Marts 4., 2007
| 20:29 ziema un tas pirms/peecziemas slapjdranjkjis nomaac. jau tagad esmu sev nosolijusies izmantot katru vasaras silto dienu atputai un laiskoshanaas briizhiem pie juuras. staigaashu svaarkos, buushu izspuurusi, bet toties smaidiiga, laimiiga par sausajaam ielaam, sauli un energjiju, ko taa dod. shovasar tuulinj peec izlaiduma likshu tiesiibas, straadaashu tagadeejo darbu un beidzot izlemshu, ko dariit taalaak. es gribu pastradaat specialitaatee, tieshaam gribu. bet negribu pamest esosho darbu- cilveku, vides, maajiiguma deelj. Nu kur veel man darbaa uz galda buus viens mazs rotaljuzakjis, viens videeji liels miikstais laacis ar raveejsleedzeeju veedera vietaa (var kaut ko pasleept), uz galdu starpsienas- kinder surprise zveerinju komanda(vismaz kaadi 7), teeja, graamata, jaunaakie zhurnaali un nagu viilite? aij. cilveeka dabaa jau ir baidiities no paarmainjaam. bet bez paarmainjaam nav virziibas uz priekshu. stuck in a moment and you can't get out of it. bet virzibu man vajag. un paarmainjas arii. definetlī! un bez darba man noteikti vajag veel ko, citaadaak aiz garlaiciibas sajukshu praataa. taapeec... es nezinu. skatos magjistru programmas, skatos bakalaurus, skatos briibraatigaa darba iespeejas aarzemees. kjeru, graabju visu informaciju, bet joprojaam nezinu, kaa un kaapeec labaak dariit. un baidos no taa, ka beigaas palikshu turpat, kur esmu jau tagad- uz vietas. ka neko nemainishu, iestaashos kaadaa kaarteejaa skolaa un taa turpinaashu straadaat un skriet paraleeli uz skolu veel 2-3 gadus.
appreciet mani kaads, tad vismaz buus beerni (vatever) un kas tur veel, dzivoshu mierigu maajsaimnieces dziivi un visas domas par virziibu aizmirsiishu :)
joks, protams.
|
Comments:
| From: | mat |
Date: | 4. Marts 2007 - 22:37 |
---|
| | | (Link) |
|
Bet tajā pašā laikā Tavam esošajam darbam, manuprāt, ir viens paliels mīnuss, jo nevari tā vienkārši piecelties un kaut kur aiziet pastaigāt. Manuprāt, darba vieta ir tik mājīga, cik pati to radi, njā, protams apākrtējie kolēģiji to arī nedaudz ietekmē, bet tā nav nepārvarama lieta.
Novēlu saprātīgi apsvērt visu ienākošo informāciju un izdarīt labu izvēli. Kā nekā izvēles brīdis lēnām un neatliekami tuvojas.
Es gan nepiekristu, ka kolēģi darba atmosfēru ietekmē tikai nedaudz... man liekas, ka tas tomēr ir viens no noteicošākajiem faktoriem!
Dzi, ja Tu kaut ko grasies dariit, tad vai nu dari ar veerienu, vai nedari nemaz. Lieka laika teereeshana ir tas pats, kas nejeedziigi ieguldiitas investiicijas. Paarmainjas vajadziigas tikai tad, ja no taa ir kaada jeega, bet vairumaa gadiijumu jeegas nav. Nokljuusti taas pashas silkju mucas citaa sektoraa. Un viss.
nu ja. Kāpēc gan nenosēdēt lielāko daļu dzīves kādā jaukā vietā, kur Tev bez-gal-stipri patīk? :) Ja vien pašai ir prieks un nav iebildumu, tad itkā ir vienalga par ierasto attīstības kārtību un soļošanu tik uz priekšu... :) |
|
|