vai esi runājusi ar kādu tiešām gudru dzīves pieredzējušu alternatīvo terapeitu, kādu no tiem, kas redz ķermeni un prātu kā vienu veselu. akupunktūrists vai ajūrvēdists, vēl man ir labas atsauksmes par vienu nedārgu it kā tējiņu terapeiti (herbālisti), kas patiesībā ir dziedniece (Dzintra)
mana pieredze ar dziedniekiem un alternatīvajiem speciālistiem ir samērā negatīva. kad man atklāja hepatītu un es nolēmu neārstēties ar oldskūl terapiju, bet X laiku gaidīt jauno, es pamēģināju pastaigāt pa dažiem dziedniekiem vai tamlīdzīgām personām. jāatzīst, daži ar veidu, kā tiek pasniegta informācija, ir radījuši vēl lielāku psiholoģisko traumu, ko pēc tam esmu risinājusi ar psihoterapeitu. es nešaubos, ka ir cilvēki ar spējām, bet manuprāt, bez pamatzināšanām psiholoģijā viņiem nevajadzētu strādāt ar cilvēkiem, jo viņi diemžēl bieži ir ļoti džadžing un šeiming.
līdz šim man galvai un stresam visvairāk ir palīdzējusi joga, meditācija un psihoterapija. problēma vienīgi, ja esmu jau noteiktā ikdienas anksietija līmenī, es nevaru sevi piespiest uzsākt un noturēties jogas un meditācijas praksē. man vienkārši nav tam iekšējā resursa. savukārt psihoterapijai man šobrīd nav pietiekami daudz ārējā resursa - t.i. finanšu.
tāpēc es saku, ka vajaga ar labiem ieteikumiem no cilvēkiem, kuru viedoklim uzticies. ir taisnība, ka viņi lielā daļā gadījumu ir, teiksim tā, neizglītoti. Spējas viņiem ir, bet nav garīgās kopainas. Viņi funkcionē animisma līmenī un intelektuāli sociālā attīstība nav notikusi. bet ik pa laikam man sanāk izlasīt intervijas ar kaut kādām tantēm, par kurām man šķiet, ka šitā varētu būt OK.
jā, es kā reiz pie tās, kura mani ritīgi nošeimoja un es savā tobrīd visnotaļ sūdīgākajā psiholoģiskajā stāvoklī sajutos vēl ievērojami sūdīgāk, bija ar man tipa uzticama cilvēka rekomendāciju.
un man intelekts laikam ir pārāk spēcīgs, es nevaru izturēt šitos, kam ir jūtamas spējas un, kas pasaka ritīgi krutas lietas, tajā pašā laikā tic visādām folijas cepurītēm un šizotēriskiem murgiem. es nebaidos atzīt savas ezotēriskās noslieces, bet šizotērika man riebjas un uzreiz rada vēlmi pārtraukt jebkāda veida saskarsmi. protams, nešaubos arī, ka tas, kas man liekas baltajā, jeb ezotēriskajā zonā, citiem varbūt liekas šizotērisks :D
tie kas ņemas ar cepurītēm un svecītēm ir hipersensitīvi cilvēki kas nav sapratuši, ka šo realitāti rada tikai viņu prāts. tām lietām ir iedarbība un funkcija enerģētiski jutīga cilvēka dzīvē, bet viņas vienas pašas neko nevar mainīt. tas, kas maina lietas, ir prāts, un psiholoģiski dziedināta cilvēka prāts pats visu dabiski var sakārtot, arī enerģētiskā līmenī.
lūk, es nevēlos savu dziedināšanu uzticēt, kādam, kuram pašam, neatkarīgi no spējām, kaut kas pašam nav kārtībā. man nevajag vēl svešu disturbanci forsā vēl klāt jau manai privātajai disturbancei.
es laikam drusku citādāk skatos. tīčers ir viss. arī svīšana naktīs. man vairāk interesē nevis tīčers, bet kruķi, uz kuriem balstīties un, kurus ar laiku atmest.
akupunktūrists vai ajūrvēdists, vēl man ir labas atsauksmes par vienu nedārgu it kā tējiņu terapeiti (herbālisti), kas patiesībā ir dziedniece (Dzintra)
līdz šim man galvai un stresam visvairāk ir palīdzējusi joga, meditācija un psihoterapija. problēma vienīgi, ja esmu jau noteiktā ikdienas anksietija līmenī, es nevaru sevi piespiest uzsākt un noturēties jogas un meditācijas praksē. man vienkārši nav tam iekšējā resursa. savukārt psihoterapijai man šobrīd nav pietiekami daudz ārējā resursa - t.i. finanšu.
un man intelekts laikam ir pārāk spēcīgs, es nevaru izturēt šitos, kam ir jūtamas spējas un, kas pasaka ritīgi krutas lietas, tajā pašā laikā tic visādām folijas cepurītēm un šizotēriskiem murgiem. es nebaidos atzīt savas ezotēriskās noslieces, bet šizotērika man riebjas un uzreiz rada vēlmi pārtraukt jebkāda veida saskarsmi. protams, nešaubos arī, ka tas, kas man liekas baltajā, jeb ezotēriskajā zonā, citiem varbūt liekas šizotērisks :D