Sun, Jan. 24th, 2016, 03:36 am

Man ir tik skumji par tēva likteni. Es sāku ieraudzīt viņu, kā to cilvēku, kas viņš varēja būt savā labākajā formā. Cilvēks ar asu prātu, lielām idejām un episku mērķtiecību. Diemžēl viss aizgāja mērķtiecīgā pašdestrukcijā. Un arī. Tik daudzus gadus tomēr vēl cīņa neapsīka. Un apsīka tik stihiskā veidā. Sadursmē ar dabu. Ar aukstumu.
Bet nē, prātā nenāk viņu tagad idealizēt. Esmu viņa dēļ tikusi pie dziļām dvēseles pasaules traumām. Es tikai tagad sāku atveseļoties.
Tags:
Current Music: Lou Reed - New York Telephone Conversation
 Leave a comment | 3 comments

Sun, Jan. 24th, 2016, 10:05 am
[info]aktrise

tas, ka tu viņā ieraugi to cilvēku jau arī ir tas atveseļošanās sākums :)
Thread - Reply

Sun, Jan. 24th, 2016, 10:55 am
[info]iive

:) Tā ir. Terapeite sacīja, ka man tagad tas jāsaprot, lai varu saņemt savu mantojumu (galvenokārt netaustāmo), nevis justies, ka man kaut kāds lāsts velkas līdzi.
Parent - Reply

Sun, Jan. 24th, 2016, 08:10 pm
[info]jim

Taisni to pašu gribēju teikt.
Parent - Reply