Karstā latviete [userpic]

socio

November 26th, 2011 (10:12 pm)
noskaņojums: bububu
mjū: Flavio Mayor - AfroDita
35 tried Read Comments bang bang shoot me down saitiņaAdd to MemoriesTell A Friend

Poll #18640
Open to: All, results viewable to: All

a kad tev ir riktīgi emocionāli sūdīgi, ko tu dari?

View Answers

kliedzu pret debesīm, lauzu rokas, kratu sirdi katram, kas pagadījies ceļā
3 (11.5%)

vēršos pie saviem tuvākajiem, tam jau viņi domāti
3 (11.5%)

iespundējos savā istabā, izslēdzu telefonam skaņu, etc
20 (76.9%)

Comments

Posted by: saknes ([info]augsne)
Posted at: November 27th, 2011, 02:33 am

Man ar otrā varianta formulējumu ir problēmas - es domāju, ka vērsties pie tuvākajiem ir visveselīgāk un sakarīgāk, ja tuvinieki tiešām ir tuvi un ja cilvēks spēj pārkāpt visādiem "bet", "ja", "kā tad es tā". Tas, kas man formulējumā nepatīk ir piebilde "tam jau viņi domāti", bet tā man laikam trauma no pusaudžu gadiem, kad rinda ar manām draudzenēm (kuras tiešām uzskatīju par ļoti tuvām) pārstāja būt manas draudzenes, jo "psihoterapeits" vairs nebija vajadzīgs. Tātad "tam (bēdu sūdzēšanai) jau es biju domāta", un tas bija baigi sāpīgi. Bet, nu, jā, mana pieredze ir tāda, ka, ja kādam esmu tam domāta, tad tikai tam un nekam citam.

Reply Link Thread
Posted by: Karstā latviete ([info]implozija)
Posted at: November 27th, 2011, 02:45 am

skarbi. bet tā tas nebija tāds dikti pārdomāts formulējums, drīzāk standartfrāze (ko man te pēdējā laikā vairāki skandina).

bet par tām draudzībām - njā. man šķiet, ir jau tā, ka cilvēki mums apkārt neviļus kalpo kādai sev tobrīd svarīgai funkcijai. negribu to pavērst tik virspusēji, ka viens ir draugs - ballīškompanjons, otrs - ar ko Hēgeli apspriest, trešais - kam apbimbot pleciņu, - nē, parasti jau mēs citiem cilvēkiem esam vairākas lietas kopā. un tomēr - posmi dzīvē nomainās, intereses arī, un cilvēki mums līdzās - līdzi tam (par pusaudžgadiem nemaz nerunājot, oī.)

Reply Link Parent Thread
Posted by: saknes ([info]augsne)
Posted at: November 27th, 2011, 02:56 am

Bet, jā, tajās attiecībās, protams, bija arī mana vaina, jo man likās "cilvēkam tagad grūti, kā tad es tā rādīšu arī savu vājumu - kad būs labāk, tad varēs domāt par balansu starp klausīšanos un izteikšanos". Tas jau tomēr pašā saknē nokauj otra cilvēka sajūtu, ka arī tu esi cilvēks ar savām grūtībām un bēdām. Pieredze ar to ir bijusi ļoti vērtīga, jo tagad man nav neviena tāda drauga, ar kuru būtu tādas attiecības, kaut gan ir bijis ļoti grūti sākt atvērties un pavisam tas arī nav noticis. Tas nenozīmē uzreiz bazūnēt visu, kas ienāk prātā, bet vismaz zināt - ja ir/būs tāda nepieciešamība, tad var/varēs, un tevi neatgrūdīs.

Reply Link Parent Thread
Posted by: Karstā latviete ([info]implozija)
Posted at: November 27th, 2011, 03:08 am

jā, zināt, ka, ja vajadzēs, tad būs tie tavi cilvēki blakus, ir Dieva dāvana. protams, paliek jautājums, vai tu to izmantotu - citi tādi lepnāki putni un mazāk laiž sev klāt, citi - atvērtāki. un droši vien ļaut tām enerģijām brīvi plūst un apmainīties ir tikai dabiski un labi, un ļauj uzziedēt cilvēcībai. hm, vispār es, šito rakstot, sāku domāt, ka bezmaz vai būs jāapsver vientuļā vilkisma atmešana :)

Reply Link Parent Thread
Posted by: saknes ([info]augsne)
Posted at: November 27th, 2011, 08:04 pm

Tā gan ir jauka doma! :)

Reply Link Parent
35 tried Read Comments bang bang shoot me down

kuģot

par

Karstā latviete

userinfoimplozija
Friend Me My To-do List Memories

blurb

May 2012

    1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31