skarbi. bet tā tas nebija tāds dikti pārdomāts formulējums, drīzāk standartfrāze (ko man te pēdējā laikā vairāki skandina).

bet par tām draudzībām - njā. man šķiet, ir jau tā, ka cilvēki mums apkārt neviļus kalpo kādai sev tobrīd svarīgai funkcijai. negribu to pavērst tik virspusēji, ka viens ir draugs - ballīškompanjons, otrs - ar ko Hēgeli apspriest, trešais - kam apbimbot pleciņu, - nē, parasti jau mēs citiem cilvēkiem esam vairākas lietas kopā. un tomēr - posmi dzīvē nomainās, intereses arī, un cilvēki mums līdzās - līdzi tam (par pusaudžgadiem nemaz nerunājot, oī.)