man liekas, ka putnu latviskos un angliskos nosaukumus nevar tā viennozīmīgi likt blakus. laucim, starp citu, otrs mazāk zināms nosaukums angļu valodā ir pope.
par zirgiem ar laukām pierēm - tradicionālajā kultūrā zirgi (un citi dzīvnieki) ar īpašām pazīmēm tika vērtēti augstāk, jo izcēlās, likās īpašāki, labāki utt. tāpēc lauķis ar mūsdienu nozīmi tā baigi nerakstās klāt. lauķis gan lietots vārda laucis nozīmē.
21194-0 Dulumbēris, lauku pieri Mans jājamis kumeliņis; Baltu muti, garis matis Mana jauna līgaviņa.
MEV ir abi, gan putns, gan zirgs:
làucis (li. laũkis), 1) ein Pferd, auch ein Ochs mit einer Blässe an der Stirn; 2) schwarzes Blässhuhn, Wasserhuhn (fulica atra L.) Natur. XXXII, 172. Zu làuks. Avots: ME II, 426
III làuks (li. laũkas), blässig, mit einer Blässe: lauks zirgs, lauka piere. bē̦rā laukā galva jau parādās aiz kalniņa Aps. [Zu gr. λευχός "weiss", apr. lauxnos "Gestirne", luckis "Kienspan", aksl. luča "Strahl", ai. rōká-ḥ "Licht", rōcá-ḥ "leuchtend", la. lũx "Licht", ir. lóche "Blitz", got. liuhaƥ "Licht" u. a., vgl. Berneker Wrtb. I, 742, Boisacq Dict. 571 ff. Walde Wrtb. 2 442.] Avots: ME II, 427
I làuķis (fem. làuķe), 1) = laucis [aus li. laũkis dass.?]: viņš apgrieza lauķi uz ceļa pusi RA. viena duole, uotra lauķe BW. 12839; 2) jemand, der sein Haar zurückkämmt Laub. Avots: ME II, 428
par zirgiem ar laukām pierēm - tradicionālajā kultūrā zirgi (un citi dzīvnieki) ar īpašām pazīmēm tika vērtēti augstāk, jo izcēlās, likās īpašāki, labāki utt. tāpēc lauķis ar mūsdienu nozīmi tā baigi nerakstās klāt. lauķis gan lietots vārda laucis nozīmē.
21194-0
Dulumbēris, lauku pieri
Mans jājamis kumeliņis;
Baltu muti, garis matis
Mana jauna līgaviņa.
MEV ir abi, gan putns, gan zirgs:
làucis
(li. laũkis),
1) ein Pferd, auch ein Ochs mit einer Blässe an der Stirn;
2) schwarzes Blässhuhn, Wasserhuhn (fulica atra L.)
Natur. XXXII, 172. Zu làuks.
Avots: ME II, 426
III làuks
(li. laũkas),
blässig, mit einer Blässe:
lauks zirgs, lauka piere. bē̦rā laukā galva jau parādās aiz kalniņa Aps. [Zu gr. λευχός "weiss", apr. lauxnos "Gestirne", luckis "Kienspan", aksl. luča "Strahl", ai. rōká-ḥ "Licht", rōcá-ḥ "leuchtend", la. lũx "Licht", ir. lóche "Blitz", got. liuhaƥ "Licht" u. a., vgl. Berneker Wrtb. I, 742, Boisacq Dict. 571 ff. Walde Wrtb. 2 442.]
Avots: ME II, 427
I làuķis
(fem. làuķe),
1) = laucis [aus li. laũkis dass.?]: viņš apgrieza lauķi uz ceļa pusi RA. viena duole, uotra lauķe BW. 12839;
2) jemand, der sein Haar zurückkämmt
Laub.
Avots: ME II, 428