*

tātad vakar vakarā temperatūra uzkāpa līdz 38,6 (vai vairāk, es pātraucu mērīt pie šīs atzīmes), jutos pilnīgā dirsā, aizmigu, naktī svīdu, nomainīju trīs kreklus, tad normāli aizmigu un pamodos ar 36,6 un mēnešreižu ierašanos. un jūtos pilnīgi normāli. temperatūras nav. ēst gan joprojām īsti negribas. uzēdu drusku augļu salātus un arī zaļos salātus ar turku zirņiem. un mazliet vārītu kondensēto pienu. un izgāju pusstundiņu pastaigāties. ja šitas viss bija PMS, tad tas bija fucking wild. tās muguras sāpes vispār atgādināja sāpes, kādas mēdzu just mr 1. dienā, lai gan bija daudz stiprākas, bet vispār tām mr vēl nebija jāsākas vairākas dienas, tāpēc nesavilku kopā. vispār man tik augsta temperatūra nebija bijusi kopš 2015. gada februāra.
palasīju, ka kovids var interferēt ar ciklu un hormoniem, lai gan pēc iepriekšējiem 2 kovidiem nebija nekādu problēmu. bet iepriekšējie 2 bija vakcinācijas ietvaros. es kopš tās trešās obligātās vakcīnas vairāk neesmu bijusi potēties. ja būtu - tad nebūtu tik sūdīgi? protams, arī stress interferē ar ciklu, bet šamlīdzīgi man tiešām nekad, nekad nebija bijis.
bet. tā kā šis viss notika sūdīga gada pēdējās dienās un vēl gada pēdējā pilnmēness laikā, tad iztēlošos, ka tas ir kaut kāds attīrīšanās rituāls, kura laikā drudzis sadedzināja visus šī gada sūdus un sārņus un laimīgi un stalti iesoļošu jaunajā gadā. fuck it.