|
Augusts 10., 2007
18:34 - cilvēks ir dzimis, lai mirtu, sapūtu un smirdētu. es lēnām sadalos. tā tīri fiziski. norīta augslējās sajutu ka kaučkas tākā iedūries, tāka saprast īsti nevar. paknibināju ar pirkstu - ārā dabūt nevar. mēģināju sameklēt kādu mazu spogulīti, lai var apskatīt. neizdevās. nospļāvos un sameklēju nazi ar spicu galu un sāku knibināt, sajūtas īpatnējas likās ka tāir daļa zoba. zobi man sūdīgi tāka nebūtu brīnums ka kautkas atdalījies, bet tik dziļi mutes dobumā? paknibināju vēl un izdevās dabūt arā. izrādijās kaula gabals no augslējām. ilgi nebija jādomā kur tāds gadījies. pirms bik vairāk kā gada ļasakam pār ragim uz mutes novilku, tadarī zobu izsitu, vai precīzāk gandrīz izsitu, karoč iestutēju torez to zobu vietā un gaidīju kad ieaugs atpakaļ. sakarā ar to, ka man dzīst kā sunim, bez īpašiem sarežģijumiem un bez stomotologa palīdzības ieauga. viss bij mierīgi līdz šim rītam. sajūta īpatna. neman sāp, neko - tik sadalos kā tāds lepras slimnieks. izolēsiet mani, dārgā sabiedrība? ar atvaļinājumu viss vienkārši. bija gana laika lai saprastu, ka jo mazāk laika pavadu mājā/ar ģimeni, jo labāk viņiem. lielās devās esmu neizturams. vēl cilvēki par mani runājot ka gudrs(?) es esmu, tik ar kautkādu baigo šīberi. lai jau. kas vēl..? mans ego ir visur, tas traucē - da ne jau man, protams. nekas kārtīgi paviesošos pie z-ārsta, lai varētu no sirds nodoties naudas pelnīšanai. tikai gads bija vajadzīgs lai saprastu ka astoņas stundas darba diena ir daudz par īsu. pārāk daudz laika paliek kurā varu kaitināt savus tuvākos. tas vairāk netkārtosies. es no tiesas esmu visu sapratis. ā, un man absolūti pieriebies ka viss kas nav naudas pelnīšana, plauktiņu taisīšana, ēst gatavošana un bērna pieskatīšana tiek uzskatīts par turpat zemē nomestu laiku. laiks nav nauda. a moš vēl ir alternatīvas? P.S.
|
Comments:
tas tā riktīgi labi, ka esi sagatavojies Tam apmeklējumam.
es reiz vienu labu autiņu tajā krēslā atstāju(nu tb. apmēram cenas ziņā), bet tas ir/bija to verts! :)
bet laiks, kas nav pavadāms Tevis augstākminētajās nodarbēs ir vnk atpūtas laiks un nemaz ne nelietderīgi izmantots.
un atpustoes grib ne trikai viiri. tur taa nelaime ;(
aij, phoenix, nu mums ir jābūt gudrākām par vīriem(nu vismaz tik daudz gudrākām, lai liktu viņiem sajusties gurākiem par mums!) un sievietes ir stipras, daaaudz stiprākas, kā veči, tamdēļ mums tiek uzlikts tieši tik cik nesam katru dienu!
tā māka tik viegli rokā nedodas, lai arī savas kļudas redzu, bet nespēju tikt ar tām galā. vismaz pagaidām
neesmu jau es tik veca un vieda, bet kad lasu jaunus un zaļus, tad atceros, kā paši pērāmies kā pliki pa nātrēm pirms gadiem 10... par līdzīgām lietām...
tā nav arī atpūta. tā ir pavisam nopietna nodarbe gribat to saprast vai nē. dēļ tādiem uzskatiem esmu pazaudējis n dgadus prakses iemaņas vellszin ko. jo tas kas mani jelkad notiesas ir aizrāvis ir tik mazsvarīgs un sekundārs utt, utjp ka regulāri jāuzklausa: "Jāni nu beidz taču ķēpaties un izdari to vai to", "Jāni, liec to pagali mierā un sakārto istabu", "nu Jāni vai tev nav cits brīdis kad to darīt?" nbu bļa es vidusskolas izglītību atdodu pret gadu, ko es varētu veltīt tam kas man patīk. mūžam viss tiek pakārtots sabiedrības un ģimenes vajadzībām un ja es savu laiku bezmaz brutāli neizplēšu ar kāda skandāla palīdzību man viņa vienkārši nav. un nevajag te to nosaukt nevainīgajā vārdiņā atpūta. tas ka es ar to nepelnu naudu nenozīmē ka tā ir atpūta.
varbūt to laiku nevis izplēst ar skandāla palīdzību, bet iemainīt pret otra cilvēka Tāda paša veida laiku?... ... jo, tāds laiks ir vajadzīgs katram, citam vairāk, citam mazāk, citam vienā veidā, citam pavisam citā veidā (domāju Tu mani saproti, jo cik lasu Tevi, esi ļoti gudrs cilvēks.)... es varu būt ideālā mamma 24h piemēram nedēļu no vietas, bet man ir vajadzīgs laiks sev(atpūta vai hvz kā to lai nosauc) arī man ir vajadzīgs laiks sev(mans īpašai laiks, kuru pavadu tieši tā kā man tas ir labi/patīkami/vajadzīgi/MAN/MANS!!!
vispār jau debīli, ka mna tas jārakste te - cibā. bet nu: nelaime ir nevis fakta', ka tevis par daudz, bet, ka par maz. kad esmu tevi sagaidījusi no darba, tad visbiežāk tevi jau sauc citas nodarbes un mums nav laika būt pašiem sev. kad tu esi, tad man atkal vakarā jāsēžas klāt datoram. Tas besī. tāpēc arī gribu, lai vairāk atvieglo man to laiku, kad strādāt. Var tak to laiku sabīdīt tā, ka ir gan, tev, gan man, gan mums? par to ego - tur jau tas āķis, ka tu it kā esi, bet neesi, jo esi iegrimis savās darīsānās. vienalga, vai tas būtu mājaš, vai ne mājās. bet tu neesi. |
|