īīīī. visādi citādi elektroenerģijas trūkumu vēl var pārdzīvot - sveces man ir, siltas drēbes arī. taču tas, ka cilvēks nevar no rīta sev UZVĀRĪT KAFIJU - tas gan ir tik briesmīgi, ka briesmīgāks ir tikai holokausts.

patlaban lēnām nobriestu kaķīša paņemšanai no patversmes. vēl tikai jāaiztaisa caurums priekšnama sienā, lai mazais rakaris nenotestos pa sienas ārpusi pa četriem stāviem kaut kur pagrabā, kā arī, kas daudz interesantāk - jāizdomā vārds, lai jauno ģimenes locekli uzreiz varētu uzrunāt.

šobrīd kā variants tiek izskatīts "Dombrovskis", jo tas tāds mīļš un sirsnīgs vārds; tomēr saīsināmā forma "Dombis", kādā, loģiski, jaunais lopiņš tiktu saukts, drīzāk izklausās pēc suņa vārda. Dombis. hmm.

V. MAJAKOVSKIS:
"Es jums atklāšu
vārdiem tik vienkāršiem kā maušana,
kā mūsu jaunās dvēseles
kvēlo,
kā mēs ciešam.
Es tikai pirkstu galiem pieskaršos,
visu jums dodams,
un jums izaugs
lūpas
milzīgiem skūpstiem
un mēle -
tuvām un tālām tautām.
Bet es, dvēselē pieklibodams,
aizvilkšos līdz savam tronim,
ielikšu galvu klusuma autā.
Apgulšos
gaišs
migā siltajā
no tīriem mēsliem
un jutīšu kā pa sapņiem,
kā lokomatīves ritenis,
gulšņus skūpstīdams, nāk
un kaklu man apņem."

/Vladimirs Majakovskis - luga "Vladimirs Majakovskis", 1913/