dzīvsudrablapsa

sapņi, protams, tādi slideni zvēri. bet jā. mani uztrauc nespēja atrast saķeri ar kaut ko būtisku sevī. man šķiet, ka es netieku klāt tai sava daļai, kas intelektuāli risinas svarīgus jautājumus - tādus, kas ietekmē un pārmaina pasaules skatījumu. reizēm tieku, bet pēdējā laikā slīdu pāri. kā caur tām pieblīvētajām istabām.
un tas ir mazliet nomācoši, ka sanāk uzkārties uz domām par sevi, kuras neved pie risinājuma. kā kaitinoša pielipusi popdziesma, kas atgādina "kaut ko" bet īsti nezin ko.