Sun, Feb. 10th, 2013, 10:43 am

sapņoju, ka man zāģē vaļā galvaskausu. nē, paga, es šito negribu, saku. pieceļos un paziņoju, ka vadīšu sapni tālāk pati. eju pa dažādām istabām, bet visas nemājīgas un pieputējušas. nu neko, mēs jau ejam prom, pasaka strādnieki netīrās drēbēs, mana sapņa arhitekti. satrūkstos un pamostos.
 Leave a comment | 7 comments

Sun, Feb. 10th, 2013, 10:55 am
[info]iive

biedējoši. "mana iekšējā pasaule", pieputējusi, panīkusi vieta, ar aizkrautiem gaiteņiem, netīriem logiem un nekārtīgām istabām.
Parent - Thread - Reply

Sun, Feb. 10th, 2013, 10:58 am
[info]usne

jebšu tev pašai tā liekas un tāpēc uztraucies un pati nenotici sev līdz galam?
Parent - Thread - Reply

Sun, Feb. 10th, 2013, 12:29 pm
[info]iive

sapņi, protams, tādi slideni zvēri. bet jā. mani uztrauc nespēja atrast saķeri ar kaut ko būtisku sevī. man šķiet, ka es netieku klāt tai sava daļai, kas intelektuāli risinas svarīgus jautājumus - tādus, kas ietekmē un pārmaina pasaules skatījumu. reizēm tieku, bet pēdējā laikā slīdu pāri. kā caur tām pieblīvētajām istabām.
un tas ir mazliet nomācoši, ka sanāk uzkārties uz domām par sevi, kuras neved pie risinājuma. kā kaitinoša pielipusi popdziesma, kas atgādina "kaut ko" bet īsti nezin ko.
Parent - Reply