dzīvsudrablapsa

Kas attiecas uz bailīgumu: tad, kad es tur paliku, tas bija vidusskolas pēdējā klasē, un tā bija tāda kā ballīte, un man tobrīd tā pieredze nešķita baigā "trauma", kā daudz kas cits toreiz, tas bija drīzāk interesanti, es tikai vēlāk to ieliku kontekstā un vispār kaut kā "sapratu", un man ir skaidrs, ka manai psihei tāda veida pieredezes, ēm, nav nepieciešamas. Bet tas ir subjektīvi, un nedomāju, ka visiem noteikti ir tāds efekts. Es arī neietu ekskursijā uz čekas māju, kaut gan par spokiem nekas nav dzirdēts.

Par aukstumu, pieļauju, ka var noorganizēt labākus apstākļus, nu, tur sildītājus, siltās segas utml. Bet aukstums jau tur velk no sienām, grīdām, no visurienes.