centrs neko nepiedāvā. sēžam sveču un lampiņu gaismā, dzeram vienīgo franču sauso vīnu, ko var atrast veikalā "lats" un uz maiņām lasam bargā un vērdiņa dzejoļus. gandrīz vai kā frīstail betls ar iedomu draugiem.
ō, samīļo rasbainusni, vai ko nu pie rokas atrodi! bet mans pēdējā laika top kolorītākais cilvēks ir ģitāras spēlmane uz tilta pie mildas. sen gan neesmu tur gājusi, sen viņu neesmu redzējusi, bet vasarā dikti iepriecināja.
starp citu, vēl dažiem cilvēkiem piemetās šī joku gripa. vienu dienu šķiet, ka gals klāt, bet nākamajā jau var sākt stāvēt kājās un vēl pēc divām dienām viss cauri