts
eju pie ģimenes ārstes. viņa saka, ka ar to vairogdziedzeri šobrīd neko nevar darīt, jo vienīgais risinājums ir sākt dzert hormonus, ko tad vajadzēs līdz mūža galam. iesaka pagaidām iztikt, jo izskatās jau, ka pagaidām organisms kaut kā kompensē to problēmu. not sure, bet nu labi. izraksta mildronātu. pēc tam eju pie uzacu ukrainietes hennot uzacis. pēc tam abas aizbraucam paskatīties dzīvokli - cik tālu (vai netālu) tur viss ir pavirzījies. ieeju humpalās. nopērku jaciņu, kurai pēc tam kabatā atrodu krāsai pieskaņotus liekos nagus (lietotus). uzēdu, braucu uz stalli. nesaprotu, ko darīt ar Rada stiegru. tur visu laiku ir pietūcis. karsts nav. par klibumu nevar saprast. besī šitādas problēmas. pakustinu viņu drusku - gan pie rokas pa grantinieku, gan drusku padzenāju raundpenā.

20. marts
gribu izveikt pavasara tīrīšanu un kārtošanu. noņemu un salieku mazgāties visādas tekstīlijas - dīvāna spilvenu spilvendrānas un gultas pārklājus. bet! uz manu vakardienas epastu atbild Briedis. un atbild nevis e-pastā, bet mesendžerī. rezultātā es praktiski visu dienu pavadu čatojot ar Briedi. ir ļoti aizraujoši. liekas smieklīgi, ka mēs abi visu laiku lavierējam, lai nebūtu vienam otrs jāuzrunā tieši. t.i. mūsu starpā nav skaidrības vai esam uz tu vai jūs. rezultātā gan praktiski neko jēdzīgu neizdaru. bet - vismaz aizbraucam uz Niedrāju. apejam tam apkārt un ielienam ūdenī. ezers vēl daļēji klāt ar ledu.

21. marts
braucam uz treniņu. pirmais ārā, bet mazajā ne lielajā laukumā. uzdevumi tādi viegli un vienkārši, jo zirgi maz kustināti. neliekas, ka zirgs klibo. toties laikam kaut kas zied un kairina un ir sūdīgāk ar elpošanu. aizvedam zirgus mājās, pārģērbjos braucu uz Valmiermuižu. iepazīstos ar biroju, parakstu līgumu, uzzinu kādi visādi bonusi man būs pēc pārbaudes laika beigām. pēc nvo teātra liekas piena upe ķīseļa krastos. arī biroja atmosfēra liekas jauka un cilvēki draudzīgi un mierīgi, joprojām nejūtu nekādu red flagu smaku. mēģinu tikt savā jaunajā epastā un saprast visādas kalendāra lietas, bet mans vecais kompis kategoriski atsakās lietot internetu. Vmuižas internetam. rādās, ka ir piekonektēts, bet interneta nav. no telefona hotspota arī atsakās. tas mani uztrauc un rada stresu. tad mani atstāj kopā ar ekskursiju vadītājām gaidīt, kad atbrauks grupa no Smiltenes tehnikuma, lai es pievienotos ekskursijai pa alus darītavu. grupa neatbrauc un telefonu neceļ, bet ekskursiju tomēr dabūju - principā ekskluzīvi sev vienai. tad jau ir diezgan pavēls vakars. braucu mājās. jūtos nogurusi. mājās kompis normāli pieslēdzas mājas vaifajam, it kā nekas nebūtu bijis. bet laikam jāsāk domāt par jaunu datoru. drausmīgi gribas ēst, jo pa visu dienu īsti nav bijis kad ēst. K uzcep man pelmeņus.

22. marts
ceļos ap astoņiem. ap deviņiem braucu uz Valmiermuižu. šodien plānā dažas tikšanās un iepazīšanās ar kolēģiem, ar kuriem krustosies darbība. viena no viņiem - Arita (t.i. Lomika ilggadējā dzīvesbiedre) - tas ir jauki, jo viņa ir jauka. visi pārējie arī ir jauki. tieku pie sava galda ofisā. paldies dievam mans vecais kompis šodien ir saņēmies slēdzas klāt internetam. ārā ļoti riebīgs laiks. auksts, vējš, lietus, tumšs. mini video sapulce ar Sabīni par tirdziņu. laikā kad nepieazīstu kolēģus un neesmu iesaistīta kafijas automāta drāmā, mēģinu lasīt visādus materiālus, kas man sasūtīti. piemēram, uzņēmuma identitātes grāmatu. birojs ir virs ražotnes un izrādās, ka regulāri ir visādas skaņas - dūkšana un rūkšana un šņākšana un klabēšana. baigi traucē un nogurdina. sāku googlēt noise cancelling austiņas. apstājos pie jbl tune 660nc. pusdienās eju kopā ar tuvākajām kolēģēm t.i. tām, kas birojā sēž man vistuvāk. pusdienu piedāvājumā ir šķīvis, uz kura var krāmēt visu ko grib un, par kuru ar darbinieku atlaidi, jāmaksā apm 5 eur. ir ok - arī veģ opcijas. ap pieciem kāpju mašīnā un braucu uz valletu. ienesu plakātu un eju skatīties austiņas. ir uz vietas rd electronic veikalā, bet maksā 86 eur. tā ir cena, kas mani šim mērķim neinteresē. esmu drausmīgā badā, jo pusdienas bija 12 un brokastis neēdu un pārdozējusi kofeīnu (vmuižas kafijas automāta 2 melnas + piens = normāla izmēra krūze izrādā krietni stiprāk nekā tāds pat komplekts kvfr kafijas automātā). iebraucu lidlā, nopērku bulkas un kaut kādus sēņu ravioli, ko uztaisīt mājās. esmu ļoti nogurusi. no darba ne visai, bet no adaptēšanās un daudziem svešiem cilvēkiem un svešas vides un trokšņa piesārņojuma. mani sveicina pazīstama seja, kas liekas ārpus konteksta. blenžu un nesaprotu, lai arī sveicienu atņemu un izliekos, ka viss ok. tikai izejot no veikala un ieraugot personas auto apjēdzu, ka tā ir staļļa palīgs. manas nogurušas smadzenes nespēja viņas seju salikt kopā ar normālām, tīrām, pilsētas drēbēm. braucu mājās. riju bulkas. diezgan traki līst. raizējos par to vai volvo nesāks elektrogļukot. izņemu omnivā foresto siksniņu Riksim. atbraucu mājās, iekurinu plīti, uzvāru lidla ravioli, apkaisu ar grantisteru un spinātlapām un drusku pesto. paēdu. K pa dienu ar busu aizbrauca uz Rīgu un nakšņos saļikā. kaķis nerādās, lai gan ārā līst. drausmīgs besis. gulšņāju. kaķis atnāk. sataisos un eju gulēt. kaķis izlaužas ārā un nenāk atpakaļ. ielienu gultā, it kā guļu, bet tomēr arī gaidu kaķi. galu galā arī rīt visu dienu neviens nebūsim mājās. kaķis atnāk pēc vieniem. tad nevaru aizmigt vēl kādu laiku. aizmiegu laikam kaut kad ap diviem.

23. marts
piecos naktī kaķis laužas ārā. izlaižu. nevaru aizmigt. kaut kādos pusseptiņos aizmiegu. noskatos sapni, kurā apturu slepkavu. un... kaķis atkal grib iekšā. ielaižu, ielienu atpakaļ gultā, kaķis ieritinās pie manis. tagad varētu gulēt saldā miedziņā, bet īstenībā ir jau jāceļas augšā. ar lielām mokām izlienu no gultas pusastoņos. jūtos ļoti neizgulējusies. saģērbjos, uztaisu līdzņemamo kafiju un īsi pēc astoņiem izbraucu. aizbraucu līdz Dreiliņu aplim, meklēju, kur var apstāties, lai sagaidītu K, kurš ar Galss Buss brauc no saļika. kaut kur apstājos, zvanu K un viņš tieši iet tur garām. braucam uz ikea meklēt un skatīt kaut kādas lietas dzīvoklim. galvenokārt kaut kādus skapīšus virtuvei un vannasistabai. nopērkam vannaistsabas skapīti ar izlietni. principā vienīgais un ne īpaši skaistais variants, kas vispār lien tizlajā vietā, kas tam paredzēta. apēdam divus hotdogus un vienu saldējumu (katrs) un braucam uz Ādmiņu ielu. K paņem čupu ar Grab jaunajiem krekliem, tad braucam uz Irvi izņemt Gunas un Reiņa kostīmus, tad uz cirku. pagalms pieslānīts pilns ar auto. kaut kur knapi iebāžamies. ejam skatīties Apvienības La Band à Tyrex izrāde-velobaletu. kopumā ir forši, vienīgi man ļoti sāk nākt miegs. pēc izrādes tiekam ārā no pagalma (tur ir saradušās vēl mašīnas. principā 3 rindās) un braucam uz Imantu pirkt mazlietotas jbl tune 660nc austiņas. 40 eur man liekas adekvāta summa šādai vajadzībai. izskatās praktiski nelietotas, ir oriģinālajā kastē. pēc tam braucam pie rasbainieka uz dzd. ierodamies vienlaicīgi ar Oliveru un Jūliju. pārējo publiku baigi nepazīstu, izņemot Usni. drausmīgi, drausmīgi nāk miegs. mazliet patērzēju ar Oliveru par Vagonu ielas nedienām un to, kā viņam klājas ar jauno īpašumu. izklausās traki. gan viens, gan otrs. tā kā es totāli rubos ārā, braucam mājās. ierodamies ap kādiem astoņiem, kaut ko parosāmies, noskatāmies sestdienas Igoru un guļam.

24. marts
nopeldamies. apejam ap ezeru. vakarpusē braucu uz stalli. izejam solo apvidū. pamats negaidīti slapjš. nav baigi kur izvērsties ātrākām gaitām. zirgs arī nav ļoti traks. tā elpošana liekas so so. pēc tam zirgs stāv pie vārtiem un žēli skatās un neiet prom. nevaru aizbraukt, jo visu laiku eju atpakaļ un baroju kārumus.uzcepu ābolu pīrāgu.

25. marts
no rīta braucu uz biroju. pēc pusdienām sagaidu Sabīni un Piļu un muižu asociācijas pārstāvi un braucam uz Oleru muižu. uz pagaidām neformālā Valmieras novada muižu tīkla otro tikšanos. es Oleros esmu bijusi vienreiz pirms miljons gadiem ar Saviešiem, kad bija jādzied Lieldienu pasākumā. toreiz bija pagājuši tikai pāris gadi, kopš nodega kungu māja. tagad liekas neticami kā viņa ir tā atjaunota. ir jauks un diezgan interesants pasākums. nosalstu. saēdos Zemīšu ģimenes īpašās siermaizes. braucam atpakaļ uz Valmieru, pārkāpju savā auto un braucu mājās. atkal čatojam ar Briedi.

26. marts
braucu uz biroju. salieku dažas iepazīšanās sapulces ar jaunajiem kolēģiem. man ir saraksts, ar kuriem man tas pamazām jāizdara. sapulce. ņemos un lieku kopā reģionu konkursu KKF. sniedzam darbnīcām etnofestivālā. tad braucu uz Smilču. aizvedu uz tehnikumu plakātu ar vasaras vakancēm. atbraucu mājās. ir besis. ilgi nevaru nekam saņemties. bet nezkāpēc saņemos un samaksāju nesamaksātos nodokļos (ar naudu no krājkonta) un iesniedzu deklarāciju par pagājušo gadu. jau ap kādiem 22 atceros, ka man zirgam rīt dzimšanas diena. eju uz pagrabu pēc āboliem un burkāniem. mazgāju tos. mati arī jāmazgā.

27. marts
birojs. tikšanās ar kolēģiem. finalizējam reģionu KKF. Sabīne iesniedz. ap četriem taisos prom. aizbraucu uz stalli. Marta tieši tikko atvedusi zirgus no ganiem. apseglojamies, izejam apvidū. aizejam līdz kalniņam. pamats sūdīgs - mīksts un slapjš un dziļš. sanāk pa tādu palēkšot. zirgs pēc tam pieklibo. sūdīgi. sabaroju zirgu ar augļu-dārzeņu salātiem. zirgam šodien paliek 22. braucu mājās.

28. marts
pieceļos. braucu uz stalli. ārā silts. paņemu Radi, pakustinu laukumā. it kā izskatās, ka neklibo. nu labi, mēģināsim braukt uz treniņu. aizbraucam, iesoļojamies, sākam rikšot. klibs. nu neko. karoč nav labi ar to stiegru. laikam jāsauc vets un jātaisa sonogrāfija nosegloju, sēžu pie kokiem, Radis snauž blakus - kamēr Marta pajāj. braucam atpakaļ uz stalli, aizvedam visus uz ganiem. braucu mājās. K uztaisījis pusdienās rīsus ar dārzeņiem. paēdam. teorētiski man vajadzētu strādāt, bet Sabīnes uzdotie uzdevumi nav tādi baigi apjomīgi un nav arī īpaši steidzami. tāpēc ņemu grābekli un eju ārā. nogrābju ābeļdārzu un piekopju pagalma puķudobi. mēģinu piekopt arī sētmali. pēc tam eju uz mājaspriekšu. nogrābju arī tur. noņemu skujas no rozēm un lavandām un timiāna. viss kopumā izskatās paslikti. lielā roze ir ok, Ulbertes roze izskatās sūdīgi, krustmātes rozēm virspuse izskatās dead, bet šķiet, ka no saknēm nāk jauni dzinumi. lavandas visās vietās izskatās ļoti slikti. drusku vēl ceru, bet iepriekšējā pieredze liek būt visnotaļ šaubīgai. timiāns izskatās miris. vecās zemenes arī izskatās dead. tās, ko mamma iestādīja rudenī šķiet ir ok. ķiploki ir sadīguši. saulrieteņi izskatās papuvuši. izskatās, ka dārzam nav bijusi viegla ziema.

29. marts
pieceļos laicīgi, padzeru kafiju. ārā mikls, bet vēl silts. jau pirms 10 izeju ārā. izceļu no siltumnīcas tur uz ziemu iesēdinātos podus. salaistu, pievedu mazliet zemi no vecā komposta. varētu vairāk, bet pie komposta ir žļampa un pati kompostzeme arī diezgan slapja. baigi smagi un ķerra grimst iekšā. iesēju salātus un redīsus, iebāžu dažus sadīgušus sīpolus lokiem. mazliet vēl paturpinu vicināšanos ar grābekli un turpinu griezt sabļukušās ziemcietes. ap 12 ļoti sagribas ēst. eju iekšā. K ir sapulce ar Santiem. virtuvē. es mēģinu kaut kā klusi virināt pieliekamā durvis un pārāk nešķindināt traukus, bet īsti nesanāk. sagaidu, kad viņš beidz sapulci un tad saēdamies grauzdētas maizītes ar krēmsieru un lidla vegan ikriem un lillā sīpolu un pipariem. nenormāli garšīgi. iedzeram otro kafiju. tad izejam ārā apgaitā pa saimniecību - parunāt par šosezon darāmajiem darbiem. baigi daudz to darbu. ārā pa tam nokritusies temperatūra un joprojām ir slapjš. baigi vairs negribas tur ņemties neko. ejam iekšā, drusku padaru lietas pie datora un tad pieķeramies mājas uzkopšanai. K noslauka putekļus, nomaina gultasveļu, izdauza koridora paklājiņus, nomazgā traukus. es sakārtoju, kas jāsakārto un izmazgāju grīdas. tad nokrāsojam olas. tad jau ir kaut kādi pusdesmit. lienam gultā, skatāmies big bang theory pirmo sezonu.

30. marts
pieceļos ap kādiem pusdesmitiem, padzeru kafiju, ejam ārā. ārā ir neticami silts. brīnišķīga diena. visu dienu nostaigāju ar basām kājām krokšos. K sāk dedzināt rudenī nenokurinātos zarus. es staigāju ar grābekli un ķemmēju teritoriju. turpinu griezt rudenī neapgrieztās ziemcietes. pārcilāju kompostkastes. ap vieniem eju iekšā un uzvāru gaileņu/beku buljonzupu, klāt ceptas siermaizītes ar diy pesto. izstiepju nojumē galdiņu. atklājam ārā pusdienošanas sezonu. paēdam. iedzeram kafiju. turpinām visu to pašu, ko pirms pusdienām. apgriežu avenes. visu dienu iet gājputni. K nozāģē veco, lielo plūmi. nu ir vēl vairāk zaru, nekā sākumā. skaidrs, ka pa šodienu visu nenokurināsim. kad saule laižas uz rietu, K iet iekšā taisīt fokaču. es turpinu vēl ķemmēt mauriņu un drusku pagriežu ābelei zarus. tad arī eju iekšā. uzcepu burkānkūku bez cukura. tā kādreiz bija man regulārajā repertuārā, bet biju par viņu aizmirsusi. recepte ir šepat manā klabā, kādus 10 gadus uz atpakaļu. tad K liek cepties fokaču, es taisu falafelus. ielieku pirmo porciju airfrajerī, uzticu tālāko cepšanu K. pati vēl uztaisu krēmsiera frostingu kūkai un zemesriekstu sviesta mērci falafeliem. tad nomazgāju kājas. ir gatava fokača un pamazām arī otrā falafelu porcija. ir jau krietni vēls, bet uzēdam drusku falafelus un fokaču. tad lienam gultā, noskatāmies dažas big bang theory sērijas, pusi no sestdienas Igora. tad K aizmieg. man liekas, ka šī ir bijusi tāda priecīgi produktīvākā un darbīgākā diena pēdējā pusgada laikā.

31. marts
paēdam Lieldienu brokastis no Grīnbergu Kuzņecova servīzes. fokaču, oliņas, lidla vegan ikrus, falafelus. ejam ārā. ir vēl siltāks nekā vakar. līdz pat kādiem 22 grādiem. atklāju šortu un pavisam baso kāju sezonu. ir tikpat produktīva diena dārzā kā vakar. saprotam, ka nav jēgas tērēt laiku tik masīvai zaru dedzināšanai - jāpiesaka izvešana un miers. ugunskurs gan turpina lēni kurties visu dienu - ar visādiem sīkajiem zariem. K vēl zāģē un tīra puramalu - teritoriju, kas nemaz nepieder mums, bet ļoti ietekmē to, kā izskatās mūsu īpašums. manliekas onkulis, kam tas pieder ir vai nu miris vai pansionātā un viņa bērni neliekas īsti zinis. vakarā aizbraucam uz Niedrāju nopeldēties. pusdienvakariņās uztaisu falafela kariju. vēl vēlu vakarā ir +17 grādi. apkārt staigā eži.