> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Augusts 10., 2011

15:08 suka, balts. tad melns.. filma, bezfilma svētdiena un tad pirmdiena. tātad sestdienas vakarā satiku enģelīti un apsveicu(?) signi dz-dienā. dzēru alus un vēlāk šņabi. tad gulēju, modos dzēru kafiju un ēdu pildītas olas un dzēru šņabi. pohaina saguruma fonā sarunas par lielo neko līdz rezultējās viss uz kapakmeņa noskatītā kompenē. ejam ārā. skan atslēgu saišķis durvīs. dodamies. ( bezfilma ) jūtu velkošas sāpes pierē. skaņa kā no tualetes poda. laikam runā par mani. parādās bilde. redzu ārsta(?) rokas kas sniedzas pie manas sejas. vēl mazliet velkošas sāpes pierē. nevaru saprast vai runā ar mani vai kādu citu. saprotu ka izsmej mani. jūtu ne pirmā svaiguma naidu sevī. mēģinu saprast kas notiek. rokas ir ar roku dzelžiem pieslēgtas. varu pacelt plecus. kājas arī saslēgtas. redzu sev blakus divus cilvēkus, kas izskatās pēc slimnīcas personāla, stūrī sēž manāmi sanervozējies policists. nojaušu ka kaut kur tuvumā ir vēl kāds. man prasa vai zinu kur esmu - minu ka slimnīcā. man ir taisnība. kaut kādas kaitinošas piezīmes manā virzienā no policista puses - kas tieši nezinu - kaut kas provokatīvs. piedāvāju policistam aiziet izpist sevi un nomierināties. vēl kaut kas provokatīvs no poliča puses. kaut kas par dzelžiem kaut kas par dzīvniekiem. piedāvāju mentam apliecināt savu piederību zemākajām humonoīdu kārtām un pierādīt to darbībā - piemēram izraut nahuj man no sejas to kaitinošo dzelzi - īsu brīdi viņš šaubās, tad sitiens man pa krūtīm, mazliet pavājinās kontaksts ar realitāti. aizveru acis un paprasu vēlriezi - varbūt tomēr saņemsies tas lops un izdarīs to. pagrāpstijās gar riņķi un likās mierā. atjēdzos vēlreiz. telpa manījusies. tumsa, vien no puspavērtām durvīm blāva gaisma šaurā strēlē ielauzusies. rokas piesietas un kājas arī. saprotu ka esmu pilnīgi atģērbts, apsegts ar palagu un guļu kādas slimnīcas palātā. pavisam drīz dežūrējošā māsiņa ierodas ar sistēmu un kaudzi jautājumu. patīkama sieviete, tikai atteicās eitanāziju taisīt. parunājos, mēģināju sarunāt lai atsien mani. nesēja. atstāja mani tur vienu guļam. sēju sevi vaļā pats. ienāca māsiņa - man viena roka jau brīva. apsolīju nevienam neuzbrukt un viņa mani atsēja. tālāk jau bez pārsteigumiem. menti sagaidija, kad mani izrakstīs. aizveda uz narkoloģisko, tad uz matīsa ielas iecirkni. tur viena kaut kāda atpazina ka esmu bijis vakar, nosauca par briesmoni, pastāstīju ka nav taisnība un ka vispār nav viņas daļa un ka savu personīgo viedokli, lai izklāsta sev līdzīgajiem. sastāda man protokolu par pretošanos mentiem, par nepiedienīgu uzvedību un par dzīvošanu bez deklarētas dz-vietas. brīvs kā finieris lidojumā. ciba ir mirusi, lai dzīvo ciba! piedod, bet savu viedokli vari paturēt pie sevis vai arī atnāc ciemos http://iekodeets.grab.lv/212877.html. Garastāvoklis:: apathetic Mūzika: Staisha - Жир Tags: mans, postit