Linda
18 Oktobris 2009 @ 16:28
 
Rudens lapas izspārdītas. Tā pa košo un jauko šodien!:) Skaista diena. Rudens sajūta. Paldies!:)

Šovakar ķeršos klāt cimdiņiem un cepurei. Cepure domājams, ka taps darbā, bet cimdiņi mājās. Tā lai iespējams ātrāk varētu saģērbties koši. Vēl košāk nekā tagad. Un priecāties!:)
 
 
Linda
17 Oktobris 2009 @ 09:21
 
Nekad nesarežģī to, ko var izdarīt vienkārši! Tā ir viena no lielajām dzīves gudrībām. Taču grūti realizējama. It īpaši inteliģentiem un romantiķiem. /Ē. M. Remarks./
 
 
Linda
16 Oktobris 2009 @ 21:48
Lieliski:))  
Un Lieliskās man dod TĀDU pozitīvismu, tādu enerģijas devu, ka tu kā cilvēks saproti TIK daudz lietas no savas dzīves, ka savādāk nevar kā tikai darīt, darīt un DARĪT! Tās sievietes ir unikālas. Katra ar savu dzīvi. Katra ar savu pieredzi. Un savu enerģiju. Un tā uzlādē. Esmu patiesā sajūsmā. Un iedvesmā. Darīt. Neapstāties. Sasniegt visu, ko vien var. Un dzīvot to dzīvi, kādu man gribās un kāda ir mana vislaimīgākā dzīve. Un, ja pat jāsāk no niekiem - vismaz to es būšu izdarījusi ar savām rokām, ar savu galvu - tieši tas, kas mums ir katram. Un neko vairāk arī nevajag - tikai galvu un divas rokas. Beidzam čīkstēt. Mēs visi dzīvojam lieliski. Un viss ir LIELISKI!!!!:)
 
 
Linda
16 Oktobris 2009 @ 21:48
 
Tā, esmu darbam sagatavojusies - paņēmusi līdzi filcu, lai rīt darbā ražīga diena, haha.:))
 
 
Linda
16 Oktobris 2009 @ 16:51
 
Iespēja tikt uz Vīni. Decembrī. Laikā, kad tur esot visskaistāk. Ar saviem biedriem. Tikai ne sevišķi pa lēto. Nezinu cik izmaksās vēl papildus tēriņi, ceļš jau ok, 70 lati, nav tik traki, lai gan mūsu laikos ir gan. Un, ja es vēl februārī gribu notīties, ja izdosies, tad naudu man vajag kā uj uj uj. Un kur vēl citi tēriņi. Un varbūt vēl dalības maksa. Austrieši jau grib visu pēc iespējas pa mazākām summām, mūs vēl nohostot ar mieru pie sevis, tā, ka tad jau vispār. Vēl jau man būtu arī kur palikt tāpat. Aj, grūti. Jāizdomā. Nezinu, vai spāju to visu pavilkt. Bet arguments tam visam, ka forša kompānija, neesmu vēl bijusi ar savējiem nevienā apmaiņas braucienā un decembris ir īstākais laiks, kad doties uz Vīni, jo tad ir Ziemassvētku smukumi visā pilsētā!:)
 
 
Linda
16 Oktobris 2009 @ 12:10
 
Mana šī rīta dziesma.
 
 
Linda
12 Oktobris 2009 @ 10:37
 
Brīvdienas jau gan bija satriecoši jaukas. Pēc gada atkal visas Lieliskās tikāmies un baudījām daž ne dažādus pasākumus visas sestdienas garumā un visu nakti, kur punktu pielika pirts ar sāls skrubi, kafijas biezumiem, mālu maskām un beidzot ar smiltsērkšķu iezieķēšanos. Un pat līšana dīķī skaloties. Tas arī pielika punktu manai veselībai. Tagad man ir viss saaukstēšanās komplekts. Labi, ka ir laiks slimot. Pa šodienu un rītdienu jātiek galā.
Tagad gan jādodas pie frizierītes. Nez kā es tur nosēdēšu tā slima.
 
 
Linda
12 Oktobris 2009 @ 10:30
 
Ārā pirmais sniegs.
Un es tam visam uzšķaudu un uzklepoju, pee.
 
 
Linda
11 Oktobris 2009 @ 17:38
Joki iz dzīves - skaudrā patiesība - smejies vai raudi  
Ģimene - sieva, vīrs, bērni, omīte brauc pa Eiropu, apceļo pilsētas un valstis. Vienā valstī diemžēl omīte negaidīti nomirst. Visas problēmas ar pārvešanu no šīs valsts uz savējo, visu dokumentu kārtošana - briesmīga padarīšana un lieki naudas tēriņi. Ģimene izdomā - nopērk piekabi, pieber ar ledu un ieliek tur omīti. Pa ceļam kādā vakara stundā kādā valstī apstājas paēst, pēc ēšanas iet uz mašīnu, bet tur - piekabe nozagta! Diemžēl vēl joprojām nav atrasta ne piekabe, ne omīte. Ģimenei šoks, bet zagļiem varbūt pat sirdslēkme.


Ģimenei nomirst kaķis. Jānes uz mežu aprakt. Nav kur ielikt. Paņem tortes kasti, ieliek tajā. Pa ceļam kaut kur kaut kā kaste tiek nozagta. Ar visu kaķīti.


Sieva no vienas mājas uz otro nes tualetes poda to gumijas pumpētāju. Nav īsti kur ielikt. Paņem ietin papīros kā ziedus satītus. Pa ceļam kāds nozog. ...Nabaga sieviete, kurai tika pasniegti šie "ziedi"..un, ja vēl ar visu iesaiņojumu!
 
 
Linda
09 Oktobris 2009 @ 23:19
 
Ļauj, lai katrs,kas vien nāk pie Tevis, aiziet labāks un laimīgāks. /Māte Terēze/
 
 
Linda
09 Oktobris 2009 @ 22:04
Atbildes Starptautiskajam valūtas fondam  
Ko teikt SVF, ja viņi prasa atdot aizdevumu


☺Eiropas Valsts, uz kuru jūs zvanāt ir izslēgta vai atrodas ārpus uztveršanas zonas...

☺Gribat atpakaļ naudu? Sūtiet SMS ar tekstu "atdod naudu" uz 171 un pie savas naudas saņemsi klāt 50 centu un dziesmu "I Gel Money". Īsziņas cena 100 000 000 Ls

☺My answer will be but i will not say.

☺Izmeklēšanas rezultātā mēs atklājām, ka firma "Latvija" ir fiktīva un reģistrēta uz bezpajumtnieka vārda. Atvainojiet.

☺Kādu naudu? Fonda naudu? Neko tādu nezinu. Neviens no visas latviešu tautas nekādu fonda naudu nav redzējis, goda vārds, būsiet sajaukuši.

☺Mums nepietiek finansējuma, lai šo jautājumu risinātu.

☺Mēs negribam izraisīt ekonomikas krīzi, iepludinot SVF tik lielu naudas summu...

☺Tie, kas aizņēmās visi ir Īrijā. Griezieties pie Īrijas.

☺Mēs kaut kā neredzam, ka uz papīriem kaut kur būtu parakstījusies "Latvija".

☺Atdot? Bet mums ar to naudu pietika tikai tam, lai izskatītu, kur to naudu tērēt!

☺(Zatlera atbilde) Kāda nauda? Kas ir nauda? Starp citu, kādā sakarā jūs runājat par naudu? Un kas es esmu?

☺Mums jūs neko neesat aizdevuši! Varbūt Austrijai? Viņu karogs bāāāigi līdzīgs mūsējam.

☺Redziet, ir jautājumi, uz kuriem nav atbildes.

☺Atvainojiet Jūs sajaucāt numurus!

☺Jūs vispār zināt, ka Latvijā ir likums, kas aizsargā maksātnespējīgos kredīta ņēmējus???
 
 
Linda
06 Oktobris 2009 @ 11:10
 
Vairāk par Labrīt! un Labu apetīti! tā arī nepateicu. Un pēc tam izvadīju pa durvīm. Šodiena, paldies Dievam, ir mana diena!:) Viena mājās, viena savā pasaulē, kas var būt skaistāks šobrīd!:) Saule spīd logā. Ārā neiešu, gribu māju sajūtu, kura beidzot ir. Un manā brīvdienā. ohh, kā var padarīt cilvēku laimīgu mazas lietas. Lai gan šī te ir viena liela.:))
 
 
Linda
06 Oktobris 2009 @ 09:56
 
Cilvēki mācās no savām kļūdām, bet nepieļaujot kļūdas - viņi neko neiemācās.
/M.Araks/
 
 
Linda
04 Oktobris 2009 @ 16:27
 
Hmm, šodien laikam spiežu uz teicieniem.
Bet, ja pagadās tādi nedzirdēti un labi, tad ir nepieciešamība tos saglabāt. Savādāk mūsu īslaicīgās atmiņas mape nežēlīgi ātri piepildās un tur vairs nav vietas, kādēļ kaut ko neapzināti izdzēšam un līdz ar to uz visiem laikiem.

Šodien vēl vairāk apzinos, ka varu būt līdere tur, kur cilvēki ir ar zemāku izglītību, zemāku pieredzi nekā ir man un es tur jūtos kā zivs ūdenī. Tā bija vakar forumā. Bet šodien, tiklīdz nonāku biedrības vidū, tā apzinos, ka nevaru konkurēt ar šiem pārāk aktīvajiem biedriem. Tur vēl milzīga pieredze vajadzīga. Tādēļ to vēl uzkrāju.

Vakar gan forumā pateicu lielu daļu ko vēlējos pateikt, izvēršot milzīgu diskusiju, kas man liekās, ka nekad nebeigsies!:D Bet vismaz tas man personīgi bija ļoti interesants temats un laba pieredze.

Un vakar biju uz Labvēlīgā tipa koncertu. Bija jauki! Dziedāšana, dejošana, smieklu vētras - uhh, tas tik bija jauki!!!:))
 
 
Linda
04 Oktobris 2009 @ 16:27
 
Nav svarīgi pārspēt citu veikumu! Pats svarīgākais ir pārspēt savu paša veikumu. /O.Mandino/
 
 
Linda
04 Oktobris 2009 @ 16:09
 
Nekad nesaki: "Es kļūdījos". Daudz labāk skanēs: "Re, kā interesanti sanāca!"
 
 
Linda
04 Oktobris 2009 @ 13:03
 
Atceries, ka nedabūt to, ko gribi, reizēm ir brīnišķīga veiksme.
/Dalailama/
 
 
Linda
01 Oktobris 2009 @ 22:26
 
Un tagad iestājas negribīguma laiks. Neko negribas. Pat pasākumus, kas ieplānoti, negribas. Lai gan zinu, ka būs jautri. Labvēlīgais tips izkustinās visas maliņas sestdien!:))

Bet vispār, ja man tagad būtu jādodas uz Maķedoniju, tad es aizlaistos viens divi. Nespēju te uzturēties. Man nav ko elpot. Un, ja tā būs vēl kādu mēnesi, pēc pēdējām prognozēm, tad es nojūgšos un pēc tam mani varēs satikt Jelgavā, haha. Vispār nav labi, nekas nav labi. Gribu paglābties, gribu savu miera saliņu vai arī tikai ostu, kur man būtu labi, kur man būtu svētlaimīgs miers.
 
 
Linda
30 Septembris 2009 @ 18:20
 
Vajadzētu izrevidēt bilžu galerijas datorā. Savādāk stāv tur kaudzēm un vairākos eksemplāros. Jāpadzēš. Bet laikam ne šovakar. Šovakar jātaisa citas revīzijas. Un jāmeklē kur siltāks. Dīvānā, protams. Tad nu ieritināšos un tur ar kaudzi papīru tikšu skaidrībā.

Hahh, man vēl rīta zvans ausīs skan. Un mani smiekli pēc tam, hihih.:)
 
 
Linda
29 Septembris 2009 @ 22:45
 
Man vispār nav vēlēšanās kaut ko pasākt. Kā vien tikai būt darbā. Nē, pat tur es nevēlos atrasties. Es vienkārši nevēlos atrasties mājās. Un nespēju sagaidīt to svētku dienu, kad atkal es vēlēšos te būt un priecāties par māju, par savas telpas esamību un, ka varu dzīvot savu dzīvi un savu ikdienu tā, kā es to vēlos, nevis kā man jāpakļaujas citu likumiem.
Aj, nē, rīt es sākšu uz visu skatīties no citas puses. Te ir MANA māja, mana dzīve. Nedrīkst neviens to izpostīt. Darīšu visu, kas ienāk prātā nerēķinoties ar citiem. Viss. Fuu, tā jau labāk, apņēmība, juhuuuu!!