|
Jūlijs 4., 2009
10:35 - мама анархия, папа стакан портвина Redzējums : Latvijas nākotne.
es arii, es arii ticu ka cilveeki ir speejiigi pashi organizeet savu dziivi un izdziivoshanu. valsts kaa autoritatiivs politekanomisks veidojums veselaa sabiedriibaa ir kaa sveshkjermenis, kaa audzejs. veeljovairaak shodienas situaacijaa, kad atklaajas, ka netikai taalajaa afrikaa ljaunie diktatori aplaupa tautu, bet arii sapnju zemee ASunV tauta ir aplaupiita un muusu pashu izveeleetie(?) vadonji izraadijushies, labaakajaa gadiijumaa, vientiesiigi ideoti bez jel kaadas atbildiibas pret darbu ko dara. es tieshaam speeju izteeloties dienu kad cilveeki atsakaas sadarboties ar pakalpinaataajiem, vienkaarshi saak straadaat sev un savai gjimenei, nevis abstraktai cilveeku grupinjai kapitaalistiskaas piramiidas augshgalaa, kalposhanu aizstaajot ar sadarbiibu.
|
Comments:
viss tas ir skaisti un jauki un ticu, ka tur ir arī daudz kas labs, daudz kam varētu piekrist, tik viss, kas saistīts ar vārdu Guntis Strautnieks manī raisa aizdomas, nepatiku, piesardzību un šaubas. nepazīstu viņu personīgi, bet pietiek ar viņa agresīvajiem, paštaisnajiem un taisnprātīgajiem komentāriem, piemēram, draugiem.lv domubiedru grupā "Joga un garīgā pilnveidošanās"
so, ideja suudiiga taadeelj, ka paduses smird?
ne gluži tā, lai gan man grūti paskaidrot un neliekas arī tik būtiski, ka vajadzētu iedziļināties paskaidrošanā. līdzīga sajūta, kā ar Ošo - nu ka sludina jau visuko skaistu, bet apakšā melna, satrupējusi serde. nevaru es pieņemt kaut no tāda cilvēka. pierādīt arī, protams, īsti nevaru, bet nu sajūta tāda man ir, es par viņu nešaubos un uz to paļaujos un man tā ir labi.
es par briiviibu, par atmoshanos par pretsparu galu galaa un tu par satrupeejushaam serdeem...
nav diezko gaumīgs piemērs, bet komunisti tak ar solīja brīvību, brālību, vienlīdzību (es zinu, ka tas ir franču revol. sauklis), bet pāri visam tautu draudzību un mieru visā pasaulē. a serdes ta melnas bija...
skumji, kad cilvēki atsakās no brīvības, brālības un vienlīdzības tikai dēļ vēsturiskās frustrācijas, ko sarūpēja pāris garīgi nepārāk veseli subjekti(tas vien norāda, ka pārlieku liela uzticēšanās vienam cilvēkam var izrādīties sāpīga). tādeēļ no pagātnes kļūdām vajag mācīties tāpat arī no sasniegumiem. kas tieši komunismam ir kopīgs ar genocīdu, demokrātijai ar terorismu, anarhijai ar vandālismu??
t.i. šodienas superpiedāvājums ir paškontrole un pašorganizēšanās. atteikšanās no fašistiskā režīma un no verdzības, jaunu alternatīvu meklēšana. galugalā - brīvība, brālība un vienlīdzība!
nu es katrā ziņā neesmu ieplānojusi atteikties no brīvības, brālības un vienlīdzības, tikai uzskatu, ka ceļot māju jāsāk ar pamatiem un tie jāieliek dziļi, stipri un taisni i vsjo. (ceru, ka var saprast, ka ar to es domāju, ka pamatos nevajag laist iekšā Guntim Strautniekam līdzīgus cilvēkus. to, ka šobrīd celt to māju jau kļūst par spiedīgu - izdzīvošanas jautājumu, es zinu un saprotu, Janc) |
|