Jūlijs 9., 2006
| 17:57 - no grāmatas, kuru lasu jau pusgadu: ...Tovakar es ēdu ar draudzeni, kas bija tikko izšķīrusies. Viņa man paziņoja- es beidzot esmu ieguvusi ilgi kāroto brīvību! Tie ir meli. Šāda brīvība nevienam nav vajadzīga, mēs visi vēlamies jelkādu pienākumu, cilvēku, kurš būtu līdzās, kad gribas apskatīt Ženēvas skaistumu, aprunāties par jaunāko romānu, interviju vai kinofilmu, vai ar kuru varētu dalīt sviestmaizi, jo vēl vienai nepietiek naudas. Daudz labāk ir apēst pusi sviestmaizes nekā veselu. Daudz labāk, ka tevi pārtrauc pusvārdā vīrietis, kurš grib doties tūlīt mājās skatīties svarīgu futbola spēli, vai ka sieviete, piepeši sastingstot kaut ko ieraudzījusi veikala vitrīnā, pārtrauc tavu stāstu par katedrāles torni. Tas ir daudz labāk, nekā apzināties, ka esi viens un tev pie kājām ir visa Ženēva. Garastāvoklis:: lasu
|
Comments:
Apskaužami labi tas Koelju pateicis vienā atkāpē to, ko es jau sen cenšos noformulēt, lai izteiktu savu priekšstatu par cilvēka dzīves galveno jēgu un nozīmi. Proti, jēga ir otrā. Vai Kādā. Tai nav jābūt obligāti mīlestībai, pietiek tikai ar sajūtu, ka Tev kāds ir. Kāds, pie kura piesiet domas..
man taa sajuuta ir.. ir kur piesiet domas, lai kur es buutu.. tahu.. ja nav taas pretsajuutas... tas naf tik viegli..
zinu, ka nav viegli, zinu. neko prātīgu šai sakarā ieteikt gan nevaru.
aaahh.. iesaki ko nepraatiigu..
zini, tev varbuut var likties, ka es liekuljoju, bet man ar manu Zeneevu ir sasodiiti laba divvientuliiba
| From: | mat |
Date: | 11. Jūlijs 2006 - 15:45 |
---|
| | | (Link) |
|
Zini, šajā grāmatā ir tikai puspatiesība, jo nu "sviestmaizi" jau vienmēr var atrast kādu ar ko padalīt, bet vajag atrast tādu, kas būs ar mieru arī savu "sviestmaizi" dalīt ar Tevi. |
|
|
|
Sviesta Ciba |