*

vakar atkal bijām aizbraukuši uz Kornetiem. šoreiz, lai izietu Peļļu ezera taku (~9.50 km). pēdējie pāris km līdz takas sākumam ir pa zemes ceļu, ko šobrīd baigi neiesaku mēģināt izbraukt. mēs arī nemēģinājām. atstājām mašīnu kaut kādā nekurienē, izcirtuma malā un kādus 2 km līdz takas sākumam aizgājām kājām. pirmā takas daļa ir ļoti labi marķēta un norādēm bagāta, daļēji iet arī pa Igaunijas pusi, bet izlienot no subglaciālās gravas pie Peļļiem norāžu paliek maz, vairs nekur neredz Peļļu ezera takas sarkano rimbuli, arī uz esošajām norādēm ir visāda informācija, bet nekur nav rakstīts "Peļļu ezera taka", bet internetos/uz stendiem pieejamās takas shēmas atšķiras viena no otras. tāpēc mēs kaut kā gājām, gājām un pavisam netīšām atgriezāmies atpakaļ pie mašīnas no otras puses. kas, protams, bija daudz labāk, nekā, ja mēs būtu aizgājuši kaut kur pilnīgi promējā virzienā.
diena bija visai pelēka un vējaina, nekādas baigi krāšņas ilustrācijas nesanāca, bet tas pasaules nostūris ir ļoti skaists. tur ir tāda pilnīga nekurienes un savvaļīguma sajūta. viss, kas tur ir, vienkārši ir. nejūtas nekādi uzslāņojumi un toksiski traucējumi ēterā. skaista daba un skaists reljefs un praktiski vispār nav cilvēku. dažus satikām tikai pie skatu torņa Igaunijas pusē. ļoti iesaku. iepriekš esam Kornetos vairākas reizes gājuši Drusku pilskalna taku un arī Ilgāja ezera taku (izrādās tieši pirms 2 gadiem), vēl palikusi neizieta Raipala ezera taka.


lūk, pirms šīs šļuras atstājām mašīnu nosacītā sausumā un turpinājām ceļu kājām


pēcāk nenožēlojām, ka nemēģinājām tai vietai kulties cauri, jo tur bija vēl daudz tādu


vietām joprojām bija daudz sniega


ceļmalās diezgan daudz ēku šādā sadalīšanās stadijā


neilgi pēc oficiālā takas sākuma




Igaunijas pusē (to rajonu sauc Paganamā, kas nozīmē Velnu zeme)


senkapi












Paganamā skatu tornis








āpsis?








kāds notiesājis, laikam, mežirbi
















tas, ko mēs reāli nogājām


pāris atšķirīgas takas shēmas






pa ceļam uz mājām piestājām pie Boba. pagājšgad tur bija minjoni




šogad pirmo reizi izmēģināju sarkano kāpostu, jo gluži vienkārši neliels gabals mētājās ledusskapī. esmu apmierināta. citus gadus atkārtošu.