me cago en tu puta cara
mjū: air
bļāviens, man nav, ko teikt. maldījos pa dažādām spāņu weblapām, medījot vienas filmas izplatītāju, beigās dabūju izlasīt lepnu rakstiņu par vienas citas filmas izplatīšanu, ka, vai, kāda mums kruta producēšanas kompānija, šito filmiņu mēs Kanādā un ASV izplatīsim caur kompāniju X, Francijā - caur Y, Polijā - caur Z, bijušajā PSRS - caur W, Rumānijā - caur Q...
tas man tā vien atgādina, kā vienreiz Madridē braucu ar taksi, kaut ko pa ceļam runājāmies ar šoferi, jautā, no kurienes esmu, es - ka no Latvijas, iestājas tāda pauzīte, un viņš saka, jājā, es zinu, tas ir pie Vācijas, vai ne, es viņam mēģinu kaut ko ģeogrāfiski apskaidrot, tad viņš saka, ā, nu, pie Krievijas, ja, jūs tanī Padomju Savienībā bijāt. vai, vai, cik slikti, ka aizgājāt no tās savienības. lielas valstis plaukst, a mazās seperātistes - nīkuļo; vajadzēja jums palikt Padomju savienībā.
es jau to viņu kultūrkontekstu zinu (Madridkā un vispār vidusdaļas reģionos viņiem tur iet vaļā normāls naidiņš pret katalāņiem, baskiem u.tml., kuriem patiktu no lielās patrias atdalīties), bet tas jau nekavē asinīm iekarst. kad taksistkunga neapgāžamais arguments, ka galvenais valsts pastāvēšanas pamatojums ir tās teritorijas lielums, tā arī spītīgi palika savā vietā, es vairs nevarēju noturēties un paziņoju viņam, klausies, a kā tev patiktu, ja Spāniju, piem., tagad iekarotu Francija, apkautu visus spāņūzīšus, kam tas nebūtu pa prātam, liktu visiem runāt franciski, etc - nekāda vaina, jo teritorija taču būtu lielāka, ne?.. tas viņam toreiz aizbāza muti, onka, domīgi stūrēdams, novilka "nujāāā.. nepatiktu gan", un ar to arī saruna bija cauri.
un to es visu atminējos, vienkārši nejauši iemaldoties tās sūda kompānijas mājaslapā, kuras producēto filmu "bijušajā padomju savienībā" izplata kompānija W. fakjū, kabrones.
