ik pa brīdim uzplaiksnī ar muguras smadzenēm sajusta apjausma, ka katrs pats kontrolējam savu dzīvi, un tas dod milzīgu atvieglojuma, neierobežotu iespēju un brīvības sajūtu. šķiet, nākamgad beidzot jāuztaisa "tas" tetovējums.

nu ko, nomainīju Slavenajā portālā vārdu uz jauno, nomainīju arī biužuku un izdzēsu visas vēstules. un sajūta, to visu darot, ir ļoti laba; gan arī kaut kādā ziņā druscīt biedējoša ar savu pilnīgo brīvības un vēja-sejā fīlingu. tā droši vien ir lēkt ar gumijām no gaisa tramvaja - vēderā kaut kas pamatīgi noskudriņo, jo tu tak šīs mazās aušības dēļ liec uz spēles savu pagātni, bet kaut kas tev tomēr liek to darīt un liek ticēt, ka - vajag, un pasaule nesabruks, pagātne arī nepazudīs, bet viss, kas tev ir - ir šis brīdis, un tieši tavās mazajās rociņās ir vara nodzīvot to tā, kā vien pats atrodi par labāku.

..es nespēju noticēt, ka ir pagājis jau gads, kopš esmu atgriezusies.