Ar trīcošu balstiņu un spožām acīm, mazais zēns sagaidīja tēti mājās no darba. "Tēt, cik Tu nopelni stundā?"
Pārsteigts, bet ar nesaprotošu skatienu, tētis uzlūkoja savu mazo dēlu un sacīja: "Klausies, dēls, pat Tava mamma to nezina. Netraucē mani tagad, esmu noguris."
"Bet, tēti, vienkārši pasaki man, lūdzu! Cik Tu nopelni stundā?" zēns uzstāja.
Tētis, gribēdams iet atpūsties, atbildēja: "Divdesmit dolārus stundā."
"Labi, tēti. Vai vari man iedot desmit dolārus?" zēns jautāja.
Jūtoties apjucis un sadusmots, tētis uzkliedza dēlam: "Tad tāpēc Tu man to prasīji, lai varētu dabūt naudu n manis, ja? Ej gulēt un netraucē mani vairs!"
Jau palika tumšs un tētis pārdomāja, ko bija pateicis un sajutās vainīgs. Viņš domāja, ka varbūt viņa dēls kaut ko svarīu gribēja nopirkt...
Beidzot, mēģinot izpirkt savu vainu, tētis aizgāja uz sava dēla istabu.
"Vai Tu guli, dēls?" jautāja tēvs.
"Nē, tēt! Kāpēc jautāja?" atbildēja dēls.
"Te ir nauda, ko Tu man prasīji," tēvs teica.
"Paldies, tēt!" priecājās dēls, tajā pašā laikā palika rociņu zem spilvena un izvilka naudiņu.
"Tagad man ir pietiekami! Tagad man ir 20 dolāri!" zēns sacīja tētim, kurš neizpratnē skatījās uz dēlu, apjucis par to, ko dēls tikko bija pateicis. "Tēt, pārdod man vienu stundu no sava laika!"
Dēls gribēja nopirkt, ko svarīgu...laiku ar savu tēti...

Tāda diena - nekāda. Pirmā diena darbā pēc atvaļinājuma. Garlaicības iemiesojums. Meitenes, kamēr nebiju ir sākušas tamborēt, adīt. Es te arī prātoju, ko man ņemt līdzi. Laikam arī būs jāņem dzija un jāsāk adīt. Pie jaunā mēteļa vajag jaunu šalli un cepuri. Tikai jāsakombinē krāsas. Labi, to uz nākošo nedēļu. Gan jau vēl rītdienu izturēšu, haha.

Uz angļu valodu arī vairs nebraukšu. Nu, nevaru es prasīt katru otrdienu sev brīvu vai arī tikai vakaru. Pie mana darba grafika tas laikam nav iespējams. Un tā kā vēl nav zināms vai es vispār kaut kur februārī braukšu, tad nu nav ko iespringt. Žēl tikai, ka cilvēki apvainojas!:(

Tagad plūmju zapte ar piparmētru tēju. Tā, lai saldāks miedziņš.

Radošs cilvēks tiecas visu izdarīt nepareizi. Ja tu vienmēr ej pareizo ceļu tu nekad nebūsi radoš, jo pareizais ceļš ir tas, ko atklājuši citi. /OSHO/

Tagad izskatās, ka viens gadījums, viens sms maina visu. Ne vairs brīvdienas Madonā, ne miers mājas. Viss! Vēl 3 dienas miers un tad tik būs. Ehh, nezinu kas te vispār darīsies. Tad jau labāk es strādāju katru dienu un neesmu mājās, kamēr viņa te būs. Negribu, negribu, negribu!!!!!!:(

Šodiena ir pēdējā brīvdiena atvaļinājumā. Viendien mani izprašņāja kādēļ gan ņemu rudenī atvaļinājumu. Ha, un kāpēc gan ne? Aiz loga pat ir atvasara nevis īsts rudens. Un skaists saulains laiks ko baudīt. Lai gan pēdējā diena. Un ar visiem mājas darbiem tā arī degunu tālāk par balkonu neesmu izbāzusi. Zinu, ka nožēlojami. Varbūt vēl paspēšu.
Nedēļa vispār tāda saplānota un oktobra viena puse jau arī. Moins, kā šogad visās brīvdienās kaut kas notiek. Un diezgan daudz kultūras. Vakar biju uz izrādi "Vadonis", šonedēļ kino vakars, oktobrī paredzēts L-tipa koncerts un arī Bildes. Bet vēl oktobrī atkal visas 100 vai arī tikai daļiņa, bet labākās no Lieliskajām, atkal sanāksim kopā!:) Tā pasākuma sakarā man jādomā dažādas izdarības un spēles, ko pasākt, lai naktī nav tikai jāsēž. Šitam pa fikso vajadzētu atvēlēt laiku, hmm.

You were born on Friday
Since you were born has passed 24 years.
Since you were born has passed 296 months.
Since you were born has passed 1,288 weeks.
Since you were born has passed 9,025 days.
Since you were born has passed 216,623 hours.
Since you were born has passed 12,997,389 minutes.
Since you were born has passed 779,843,322 seconds.

Funny Facts:
Your heart beat 1,039,531,148 times
Your hair grewn 370 cm.
You slept 72,200 hours
You ate 10,018 kg. of food
You drank 12,825 liters of liquid
You walked 52,345,000 steps, about 17,400 km.
You blinked 138,624,000 times
You farted 135,375 times, producing 406 liters of CO2 (carbon dioxide) and 316 liters of CH4 (methane).
You urinated 30,685 times, almost 13,086 liters.

Šovakar dodos uz izrādi "Vadonis". Šodien jau dzirdēju, ka slikti par to izsakoties un recenzijas neesot no labākajām, jo ko gan varot sagaidīt no Freiberga. Redzēsim.

Nekad nevar zināt kas nāks atpakaļ un kas nē, vai ne? Mēs darām labas lietas, palīdzam cilvēkiem, nezinot vai par to saņemsim atlīdzību. Nesaudzīgi sevi ziedojam. Savus līdzekļus atdodam. Atdodam sevi visu. Savu pasauli dalām, lai tikai vēl kādam būtu labi. Jo viņam neviena šajā pasaulē nav. Vai arī ja ir, tad ir tālēs zilajās un par saviem radiem pilnīgi nospļauties. Labi, varbūt ne tik traki, bet gandrīz vai. Šodien es pilnīgi aptvēru...nē, es to jau zināju iepriekš, bet šodien apstiprināju savas domas, ka es nespētu aizbraukt prom, ja mammai būtu grūtības ar darbu, ar naudām, ar jebko citu. Es nevarētu atstāt viņu tāpat vien, tikai tādēļ, ka man jādodas meklēt pasaulē sava dzīve, jo citreiz šādas iespējas nebūs. Es neesmu tā audzināta. Bet es atbildu par savu rīcību. Un man nav vēlēšanās pēc tam redzēt sekas... Kaut vai nelielas. Nekādas. Un visļaunākajā gadījumā ne tādas, kādas redzu šo draugu ģimenes vidū. Meita prom studijās, māte tikmēr nojukusi galīgi un ielikta psihiskajā... un visa nauda atdota meitiņai, lai tikai viņa varētu izdzīvot studijās. Kā var šādi rīkoties? Pamest savu ģimeni, savākt no tās visu..pat izsūkt gandrīz dzīvību laukā..tikai tādēļ, lai pašai būtu labus!? Es to nespēju saprast. Un man slikti metas domājot par šādiem cilvēkiem. Un vēl, ka man ar tādiem ir jāsaskaras un jābūt vienai no tām, kas sviež to palīdzības riņķi. Bet ne jau mana mamma tā ir, ne jau es atbildu par viņu. Es esmu atbildīga tikai par savu dzīvi. Un par to, kuri mani šajā dzīvē ir palaiduši. Un, ja kaut kāda iemesla dēļ es netikšu uz kaut kurieni, tad tā būs lemts. tad mana dzīve ir te un esmu tai paredzēta. Es ticu, ka Kāds mūsu dzīvē lielu daļu jau ir izplānojis un izlēmis. Tikai ceru, ka viņš būs labvēlīgs visiem. Godīgi, sirsnīgi un ar patiesu atdevi. Ar mīlestību.

Divas dienas būšu bez interneta un arī bez datoriņa, jo tas ceļos uz Liepāju. Tālu gan, jā!:) Un nav jau arī nekāda bēda. Vismaz tikšu izdarīt visu, kas darāms. Tāpat jau mājās izskatās, ka lielāko daļu nebūšu.
Rītdien jābrauc uz Rīgu, sestdien uz Jelgavu. Ehh, sestdiena noteikti nebūs no priecīgajām dienām. Bet, kas jādara, tas jādara.

Kurpes ir un čības arī. Savādāk man te kājas salst. Parasti esmu pieradusi staigāt bez čībām, bet jau tagad jūtu, ka ilgi tā nevarēs. tad nu nopirku vienas. Un ne jau pa lēto. Kaut kādas krutās laikam, atdevu piecīti. Bet smukas, ērtas un silti, mmmm.:)

Nevaru izturēt tādas sarunas, kuras nenoved ne pie kā. Ir baiss klusums, tāds, ka ausīs spiež. Un tad viens nevar izturēt un klusumu mēģina pārkliegt. Visbiežāk tā esmu es. Bet otrā galā klusums neizsīkst. Ir pāris vārdi, domas un viss. Un tā līdz nākošajai reizei. Man patīk klausīties, bet man patīk, ka arī par mani ko pajautā, nevis es tikai jautāju. Un man patīk abpusējā interese. Bet kad tās nav, tad nevar saprast, kas tad mūs īsti vieno. Kādēļ mums ir vajadzīgs kontakts? Kādēļ jātiekas un jārunā vispār? par ko - par tavu dzīvi, par taviem uzskatiem? Varbūt vienkārši ir jāpieaug un jāiemācās dzīvi dalīt tā, lai katram tiek kāda daļiņa. Nedrīkst citus sāpināt. Tas nav skaisti. Nekādas burvības. Un beigās būs arī tā, ka nebūs nekādas draudzības. Tā viss ātri sākas un viss ātri beidzas.

Šovakar atsāku atsvaidzināt savas angļu valodas zināšanas kursos - pa lēto. Nav jau nekāds spiediens no pasniedzējas, pagaidām viss liekas vienkārši. Pati amerikāniete mani satika un teica, ka viņai gan liekas, ka man vajadzētu iet uz vēl augstāka līmeņa kursu, nevis uz šo. Bet man ir vēlēšanās atsvaidzināt un nostiprināt savu angļu valodu, kas domāju ir labāk, nekā sagrābt visu ko jaunu. Beigās nostādīja mani priekšā un lika tulkot ko viņa saka. Sajutos gudra līdz brīdim, kad viņa sāka runāt par savu gūžas kaula operāciju.:D Prieks, ka novērtē manas zināšanas, savādāk jau pašai grūti spriest kā īstenībā ir. Kursu pasniedz mana pamatskolas klasesbiedrene, līdz ar to draudzīgāka atmosfēra, lai gan nezinu vai tas ir labi. Varbūt labāki rezultāti, pieeja būtu, ja būtu sveša pasniedzēja. Bet tad manīs.
Vienu reizi nedēļā, divas stundas un divi lati. Un vēl labās grāmatas dod par velti. Ja ir interese, vēl kāds var pieteikties droši!;)
Piedāvāja, pieteicos. Domāju, ka nenožēlošu. Jo pirms Maķedonijas jau vajadzētu uzlabot tās zināšanas!

Tev kājas nepiekūst? Tu šodien visu laiku staigā pa manām domām..

Kopš vakardienas pie mums ir vēl viena kaķene. Manas kaķenes mamma. Un būs te līdz kādiem Ziemassvētkiem, jo viņai nav kur palikt, kamēr saimnieki pa slimnīcām un ārzemēm.
Viņa ir dikti mīļa, glaužās pati un murrā. Ne tā kā mūsējā. Mūsējā rūc, šņāc un sit ar ķepu pat man, ja lienu tuvumā. Viņa ir dusmīga par Inces ierašanos viņas teritorijā. Un tā jau otro dienu. Visu laiku rūcinās. Es jau ceru, ka nomierināsies ar laiku. Savādāk grūti jau, visu laiku jāvaktē, lai nabaga Incei neizskrāpē acis.
Vispār tāds trādi rīdi. Grūti jau, ka vēl kāds svešs kaķis, kas nav pašu izaudzināts. Ne es zinu ko viņa grib, kad izrāda savu sajūsmu vai kādas citas emocijas. Uzreiz var atšķirt no mūsējās pēc raksturiem.
Un Incei ir divreiz lielākas acis nekā mūsējai. Un gludāka spalva. Hah, kaķu māja!:)

Vakar remonta talkā nāca draudzenes un tā nu mēs aptuveni 11h laikā izlīmējām te tapetes. Ir divu veidu oranžas un vēl vienas kā akcents-ar milzīgām magonēm. Tā lai ir kur iegremdēties pārdomu brīžos.:) Vakar vakarā beigās bija joks, par pamošanos tapetēs.
Jā, šorīt viena siena visa nost. Un vēl aptuveni 3h laikā visu pārlīmējām. Pamatīgi. Bet ir smuki. Vakar vēl viens skapis citur aizgrūsts, tagad citādāk te izskatās. Nedaudz jau būs jāpierod, lai gan tik traki nav. Vairāk pie tā, ka mūzika no rītiem ieslēgsies nevis pie galvas, bet gan istabas otrā galā.
Šodiena tāda mierīga, salieku visu pa plauktiņiem. Puķu stūris vēl jāsakārto. Tāda neliela zaļā oāze. Vēl tik aizkarstanga jāpiestellē un tūlīt iesim apskatīties aizkarus. Un lampa. Tad būs punkts uz "i".

Uhh, sanāca pa lēto diezgan. Labi, nav vēl lampa un aizkari, kas būs dārgāk. Bet gan jau arī tos dabūšu!
Un tagad apzinos cik nežēlīgi ir grūti, ka nav kārtīgs vīrietis, ar zelta rokām, kurš visu zin' un māk. Ta es eju pa to Depo kā blondīne un neko nesaprotu.:D Bet labi, ka man ir tāda draudzene, kura kopš bērnības visu sajēdz šajās lietās! Paldies Tev!!!:)

Juhu, no šodien 10 bīvdienas:) Kāds prieciņš:)) Un sola labu laiku, tas nozīmē, ka varēšu baudīt arī atvasaru!!:))

Tūlīt braukšu pirkt remontlietas. Un vēlāk dīrāšu nost tapetes. Mmm, būs jauna atmosfēra.:))

Pie Pūka pielavījās Sivēns:"Pūk!" "Jā, Sivēn?" "Nekas," atbildēja Sivēns, pieķerdamies Pūka ķepai "Es tikai gribēju zināt, ka Tu te esi.."

Izskatās, ka es beidzot vēlos izlasīt šo grāmatu. Bēdīgi, ka tikai tagad, bet labāk vēlu nekā nekad. Vienmēr ir sanācis to pamest pusratā, jo tā neuzrunā. Bet tā kā darbā daudz brīvā laika, tad ķeros klāt grāmatām - visām pēc kārtas. Bet šī ir viena no pirmajām.

Vinnijs Pūks jautāja sivēnam: Kas šodien pa dienu? Sivēns atbildēja: Šodiena. Vinnijs nopriecājās: Šodiena ir mana mīļākā diena!

Piena šokolāde ar riekstiem, Sieviešu veselības tēja, laptops, daudz ziedi un aukstums+mitrums. Esmu ziedu darbā. Nezinu ko vien sadarīt. Līdzi ir grāmata un žurnāls. Laikam jāķeras pie lasīšanas. Bet kamēr vien ķeros, tikmēr visādi tektiņi te un citur. Un Tvnetā ikdienas bilžu galerijas. No bildēm tik daudz ko var izlasīt.