*

rudens stresainākā (cerams) daļa darbā ir noslēgusies. esam pārvākušies, ievākušies, kaut cik iekārtojušies, čerezžopu palaiduši pirmizrādi, parādījuši pēdējo Perturbonu un iefilmējuši viņu teātrim.zip un vakar beidzot notika Vecmāmiņu valsts Peronā - tā teikt caur adatas aci. jo nu atkarīgs no traktējumiem, bet vismaz pēc viena no tiem - koris vakar īsti nedrīkstēja vairs izrādē piedalīties. ja būtu vēlreiz jāatceļ būtu vienkārši neizsakāms čakars un pismačs.
vakarnakt atbraucām mājās. šorīt bija uzsnidzis sniegs, nolūzis pūpolkoks un ķirsis un viss dārzs sabļucis zem slapjā sniega šļuras. uz galvaspilsētu taisos tagad nebraukt vismaz nedēļu, dzīvošu provincē un spamošu instagramā.

šo konkrēto dienu esmu nolēmusi veltīt pilnīgam kūtrumam. es gan biju nolēmusi arī bezgalīgi ilgi gulēt, bet esmu augšā jau no astoņiem, kad kaķis gribēja ārā un es ieraudzīju sniegu, nolauztos kokus, utt. un vairs nevarēju aizmigt.