User Profile Friends Calendar

Below are 25 recent journal entries, after skipping 175

	2007.09.13  12.23 gaisma pilēja tikai no atomiem un gaismas pielijušās zemes gaidīja savu rudeni, kas nāca, bet neatnāca, jo sāka pūst vējšu un mazliet līt lietus no rītiem lija vairāk, bet tad aprima, tad vējš kompensēja rudeni un daudzi draugi sadevās rokās, lai rastu savu ieganstu un nodomātu resnas domas, kas tiem ļautu saziepēties un nevarībā nomest sevi no kraujas, kas ar bikšturu palīdzību nevarēja mani iemantot tik dziļi ziemā, ka tā atvēra savas čaulas un nepiespiestā mānijā izlikās par podagru, lai gan tas bija tikai neviltots muļķības apliecinājums, es sapratu, ka rudens ir klaji meli un lietus ir sirds mielasts, lai atrastu savu mīļoto sievieti un rastu tajā patvērumu kā bezierunu slaists atrod kraujas malā bezmaikas atkritumus un dodas tos nodot un nopirkt sev kreklu ar garām piedurknēm lai lietus nelīst pa roku, bet lai pakšķ uz galvas un tas viss tik lieliski iedarbojas uz smadzeņu sistēmu, ka es nevaru to atrotīt pietiekami tālu, tāpēc, ka putas maisa un rokas un pogas un tad es kniepadatām un paņemu vēl lodāmuru un drošiem vēzieniem raidu to visu gaisā par saviem salūtu svētkiem un gg kas aiziet baltā naktī nesasveicinājis stabus no laternām izvairās un tad jau arī rīts pienāk un es gaismai austot esmu tik starojošs, ka mani pieņem darbā aizdomīga firma par ekskavatoru bet labi maksā gluži kā kopīraiteriem kas ir slimi suņi, ja tos pieskata ar uzpurni tad tie grib mani apsteikt savā attīstībā, bet tas nedodas rokās tik viegli, jo es rakstu kā traks un dodas daudzas ainavas manās ieganstu smiltīs uzmest sev kūkumu un tad vēl tās krietnās asaras, kuras ar biezpienu aizmālētas un dūmi tikai kūko un koki šūpo savas lietavas lai varētu atmuguriski raženā stājā gāzties man virsū un dodites tik pelēcīgajā rudenī, lai rastu sev mieru smieklos

	2007.09.13  10.33 bilde kā iegansts ierakstīt un lai mani nevar izsekot pēc domas es to visu nomaucu no galvas līdz kājām jo dzeltena saule es tagad badojos, jo no muguras man pienāca ļaunestība un man uz brīdi vajadzēja kļūt neredzamama bet vai tagad es esmu daudz maz brīvs pērtiķis un gadu miju varu sagaidīt līksmi? tas ir labais jautājums un es dodos tālāk mežā iekšā pēc panākumiem es sev noliedzu, ka man ir vajadzīgi panākumi, jo tas man šķiet velnišķīgi un pretēji vēdiskajām tradīcijām, kas no manis paģēr kaut ko abstraktu un tad es esmu parādā visu, bet pats neiegūstu neko kā dievam visu atdot ko viņš man it kā ir iedalījis, bet es esmu suverēna valsts un amerika nedrīks bombīt irānu, jo tur dzīvo mans vectēvs un nākamais skolotājs kas mani pievērsīs islāmam un vedīs džihadā redziet es jau visu sabaidu un tad kāds gan man var būt garīgais izaugsmes ceļš, ja es jau stādu aizdomas sev pa priekšu, bet akupunktūra mani nevar novest no ceļa, jo grobiņa ir tik pat tālu, kā nacionālais dabas parks, kurā dzīvo vecmāmiņa arī skolotāja

	2007.09.13  10.30 gamal parekmaher un divas pusmūža dāmas man jautā, kas man ir par problēmu, kāpēc es stostos, bet es tikai atgaiņājos un ignorēju palīdzību vai tā palīdzība? tik dīvaina es gaidīju pašu dievu nokāpjam no zemes, bet man palīdz aizdomīgi tipāži es taču gribu karaļus pie savām kājām un zelta caurules troses visu no dimantiem gaidiet mani ar atplestām rokām es taču bērnībā biju stārs bet tagad esmu iegūlis uz grunti, jo mani biedēja tad es atmodos bet nepiefiksēju kurā brīdī visam atmetu ar roku tikai kad jau sekas klauvē, tad es bolos kādas sekas viss jau plūst un es jebkurā brīdī varu atsākt cik gaiša nākotne zīmējas, tas tiešām ir vareni, bet ko man darīt tieši tagad kā es varu būt izdomāts es taču gribu tērgāt dzīvajā un galvenais ir savas vēlmes izpaust skaļā balsī vismaz priekš sevis, lai godam visi viesi manī raudzītos un es nevaru sastapt tik bezkaunīgus ļaudis kas to visu apvemtu no galvas līdz kājām tagad es jau raugos un dusmas vairs mani netrīc ka tik ne tā viss ir bezierunu mīlestība un gadža gaida aiz stūra ar luksoforu

	2007.09.12  22.51 azbests mani pārsteidza nesagatavotu, jo es nebiju iepriekš paziņojis bar balto nakti, kas nolaidīsies, lai manas aizas aizpildītu ar auzu putru, bet tas atgadījās atsevišķi, tāpēc nevaru ierosināt galadrielu tik dziļi svītā sadrupačot, bet gultiņa tai paliek silta un es nevaru ilgāk to visu paturēt prātā, tāpēc sajūku prātā un iznāku no pirts jau kā jauns cilvēks, kā cilvēks vedams, kuru ved to aizved noved un pamet kā sūdu gubiņu tā teica bekonam drauga drauga geja draugs, kas bija strādnieku šķira un bija gatavs sist pa seju visiem pediņiem, bet tik tālu tas nenonāca līdz tiesai jo no galvas līdz kājām bija patiešām grumbainas ietves netveramās iegansta izlietnes un grumbuļainas sienu kavalieres un es mērķēju tik tālu visumā, ka tas atbalsojas un es nevaru dabūt garajā rindā vairāk par pieciem laidņiem melnajiem

	2007.09.12  22.38 tad nāca brakanjēri un naudu rija kā artavas es glupi smaidīju līdz brīdim, kad mani ar nazi atņēma dzīvībai un es dundegas repšem pie rubli pie latu dodiet padzerties akmeni dodiet izsisties silē par prezidija locekli klausules sultānu nepieskaitāmu rudeni un dundegas repšes sulaini nē atlaidiet, lai varu skriet, kur mute rāda divas sārtas ogas zārku nododiet manas aizas tik dzidrā salpetrī, ka no plastmasas nevar izkust tik ātros soļos, kas ar dzestro augustu nobendēja nākamo vilcienu jo tas pa sliedēm izskrēja uz perona un to notrieca bērnu ratiņi

	2007.09.12  22.35 bet tad mazais begemotiņš iznāca krastā un visiem piekakāja smilšu kastes tas bija no citas operas, tāpēc lūgtum atvainot nevainīgo zvēriņu, kas kož kājās, kad rodas izdevība skatīties uz augšu un tad laisties lejā ar trosi un nevarīgi baudīt dzīvi, kas sola kuro jau gadu divas iespaidīgas lietas - bravūru un gandžu ne glamūru, kura gaišie prāti nevar manās ikru vācelēs sadeldēt tik neviendabīgos iemauktus, kuru biezais slānis jau mani pārsteidza pašā sākumā, bet tagad es dodos vēl dziļā bekās un taisu skaistas acis, kad uz mani skatās intūristi un bolas milicionēri un gaida patiesības artavu ar gatavu cepuri pastieptu iemetiem šnabi pudeli divas kastes buntes rododendru buntes marmoru un skaitiet līdzi svētajam garam biedram staļinam

	2007.09.12  22.31 klozetā viss bija mierīgi līdz brīdim, kad es iznācu papīpēt stūra dīvānu, kas bija atstāts uz ielas stūra kāda rīcībā un izskatījās apetetlīgs, jo tam nebija noteiktas nozīmes, bet krāsa bija kokrēti brūna vai zaļa ar auskariem un begemota stāviem divos drūmos kabrioletos un nevarības novīdības piebalsošanas nevīžībā un tā nu es skatījos divos ieganstos un nevarēju bravūru savu dabūt nepilngadības skaistajā saulē, kas mani biedēja

	2007.09.12  22.23 bet belokūrovs ieradās novēloti un nevarēja mani saganīt tik tālu es biju iepeldējis bez apakšbiksēm un pat bez vestes, jo izturēt vairs ilgāk nevaru, bet dodos dziļāk slapjā zālē, jo galva neklausa un pirksti paši skrien pa tausti un nes man klāt visādas dīvainības, piemēram, ausis, bet es neņemu vērā piekasīšanos, jo tas bija no manis neatkarīgie argumenti, kas ar bravūru un sārtiem plīvuriem gāja gājienā pret maija svētkiem, kas bija pilni ar "kuru", jo tas atkārtojas un nāka nākamā paaudze un drostalas izskatās pašceptas, bet kopējā morālā nostāja negrūst, jo izgājuši caur pārdzimšanas ciklu jaunie dvēseļi ieņēmuši jaunu svaigumu, ko notriekt šai laika skrējienā pret brezenta malām un telpas skalām, kas aprēķināmas un atkal jau attiecināmas pret "kuru" un tas piedodams, jo gaisma dzīvo 'vālols, tā aug vālos un to kašķejs ar šķību izkapti savai dāčai vālē ar kapli ar sprunguli, kamēr zāle nepretojas un tad tas to iegūst kā pelagajeas tantes trauslo stāvu, kad tā gāja bojā savā istabā guļot uz grīdas un krācot

	2007.09.12  22.17 slaucīt nepiederošiem ieeja aizliegta, jo tas jau atkārtojas kuro reizi un tad es atmostos un nevaru nostāvēt tādā stāvā un bēgošā vilnī, jo gaisma jau aust un es nevaru satuvoties, bet galvenais cilindrs atteicies atteikties, jo tas jau ir bijis un tagad uz ibizu un lai ir viss no jauna un nebijis lai ir bijis un otrādi un lai mainās nē es par to neskumstu, man tas rādās iespēju lauciņš un gunis deg, jo es nepīpēju un galvas ripo jo pūķis ir ieradies un gaismas terases ir baltas no plīvuriem un es nevaru sastapties skatieniem tiem daudzajiem pūliņiem, kas rok man bedres un tajās iekrīt slazdi un tad atkal nāk jaunais laikmets ūdensvīra laikmets izkausē polusu un atlaiž no darba jēzu, lai tas dikti labais gadalaiks turpinātos vēl divdesmit tūkstošus gadu un tad es raugos tik dziļi iekšās, ka redzu iesprūdušu ķirurgu, kas man neļauj dziedāt, jo saka ka es tad miršu ja neklausīšu, bet es arī neklausu un dzīvoju

	2007.08.05  22.02 graudu bezdvēseliskās saites līp pie pirkstiem kā nagliņas ar magnētiskām galvām māj, jā, jā, mū, mēs sakām, ka esam mazi bērni, bet visas liekās kājas veikalā plauktā tur skrūves, kas vecas no vājuma, no rūsas, no mazā vectēva lielās ūsas. ak aiznes karoti, noliec vietā, izliecies par pieciem bērniem diviem mazbērniem kāds radinieks aizgājis auto avārijā. biksēs kakas kakla siksnas rokās bikses rokās kā karogs aiziet bezsakara biezpientaure sīkmanība un durstības nemiermīlība. klajas brutalitātes konsenss. dodiet labāk nazi lejā pa dzīvi kā upē karote iemestā ar tējas tasi un graudu cukura biezenī peld nenosūtīta māja kā svētais akmens stāstam pa priekš uz žilešu asmeņiem grēks vilto domino lietu un tad reklāmas lietus min, ka nav ceļa uz mājām.

	2007.08.04  10.22 rīgā saulains laiks

	2007.08.03  22.24 kas te šodien notiek?

	2007.08.03  22.22 ko mēs darām ar mūsu jauniegūto brīvību?

	2007.07.21  02.09 brilles nekontrolēti ļogās rokenrola logā. pa to vēl gabals aizkara redzams un melnbatas filmas aizkadrs, gabals melnbaltas fotogrācijas un detaļas no ciparu fotoaparāta. kaunu nebija gatavi atdot par piebāztu pilnu objektīva caurumu. kad acu leņķis aiziet grīstē, es rūcu kā kucēns uz kuci grr

	2007.07.21  01.32 loskutovs iemeta lampu spirta šķidrumā un izgaroja žāvās, atraugās, garaiņos no mutes, kas ož pēc stundu ciet turētas telpas, bez elpas, bez nekā, es bez "bet", kaut arī kariņš iet zem ūdens, es ložņāju ar pleznām pa koraļļiem un dālijas sūkā melnas rozīnes es tūlīt vemšu kaut ko garšīgu zivīm īpaši patiks mana jūras slimība ar šķeltiem zirņiem un svaigu bekonu uz pannas, kas nepiedeg ar lieliem G centieniem un burātājs burās satinies slīcinās bez ķieģeļa tālu nenogrimsi un sapīsies pats savās redelēs ar sardeli rokās skriesi pēc lanternas un bākas ugunīs laizīsi klintis un kājas svešam zemniekam no liverpūles līdz madagaskārai un lenteņu salai. ar sauli uz piedurknes.

	2007.07.21  00.26 terorisms kā siluets uz manas plaukstas izplaukst zieds no sūnām izceļas saule un gaisma izplešas uz vēdera pāri krūtīm ienāk nāsīs izejas patiesais lepnums. godam zibens nospēra lauku pa daļām kā lidojošs ezers. es līdu uz vēdera pakaļ āķim, lai iecirstos ar zobiem kā vilks velnā. un velēna mni kodināja, līdz biju balts kā pelni un sirmums uz acīm un zirmums bārdā, manas skropstas ir staignāji, es lienu no ādās ārā.

	2007.07.20  23.59 zemnieks iedzēla karikatūrai. es lūdzos par pātariem, pēteriem, pētersīļiem, zaļiem pēteriem. b. klausies, kā krājas bauslis uz bauslis un durvis ar rokturis balts no kaula. kaitina zebiekstes naudu ar baudu krāj krājkasē latvijas baltikas nautikas. klausies, kā klausās, kā klaudz, kā klaudz. kauc zobi no sāpēm pēc dzemdību bises un lādezers naukšķēnos lolo un laiza. ar kājstarpi krājkasē latvijas krājbankā bankā baltija baltikā hansabankā. loderē zibenis laidarā govis zirgiem grib dzert, bet nedod nokosties. lolo sapni lar lol wtf prfun krgn kirkegors. || bise kiborgu šāva no trešā stāva ar lielgabalu vaļu medāmo medaļu no medus ar leiputrijas stāju no kraujas atkarājas. dod dienu laika lai laikam nebija pieticis man laikam slāpst. krutums kā godbijība un novelkamā bildīte. paliek pēdas, man bēdas, es dejoju. kokakola ar laidaru sarunājas. lolo sapni par lulū picu. par gobziņa laidaru, par atgāzenes stacijas zirgu. tu teici, paskaties, kā ienāk pastarā istaba. es aizvēru durvis ar gumijas cimdu aizspraudu atslēgas caurumu kņopi matus saņēmu aizsmēķēju halātu. tagad dodies uz lielo staciju, tur ļaudis staigā, sēj stāda burkānus lielākos no kaligrāfijas. dodiet tagad rokas ātrāk kā parasti cimdi nosvilst no karstas sirds. ar ūsām tēmēju valīti sadurt, lai nāvē liesmas iekrāso debesis. dodu tev pustumsu pusotru stundu. krātiņā krāniņš nemierīgs cepās uz liesmām uz oglēm degvielas šķidrums. godam savas ogas pasargāt no gaismas no saules baktērijām ovācijām vaidiem. kaisles batarejas baras uz lodēm, kas lido, es neiespēju, dodiet man pa odam. katram manam ķermenim divsimt odu par apsargiem. es loloju zibeni, lai varu to noķert zaļā kabatā.

	2007.07.20  21.38 kvadrātains rubinšteins stieni sit pret galdu, bet es nevaru. varbūt valdu. oskars vaid, es viņam nesitu, bet visas dūres manā pusē. es nesliecos domāt par pašnāvības mēģinājumu, brutalitātes simptomu un kodolriekstu cietumu. kokoss, koka, koks daudz lapu. akls mēģinājums izlikties, pēcstaru piepes, starojums, nāves paliekas, dundegas repšes kājstarpes avoti domas uz galvas izceļas pātari, es dodos mežā ar ačgārnām acīm, laikam lībietis no kandagāras, ruses ielas, straumes klīniskās slimnīcas. baudiet zemes dievu stāju, domas atkarājas. gaudo lietus pret pamestu rūpnīcu, es iestājos par pastaro grūtnieci. laikapstāklis mani mīkstu padarījis pret sietienu, pret kratīšanu, visas sienas ar vātēm, mīzaliem un krūtītm. gaudo lietus pret pamestu rūpnīcu, es dodos sadevies rokās ar kājnīcu, klēpnīcu, slēpni, kandagāru. dodiet rubli par puslitru tekilas, gaidīšu satumstam, tad metīšos || bilaterāli kopā pastāvēšanas svētki. burātāja diendusa bez PVN. ļaudis, kas nesmejas, kūdra, kas rej, domas, kas pastaras, maize, kas smej. domāju pabeigties, pavilkties izbeigties. domas kā krauja uz rudzu lauka. doma kā ļaunais uz zirga un sedli, burātāja urīna pase. iztikas termiņš, nomarinēts gurķis. ar adatu zobos, lūpās ar korķi. dodiet tagad pasēdēt, dodiet tagad laika ziņas. esi uz atvadu kabalas gaujas, desa kā luņķis, laime kā kaujas. ar durkli izskrēju sienai, cilvēki palika guļam. kā pusnaktī pietrūcis trusīts, kā ūsas, kam pieblīvēts mocīts. nē, ar kāju es iespēru ļaundabīgs dzinējs, domas par penteri, domas par robežu. ļaundabīgs dzinējs. sunas ar krāgu. kurpes ar māgu. ļaundabīgs dzinējs.

	2007.07.05  00.13 tad dīkdienība iestājas un es atstāju vaļā no saviem sekotājiem, kā jūs atstājat vaļā no saviem. tad es dodos tik dziļi zaļās lapās, ka tas nevar manas iegansta pērles nebūs tik dziļas, lai no manis nevarētu atdzimt un tik dziļi saskarties, ka no pastiprinātāja visas dziļās gumijas izdalīties nevarēs un dosies tik ilgi manā iekšā, ka to labierīcības nebūs manā priekšā un domas manas iekšas ir tik labi sakārtojusi no maniem ieganstiem, ka tas bija pastarās tiesas nemūžībā un tu labāk es skatos tu klausies un es piegriežos pie sāniem kā īzi nav tas bija visu nakti skaisto piekritis pie kājām un dusmas ar cigareti dedzina man visus patukšos patukšos naudas baritonus un to nebija daudz laika piesaistītas un tagad to nevar vien labi sakārtot un nomierināt un tas manā iekšējā pasaulē labi izgudrotas naudas mātītes un esdodos tik dziļi mežā, lai tas visiem budistiem nebūtu tik skaļos liesmu baritonos nomierinātas un tagad es varu tavas shēmas un sistēmas labi izpētītas un nodomātas, lai tas bija visu labo cilvēku prātos.

	2007.07.05  00.10 beidz čurāt uz maniem kapotiem, es tiem daudz vēl priekšā likšu un tu liksi man šķīvi ar galvu, es skriešu atvērtā kreklā un tajā kreklā man šaus lodes ar zobiem pa priekšu un divām acīm. es dodos tik dziļi kakla skriemelī, lai būtu mūžīgais pilsonis un lai nekad nejustu depresiju, kas bija no maniem zirgiem padarījusi mani tik skaidru un svaigu, ka es sekoju tavās rokās un nevarēju vien izturēt to ceļojumu, kas bija kurš bija kur bija, tas neizturēja, jo manas iekšas ir tagad tik dziļi manā iedomāšanā, ka man jau 21 gads iestājas un es nevaru to visu atrisināt pietiekami dziļā sapratnē, lai no manis neko vairs neviens negribētu, bet līdzko ar to nepietiek, tā es izleju skaļo brālēna brāli un dodu tam tik daudzas liesmas manā iekšā, ka tas nenodod manas gājēja skrejlapas tik ļoti steidzami, lai es to atminētu un nekad neatkārtotu, jo tas bija no dienvidiem izkāpis un tad iekāpis nezināmā virzienā un turaidas roze to man nepiedeva uz divām sekundēm.

	2007.07.05  00.06 ienāca Turaids koksnes lakstīgalā un nevarēja noturēties, jo tas bija iestājies. Turaid, kā tev šķiet, vai karātavas ir izturīgas? kā lai es zinu, ko manā prātā domāt pa tiem laikiem, kad no manis nevar atkratīties. es biju jau reiz iesprostots šajā silē un tad es izrāvos. dodman labu iemeslu, lai es to varu darīt manā ieganstā. dodu tev dažas tiešām resnas zarnas, ko no manis atdarināt urīnā. bet domas kā skrejošas cielavas ielavās manās domās un es nevaru to nokoncentrēt. beidzot nenod man divas iekšas vienlaicīgi, jo to nebija daudz ko labi iemalkot un domas ir tik skarbas manās iemaņās, ka es to nevaru vien noraudzīties un laiski skaldīt manas skaļās iemaņas un tas dod man bikšu gumijas pilnas ar krepapīru un citām iemantojamām liesmām, kas bija nodarītas mierpilsonības nodomos. es biju jau tik daudzas reizes manās iekšās sastapies, ka no dusmām mani nevar vairs atkalpot nost no bikšu priekšas bikšupriekšas. kā tad, es tad ieskrējos un nevaru vien apturēt tās skaļās nāves briesmīgos ieganstus, bet tik daudz es tev varu pateikt, lai tas nebūtu divas reizes jāatkārto.

	2007.07.03  23.16 tas nepalika nepamanīts un visi to redzēja, daži draudēja. es biju izbijies no sākta gala un biju divas reizes pat slims. ar iesnām, ar klepu, kas jau tādās reizēs pagadās, bet to nebiju būtiski izpētījis, tāpēc manas iegansta iemeslas un dažādi citi i burti visi bija no vienas vietas mani sakoļījuši un es devos ar barankām uz kājām, lai manas iegansta vāverītes nevarētu mani samežģīt nepareizos ceļos vai celīšos. lūdzam jūsu padomi kārtējais kungs un dari to tik patīkami, lai visiem nobeidzas manas iestīvētās kaklarotas un divas reizes es tur nebiju.

	2007.07.03  23.14 kādreiz es biju pieliecies nepietiekami, bet tas mani neatturēja. es izlikos guļam kājas vien tikai trīcēja. es gribēju nonākt kādā izcilākā vietā, bet tas labi izbeigties draudēja, tāpēc es guļava, lūdzu man pasīti. kad izstaipītas lielākās vārdu jostas, lielvārde, josta, upe, gauja, daugava. es skrienu pa ceļu ar divām sēnēm katrā kaktiņā no viena stūra uz otra, kā pele pēc putekļa. kā spolīte aiz auklas es kādu izaicinu, bet kādu biedēju. lūdzējiem tiek dots, devējiem ņemts un otrādi pa šķērsām diagonālēm un savādāk. tad ieskrējās dirižablis un es vairs nevaru to izturēt. lūdzamas darāmas un kautiņā zaudējamas, lai tas manas iekšas nevar atšķetināt uzreiz, bet tikai dīkdienība manas ausis spēs iesaistīt tik pelēcīgā atmosērā, lai tas manas iespējas labi var sagatavot bišu stropa biešu salātiem.

	2007.07.03  23.11 biju izgājis pastaigāties ne ar savām kājām, mani stūma. nejau ratiņos, es stāvēju. uz riteņiem? uz kāda dēlīša ar riteņiem. uz kāda dēlīša uz riteņiem uz dēlīša uz riteņiem? trijos stāvos. lūdzu nomierinies. es tagad eju iepirkties dāvanas. man lūdzu saskrūvētas galvas tā, lai nekustas, kad spranda sabeigta ar pārsteidzību un citām dīvainām izpriecām. es nezinu to visu garo stāstu, ko par to visu būtu domājis mans tēvs. es izlasu rūpīgi etiķetes, meklējot bīstamos burtus, un neatradis iespraužu vēlvienu divdabja teicienu, lai tas nebūtu vairs no manis atkarīgs. pagaidiet, jāpārliek dziesma.

	2007.07.03  15.06 nu lūdzu, tad izgatavojiet man pēli ar marmoru un pērļu auskaru aiz auss, vai zīmuli ar tik nodīrātu galu ar dzēšgumijas galvu kā piebriedis krūts gals, labāk divus. vienu tur rokās, toru apmuļļāju mutē, vēl stūrēt paspēju un migalku uz jumta ar ausīm turēt? nu kur nu tik lielībnieks tagad sabrauca precībnieks ar torti ar lielām acīm kā zivij uz plača. cik par šo ņemsiet, tās 17 collas vai vairāk? kad pēdēio reizi piesēdu, grūti bija piecelties, bet es stīvējos un vareni dažkārt sanāca (ne vienmēr) un košībnieku sargi ar balerīnu lentēm un apakštasītēm uz pieres kā turēt nepielīmētu kā noturēties zem saules.