Tu – savā maģiskajā tumsā – mani sakārdināji

jocīgs, nepārtraukts reibonis

ārā spīd saule. Mānīga, spoža ar mīnus seši, bet es esmu nosēdusies strādāt. Mānīgi nosēdusies, jo patiesībā gulēt gribas.

Šodien lielie cienīgie skursteņdūmi kļuvuši mazi steidzīgi un nervozi, bet es gaidu, kad varēšu uzvilkt kurpes un skriet, tikai džemperī vai lakatā ietinusies..skriet siltās naktīs, skriet caur pilsētas labirintiem, pa smalkām smiltīm, pieneņu zāli vai sāļu krastu..un liekas, ka tas, kas apkārt vēl tālu, manī jau ieradies un nu miera vairs nav..

pieķēros vārdiem, kas lika sajusties cerīgi, jo vajag tādu kaut ko pa ceļam spīdošu, kam tuvoties un apsildīties, lai dotos tālāk..nu kaut vai kaut ko, kā manas nedēļas nogales...un vēl vairāk, kā to, kas manās domās man blakus vienmēr

..paņemt tevi līdzi uz mana mākoņa...tuvāk tuvāk tām zvaigznēm..

Viņa mēģina mani pamest, iziet no manis, pazust kaut kur sienās un paklājos, un kokos, un velnsviņzinkur.

Es - viņu turu, ar vienu, ar divām, ar rokām.

Viņa - ir stipra.

Nez, kurš uzvarēs.

Liekas - viņas sagatavotība aiziešanai tomēr pārāk liela.

Nu tad tiksimies no rīta.

To, ko pasaka pirmo reizi, otro reizi pasaka citādāk,... ja pasaka.

To, ko sajūt dažreiz var noformulēt tikai sajūtot, ko līdzīgu vēlreiz. Bet varbūt vienādas sajūtas dažādos apstākļos ir pavisam atšķirīgas, lai gan spēks, ar kuru tās tevi ieņem, spēks, ar kuru visu pagriež, vai, nepagriež, jo spēka nav,-tas noteikti kaut ko nozīmē.

To, ko sajūt pirmo reizi, atceras...parasti..

Šoreiz es jūtu tā, kā es nevienu neesmu jutusi, varbūt pat neesmu gribējusi just, tas fascinē, nedaudz baida, kaut ko maina manī, un nozīmē kaut ko, kam man laikam vārdu īsti nav...varbūt pārmaiņas pēc tos arī nemaz nevajag.

Nelāgi, ja norij karameli, kuru tikko esi meties sūkāt..

...Jauki zemi balti koki

..un es sēžu un kaļu fiziku...domāju, tu nojaut manu attieksmi pret šo priekšmetu...un tad es sēžu un domāju, kādā būrī gribu sevi ieslēgt, jo domas lidinās citās dimensijās, nepieradinātas viņas, neapseglotas un tas man pārāk patīk, lai es viņas sasietu saišķī...sistēma sasies...varbūt. Un dažreiz es sevi mīlu, kad iedomājos un spēlējos ar sevi.

Izmisīgi mēģinu visu vakaru piezvanīt mātei – viņa skrien un skrien, un es nepaspēju pateikt ne nieka, bet gribu pateikt daudz un pajautāt.

Es zinu, ka līdz rītam neizdarīšu visu, bet es zinu, ka būs tāds brīdis, kad vienkārši man būs par daudz laika, lai niekotos – izdarīšu, jo es varu.

Bet tagad es gribu, lai noliec galvu man klēpī un spēlēties ar taviem matiem...gribu ar tevi spēlēties, bez paslēpēm, bez noteikumiem...patiesi

Dūnu sega uzlaboja omu, un sniegs – tik pūkains un ar visu klusumu. Nē, klusums šogad nebija vēl bijis, mājai lievenītis nosnidzis – visu dienu neviens nav gājis – vienkārši apsēsties un klausīties un apsnigt, kaut vēl šorīt domāju, ka sniegs jau rutīna.

Un burkānu, zirnīšu sautējums – šodien labsirdīga diena, bet rīt – otrdiena. Tā jau iegājusies kā liela bedre nedēļas vidū.

Trolejbusa logā sirdis zīmēju un šodien gribētu pildīt kāda uzticamā biedra misiju, pamosties no rīta ne viena..padarīt kāda dienu labāku

Mēmās mājas tālumā pazudušas baltajā gaisā un balta kaija, kā tāds cerību putns griežas gar maniem logiem un baložu spieti, un uz skursteņiem kovārņi...šodiena varbūt tāds atvadu sveiciens skaists – laiks pavasarim...

maita – spīts, tāds liels un nezināmas izcelsmes, bet varbūt..

..atkal traukus dauzīt...gribās...šodien dzīvot ļoti..

...nodarīt kādam pāri, sapināt...un tas nu mani dažreiz sevī baida...

apjukums

Kā kādam zaļam lakstam –

Man saules vajag..

Mmm, lieliskā – viņa laiskojās ar mani vannas istabā, dzerot ūdeni no puķu kanniņas, un piesaka tiesības uz vietu gultā cieši pie mana kailā sāna..

šodiena -

aukstās dušas diena

meklējošs skatiens

meklējoši pirksti

eju, kā aklais

skapī

starp drēbēm

domas

kā ūdenskritums

jūtas

kā ugunskritums

es esmu

tas zvēriņš

kurš negrib palikt viens

Nenoteiktība satrauc[rīvē acis]...jā, patiešām[iekož pirkstā]...un lietošanas instrukcijas arī....

ar basām pēdām, ap gurniem aptītu, nedaudz noslīdējušu dvieli, pavisam draiskā prātā, balerīnas cienīgiem palēcieniem, viņa sabužināja matus un nodevās vannas priekam, tādam pēc pavasara un bērzu sulām smaržojošam..

..tātad, jāveic inventarizācija un tehniskā apskate. Jāpievelk skrūves, jāieeļļo kustīgās daļas, jāpārinstalē un jāpatīra..

Mājās nākot, lūpiņas nosala...

Sajūtās: trifeles ar sarkanvīnu