Nu jā, tā kā es neesmu ēdusi īstos korejiešu kimči, man visu ko var iebarot kā kimči. :D Es jau nezinu, kā šiem īsti jāgaršo, bet kaut kas tur ir ar tiem Dimdiņiem, tādas love-hate attiecības un atkarības. :) Būs jāpamēģina fermentistas. Interesanti, ka Mārtiņš Rītiņš bija šos Dimdiņkimči novērtējis kā labus. Atradu i-netā relīzi par ražošanas uzsākšanu. Baidos pati taisīt, jo lasīju, ka smirdēs un var uzsprāgt. Būtu kāds šķūnītis, varētu eksperimentēt, bet dzīvoklītī tā kā bail. :D
es saņēmos un nolēmu pamēģināt. tūlīt kraušu burkā. izvēlējos šo recepti, https://simple-veganista.com/kimchi/ jo likās diezgan vienkārša un muļķudroša. no tās sprāgšanas un smirdēšanas man arī bail, bet tas laikam vairāk aktuāli nopietniem fermentētājiem, kas tura vairākas nedēļas un svēti turas pie pārliecības, ka vākus nevar virināt un visam co2 kas uzkrājas ir jāsasūcas atpakaļ dārzeņos. es domāju mēģināt paturēt pāris dienas, katru dienu atgaisojot un pagaršojot - kazi manai patikšanai jau pietiek turēt - ļaušos iesācēja piesardzībai un cerēšu, ka sanāks kaut kas ne tikai ēdams, bet arī garšīgs :D
Es jau nezinu, kā šiem īsti jāgaršo, bet kaut kas tur ir ar tiem Dimdiņiem, tādas love-hate attiecības un atkarības. :) Būs jāpamēģina fermentistas.
Interesanti, ka Mārtiņš Rītiņš bija šos Dimdiņkimči novērtējis kā labus. Atradu i-netā relīzi par ražošanas uzsākšanu.
Baidos pati taisīt, jo lasīju, ka smirdēs un var uzsprāgt. Būtu kāds šķūnītis, varētu eksperimentēt, bet dzīvoklītī tā kā bail. :D