*

pagalmā pāris dienas nostāvēja divas nelielas kaudzītes ar malku. vakar krāmējām un uz beigām apakšā satikām divus krupjus. vienu lielu, vienu mazu. smējām, ka krupji ievākušies kaudzēs kā pilīs. viena vecajam krupim, otra dēlam. kad vecā krupja pili bijām iekrāmējuši šķūnī, krupis aizbēga pie dēla, bet tad debesīs uzrāva arī dēla pili un abi krupji atkal palika pliki un nabagi.
nu, lūk, ja krupji gadījumā vakar lūdza dievu vai žēlojās tam, tad tagad viņu ticība noteikti ir ļoti stiprināta. mums šodien pēkšņi atveda nenormāli daudz malkas un sētsvidū tagad ir milzīga kaudze. krupis ir dabūjis daudz lielāku un plašāku pili vakar zaudēto vietā. tādu kā krupju Rundāles pili, kas nokritusi no debesīm. varēs ar dēlu kopīgi apdzīvot - vecais krupis krāsns malkas spārnā, dēls - plītsmalkas pusē. lai nu viņiem labas balles un dinejas līdz brīdim, kad mēs saņemsimies šito lērumu sakrāmēt.

p.s. pirms pāris gadiem pagrabā satiku jocīgu krupi, kurš īsti neizskatījās pēc nevienas no 3 LV esošajām krupju sugām. aizsūtīju bildes draudzenei, kas strādā Dabas muzejā un saņēmu atbildi, ka tas ir parastais krupis, vienkārši ļoti vecs. tā kā krupji var nodzīvot līdz 40 gadiem, viņš iespējams bija vecāks par mani un tikpat iespējams bijām tikušies jau manā bērnībā.