*

kopš otrdienas rīta klīstu pa Latgali. negribas ne mājās, ne internetu (prieks, ka daudz kur gluži vienkārši nav zonas), ne komunicēt ar savu ikdienas pasauli, ne zināt, kas tajā notiek. tikai bezgalīgi čigānēt pa svešiem, nezināmiem ceļiem, gulēt kur pagadās, mazgāties skaloties aukstos ezeros un nekur neuzkavēties pārāk ilgi, taču nejust arī nekādu steidzīguma sajūtu.