02 Aprīlis 2026 @ 21:05
 
ja baltu olu ieliek zilā olu krāsā sanāk koši zila. ja brūnu - tumši zaļa!
 
 
02 Aprīlis 2026 @ 15:18
 
bērni ir ļoti izklaidējoši:

sēdēju mašīnā un priecīgi skatījos kā bērns (kādi 10 g.v.) ar visu švunku vispirms ar vienu roku pieturoties griezās ap laternas stabu un pēc tam ik pa laikam atgūlās zālītē

sēžot mūzikas skolas gaitenī dzirdēju, kā garām pagājušās četras meitenītes spriez vai var vai nevar ticēt Lieldienu zaķim :D
 
 
02 Aprīlis 2026 @ 09:32
 
vakar tā gribēju pagulēt diendusiņu kā kad bērni bija pavisam maziņi. nesanāca, protams, jo mājasdarbu drāma, tad pēkšņi vajadzēja uz šodienu nokrāsotas olas, bija baltās, kas jau aukstā mizūdenī palika čuru dzeltenas, kad atcerējos ka rudenī uz akciju par 30 centiem nopirku olu krāsas un kkādas uzlīmes. lillā tablete nokrāsoja rozā olu, bet drāma izpalika (labi, ka ierakstīju, atcerējos izņemt no ledusskapja olas lai varu šodien nokrāsot vēl - vijoles skolotājai un Rīgas vecmāmiņai, vakar krāsas neizlēju), tad bija drāma, jo ķipa obligāti vajag zaķa kostīmu. izglāba Vimbu svētkos taisītā stīpiņa ar zaķa ausīm un puķītēm un uzacu zīmulis ūsām (jāatceras ka kaut kad jānopērk melns un, nezinu, rozā), Lieldienu uzlīmītēm noderēja mans mirkļa pirkums grāmatnīcā - smukas botāniskas puķītes un augi ko aizmirsu pielikt klāt vārda dienas dāvanai. nevarēju laicīgi aiziet gulēt jo visa vibrēju un vēl raizējos par to vijoles spēlēšanu - bērns nerunā ar skolotāju (žanra klasika, es nezinu ko lai dara šajā sakarā) un tagad ir jautājums vai vispār, jo skolotājai besis, ka ar viņu nerunā
 
 
24 Marts 2026 @ 12:03
Jo pavasaris, tāpēc, ja?  
Pēdējā laikā cilvēki nāk īpaši sasmaržojušies. Un es visu laiku uztraucos, vai nesaslimšu, jo logu turu vaļā pus dienu, un tas man ir ātrākais veids kā saaukstēties. Pagaidām paveicies. Kā kāds jauks cilvēks internetā teica: "Parfum should be discovered not announced." Acīmredzot lielākā daļa domā savādāk! Vispār nevaru saprast, kā var lietot tos briesmīgos alkoholiskos ķimikāliju kokteiļus. Fui.
Tāpat pēdējā laikā krīt uz nerviem tā viena pašvaldības iestādē strādājošā iezīme, ka te nāk visādi. Vajadzētu apgūt absolūto pofigismu, bet kā lai to izdara? Visvairāk tracina tie smirdīgie, naglie ar novirzēm, kas nāk gandrīz katru dienu (jo šiem nav ko darīt). Un neko nevar padarīt, tikai jācieš :(.
Uz pozitīvākas nots - cenšos ēst vairāk OBV. Vainošu algoritmu tajā. Tēmēju uz 60g dienā, bet tas nav viegli - jāpiedomā, jārēķina un jāēd daudz vairāk. Ja sāktu sportot, tad būtu vēl vairāk! Kā to var dabūt gatavu? Lai gan tas varbūt man ar manu švako gremošanu liekas grūti. Bet cenšos! Arī bišku vairāk kustēties, lai mēģinātu tikt ārā no tās zombiju būšanas.
 
 
24 Marts 2026 @ 08:31
 
ko tu šitādā laikā velc mugurā?! visjēdzīgākais šobrīd ir mans baltais mētelis (15€, new yorker), bet nu balts nu

citās ziņās beidzot atkal esmu gandrīz pēc cilvēka. vakar pamodos nogulējusi kaklu vecās traumas vietā - 9.klasē atmuguriski kūleni metot palika 'šķībs kakls' kā rentgena diagnozei ierakstīja ķirurgs, biju 3 dienas slimnīcā, ik pa laikam gribētos normāli aiziet pie kārtīga ārsta un saprast cik tur slikti ir. vakar smērējos ar diclac, divas reizes biju dušā un atlaida

un vispār tieši šobrīd ir priecīgi - vakar draudzene uztaisīja ilgos nadziņus un Cosmo, izlasīju Ķīmijas stundas, šodien biju dušā, uzliku mazgāt vilnas bītleni (kur var nopirkt mazgājamo vilnai ar lanolīnu? Drogās nav), paēdu brokastis, nomazgāju traukus un pat ar visu veļas izkāršanu un matu žāvēšanu darbā būšu laicīgi