*

vakar devāmies ļoti neizplānotā eckursijā. bija doma iet gar Rauni, bet nebijām īsti iedziļinājušies detaļās. aizbraucām līdz tiltam pār Rauni uz autoceļa P28 (īsi pirms Vaives dzirnavām no mūsu puses). īstenībā vajadzēja no ceļa iet pa kreisi, bet mēs aizgājām pa labi, pa Rauņa labo krastu. attiecīgi visai drīz nonācām pie Rauņa ietekas Raunā, bet atpakaļ iet baigi negribējās. gājām pa labi gar Raunu un meklējām iespēju tikt pāri. vispār visas šīs upes parasti ir diezgan seklas un brienamas, bet šobrīd ūdens līmenis ir baigi augsts un straume ļoti līksma. diezgan drīz tikām pie ejama upei pāri krituša koka. šķēršojuši Raunu, devāmies atkal pa kreisi ar domu, ka iesim kamēr būs iespēja šķērsot Raunu un pa otru krastu tikt līdz Vaives ietekai un tad gar Vaivi līdz Vaives dzirnavām un atpakaļ uz auto, tādējādi tiekot pie apļveida maršruta. arī šis plāns izdevās ļoti labi. maršruts izrādījās ļoti skaists, nebiju gaidījusi tik lielizmēra smilšakmens klintis un atsegumus visu trīs minēto upju krastos. lielu daļu sanāca gan apskatīt no pretējā krasta, gan diezgan kreizī izkāpelēties augšā-lejā (un mazliet arī pašļūkt ar dibenu pa slapjiem māliem). konkrētas takas tur īsti nav, brīžiem kaut kas takveidīgs parādās un atkal pazūd čūkslājos un brikšņos vai atduras pret stāvām klinšu sienām. vistakainākais gabals laikam ir no Raibajām klintīm līdz Vaives dzirnavām. kopumā ļoti kruti. skati tikpat iespaidīgi kā gar Amatu, bet nekādu cilvēku pūļu (kaut kad pašā sākumā redzējām otrā krastā 2 cilvēkus - tas arī viss). noložņājām apmēram 10 kilometrus. baigais pavasaris. visur zied vizbulītes.
nākamreiz tiešām iesim Rauni.