*

brīnišķā meža vistas zupa. noderēs brīžiem, kad vajag/gribas kaut ko ātri un sasildošu/spēcinošu vai nav spēka gatavot neko sarežģītu. labi iet iekšā arī slimojot.
katliņā uzkarsētā eļļā iemet lauru lapu, pāris virces un pipargraudus, pēc mirkļa pievieno sīki sagrieztu sīpolu. vēl pēc pāris mirkļiem pavisam smalki sagrieztu ingvera gabaliņu un rīvētu burkānu. visu apcep. piegāž karstu ūdeni, iemet pāris saujas mammas audzētus cukurzirnīšus no saldētavas, piemet dārzeņu buljona kubiņu un var arī maisījumu zupai (Gemosā ir tāds foršs, kurā ir nosacīti lieli burkānu, pastinaku un selerijas gabaliņi) un uz brīdi pievēršas meža vistai.
tātad - kopā ar zirnīšiem no saldētavas izvelk arī kārbiņu ar iepriekš viegli apceptiem sērpiepes gabaliņiem. ar lielo nazi paskalda, lai nav viss vienā saltā klucī. met uz sakarsētas pannas un ļauj cepties un sasildīties. kad nāk gatavs, tad pakaisa ar ķiploku pulveri un uzšļāc pāris šļukas sojas mērces.
tikmēr būs uzvārījusies arī zupas bāze - iemetam tajā nūdelītes pēc savas izvēles (Gemosā tagad var dabūt tādas visai foršas pilngraudu, bet var jau arī rīsu nūdeles vai sīkos makaroniņus. tikpat labi te var noderēt arī vakardienas rīsi vai makaroni, kas skumji stāv nelielā bļodiņā ledusskapī).
kad nu nūdelītes pāris minūtes pavārījušās, griežam nost uguni, metam zupā saceptos sērpiepes gabaliņus, piešaujam kaltētus vai svaigus zaļumus, sauju grauzdētu sezama sēkliņu un svaigus lociņus.
ne vairāk kā 20 min pūļu un lielisks rezultāts.

rīt no rīta braucam uz Cēsīm taisīt kovidtestu. ir pamats satraukumam.
citās ziņās - pieteicos šitam. ja nepārklāsies ar obligātu būšanu darbā, tad piedalīšos.