hahhā, šitais iet ārā visiem tiem, kuri varētu pievienoties tēzei, ka braukt uz DĀR brīvprātīgajā darbā varētu tādēļ, lai aizietu uz Die Antwoord koncertu: http://www.youtube.com/watch?v=Gtz011n2
hahhā - zibatmiņa no Irregular Choice:
khh, atlika vien palūrēt darbpiedāvājumus, kad jau pērles birst kā no tādas gliemenes. kaut vai šis:
"Sekretare uz patstavigo darbu, velams ar pieredzi, kommunikabila, aktiva, ar dator tehnikas zinashanu, punktuala un adbildiga, preoretate ja ir zinashana r keeper un store hoese programmas. alga no 300 ls /pec nod/. ludzu sutiet cv un foto, vaj jazvan no 10.00 lidz 19. 00. bus obligtas parrunas."
jā, nu tad - SKONTO BŪVE visiem. :)
draudzenītes mamma, nedaudz ezotēriski ievirzīta sieviete, izlasījusi ezotērikas grāmatā, ka vientuļām sievietēm, lai šāds stāvoklis viņām nekļūtu par pastāvīgu, esot jāievieš savā vannasistabā vēl viena zobu birste un skapī jātur vīrieša halāts.
mans drusku neezotēriskāk noskaņotais prāts ļoti centās tur atrast kādu racionalitātes graudu un atrada arī - tipa, ja tu rītā, vakarā redzi savā zobubirstu traukā papildus ekvipmentu, varbūt tas tev neviļus palīdz atcerēties, ka moš nekaitētu ieviest kādas attiecības un nedzīvot pašpietiekami. bēēt tik un tā - ja es iedomājos sevi tā vīrieša vietā, kurš ierodas pie dūdiņas mājā, kurā jau karājas svešs vīrieša halāts.. well.. es droši vien laistos lapās :D
via http://owni.eu/2010/11/08/top-48-ads-tha
haha, kataloņi atlaiž - jauniešu sociālistu grupējums reklamē balsošanu Katalonijas parlamenta vēlēšanās kā baudu: http://www.youtube.com/watch?v=pDGXMsmj
..nu lūk, līdzīgdomājošie! :)
loooool, Ķīlis savā tviterī par Maiju Kūli raksta, ka pret pagātnes mantojumu viņš izturoties ar cieņu - arī personu formā.
tam nu gan ir iekšas.
jāatzīst, tās Dienas "jaunās sejas" (ar to saprotot tās sejas, kas tur ir kopš veco buku aiziešanas uz "Ir") ir safočētas viena par otru jocīgāk. :) šeit, piemēram, dienas komentāra autors Egons Mudulis:
..paskaties 5 min un nogāzies nohipnotizēts beikts!
oi, es reizēm mīlu The Oatmealu, - nu, tad, kad viņš pievēršas lietām, ar
kurām mēs visi saskaramies, bet nekad par tām īpaši nedomājam: 
