Man ir 50 kvm dzīvoklis, no kā apdzīvoju 1 kvm pie datora, visu saprāta laiku. Eiženu es nekad neielaidīšu vairāk, kā uz tēju, kā jau viņš mani reiz svētīja, šeit būdams.
Man kvm ir tiešām par daudz. Sennheiser austiņas.
Man glabājas virtuves skapī Eižena cigarete ar viņa DNS. Sanāk, mēs varam nokopēt Eiženu. Trivia: viņš pālī to šeit izmeta no kabatas

pls, ciba, rakstiet! es nezinu, kurš apmaksāja – Govs vai Suns, bet darbojas. respekts.
respekts koderim, pirmkārt

Ar sievietēm ir tāpat. Vienmēr var labāk. Gunta konkrēti lamājās. Beidz dirsties ar pusstundas priekšspēli, nāc jau manī, drāz.

Uztaisīt darbu klientam ir viens. Fiksēts uzdevums.
Kad es taisu savu darbu showcase, tā ir kategorijas daļa uz visu nakti. To nekad nevar pabeigt, jo šķiet, var vēl labāk

Ja es saku, ka strādāju, es strādāju ne par naudu. Es kā krupis, savelku kopā, ko esmu darījis, un lieku kopā, lai startētu Latvijā un ārzemēs.
Man ir pizģec tik labi darbi. Tikai, iespaidīgi tos parādīt. Es vairs neticu MI laikmetā, ka mani pirks. Kā Laura teica "esmu lielas industriālas telpas, kādreiz spozmē, tagad pamestas"

Man ir lielība. 4 gadi Akadēmijā. man nav pat izglītības, bet es saņēmu visu no LMA. Mani 2. kursā pamanīja profesors, un momentā iesvieda izdevniecībā, kā grāmatu mākslinieku. Sākumā mani izsmēja pēc pirmās grāmatas, un tālāk jau hardcore – puisim ir reāli iekšā. Pamanīja vēlāk arī citi LV augstākie grāmatu guru "tā, kā tu strādā ir pizģec retums".
Visu nodzēru, btw. Neviens vairs mani negrib, jo dzert mēnesi, kad man lūdzās, lai pabeidzu darbu. Nu nah

Man patīk lifta kabeļi. Es bērns, poliklīnikā vēroju, kā slīd betona atsvari, kabeļi pārritinās. Tā bija māksla. Man tas palicis multenēs, jau pieaugušam, kura neviena nav pabeigta.
Bet vecie lifti – izcila māksla

Ak, Eižen, neatver šo tēmu.
Es ļoti īsināšu tekstu. Līdz 2 teikumiem, no 100.
2016, pēc Feitas atteikšanās no manis, es ikdienā meklēju nāvi. Mājās nebija iespējams uzturēties. Šķēres, pat metāla pildspalva izskatījās kā Lynch – es redzēju detalizēti, kā es triecu priekšmetus sev kaklā, ar visu animāciju. Taisīju remontu istabā, un vadi kas karājās no griestiem, izskatījās kā kāršanās cilpas. Es redzēju tikai galu. Un tad es pieteicos pie psihiatra. Mani tā sabaroja ar zālēm, man paliekot funkcionējošam, ka suicidālais aizmirsās, un dzīve, dzesēta, kļuva pilnīgi dzīvojama, neaizmirstot, kur es biju.

Pretīgākais: es braucu pirmo reizi dzīvē pie psihiatra, un austiņās skanēja Radiohead "We're not scaremongering". Es norāvu austiņas.
Radiohead since then, ir pretīgākā grupa pasaulē. Viņi pārdod depresiju, pilnīgi izmisušiem cilvēkiem

patiesībā, ja man būtu tikai 1M, es nesapņotu par hipsteru pārdaugavu. es nopirktu pieticīgu mājiņu Mārupē. mašīnas Laurai un man, included, parastas, normālas, ar ko vienkārši nokļūt. es garantētu Laurai un bērnam mierīgu dzīvi, kurā viņi drīkst būt paši (kas jau tagad viņiem netrūkst – viņi ir paši)

kā alko paterns strādā. pēc psihiatra es sēdēju transporta pieturā, nokāris leņķī galvu uz telefonu "kad nāks buss?" bļeģ, 20 minūtes. un vai tu atceries, cik kolosāls ir maršruts Āgenskalnā pēc šņabja? vēlamākā vieta Rīgā kur dzīvot un pastaigāties. nope, es negaidīšu 20 minūtes, lai pelēkā pelē nokļūtu mājās. es to uztaisīšu par atgriešanos spilgtu ar vodku". man stāv no dzīves, kurā ir gan skaidrība, un kontrastam viss pieejamais

es noturējos tikai 8 dienas. bija liela pārliecība, katru dienu pateicos Dievam, ka esmu skaidrs.
bet mums ir tradīcija, jau gadu gadiem: kad eju pie psihiatra, es pēc tam piedzeros, neatņemami.
neko, rīt sākam jaunu skaidrības piegājienu, version xx.xx

otmazka: psihiatre teica "bet pag, jūs 22. oktobrī bijāt pierakstīts pie narkologa". es – "biju plostā, neaizgāju. bet tagad es sāku skaidrību uz savām kājām". nenoticēja "visi tā domā".
tas bija konkrēts psihiatres pamudinājums, ka man pašam neizdosies. nu tad 200 ml no kakliņa, iesākumam

Esmu pateicīgs, nudien

Margarita Epatko:

Nesen uzgāju veselu žanru ar mākslīgā intelekta radītiem ķīniešu seriāliem. Tā ir pilnvērtīga industrija: jums tiek parādīts seriāla fragments, un pēc tam piedāvāts doties uz vietni, lai noskatītos pārējo – par maksu. Tomēr liela daļa šo seriālu ir pieejami bez maksas, un tajos netiek pārdoti vai reklamēti nekādi produkti – vai vismaz, ja tajos ir kāda slēptā reklāma, tā ir ļoti prasmīgi nomaskēta. Turklāt tie ir visai darbietilpīgi veidojumi, kas sastāv no 40–70 īsām, dažas minūtes garām sērijām. Tajos risinās asaraini sižeti par krāpšanu, nodevību un neuzticību.

Taču tie nav tipiskie stāsti par nabadzīgu, nelaimīgu meiteni no laukiem, kura apprecas ar bagātu ragulopu. (Starp citu, Ķīnā tāda veida sižeti ir oficiāli aizliegti.) Tas nav arī sentimentāls stāsts par daudzcietušu, svēta rakstura sievu, kura pacieš neuzticīgu vīru, izlutinātus bērnus un radiniekus, kas dzīvo uz viņas rēķina, vienlaikus lolojot neskaidru cerību, ka karma, dievišķa iejaukšanās vai kāda grandioza katastrofa beidzot visu nokārtos. Nekas tāds šeit nenotiek. ( ... tālāk ... )

Bezgalīgs vampīrismiņa rersurss ir uzdirst teilores griftas faniem. mmmm. ņom ņom ņom

kaķa acs miglājs ( katarakta) (atbilstība militārajam dienestam)

DADDY NEWS

jo vairāk tu skaties uz patriarhātu jo mazāk tas meiko sensu, piemēram, uzbrukums Irānai. pilnīgs wtf wtf wtf. kāpēc? tāda sajūta, ka pašiem uzreiz aizmirsās, bet bumbas jau bija palaistas

Poļu stafu nesaprotu. Neiedziļinos. Ienaidnieka ienaidnieki = mani ^draugi^. Ar to man pietiek, es poļiem viņu nostājā uzticos. Viņu iekšējās lietas mani maz interesē.

Jess! Demokrāti wins!
Šos ASV midtermus (vispār pirmo reizi dzīvē) es gaidīju tuvu LV Saeimas vēlēšanām.

Tagad, kad es beidzot esmu noskatījies Andor, sāku skatīties Disclaimer. Pirmā sērija šķita diezgan nekāda, bet es nolēmu uzticēties atsauksmēm, un jāsaka, ka atsauksmēm ir taisnība. Varbūt drāma man šķiet mazliet vecmodīga, bet empātija labi ieslēdzas. Manuprāt tā ir laba pazīme, ja tu vari just līdzi pilnīgi unrelatable stāstam. Mazliet neparasts šķiet tas narration, kas pēc situācija pārslēdzas no iekšēja uz ārējo, bet ne sliktā nozīmē, man vienkārši nenāk prātā citi piemēri.

1870. gadā Rīgas Politehniskās augstskolas padome apsprieda iespēju pielaist sievietes kā brīvklausītājas, tomēr tā tika noraidīta, lai sievietes akadēmiskajā vidē neienestu "nekārtības vai vēl ko ļaunāku". Interesanti, ko viņas vēl ļaunāku varēja ienest? Triperi?

Skatoties uz pēdējo politisko rīvi Saeimā, man izskatās, ka lielburžuāzija nolēmusi stūrēt bez ierēdniecības atbalsta. Nu-nu, saulainu taciņu. No otras puses, viņi varbūt vienkārši trampiski vispirms cenšas atgādināt, kurš te ir treknāks un uz tā pamata slēgt atbilstošu dīlu.