| No Tīmekļa, mašinentranslācijs |
Nov. 4th, 2026|08:57 pm |
Margarita Epatko:
Nesen uzgāju veselu žanru ar mākslīgā intelekta radītiem ķīniešu seriāliem. Tā ir pilnvērtīga industrija: jums tiek parādīts seriāla fragments, un pēc tam piedāvāts doties uz vietni, lai noskatītos pārējo – par maksu. Tomēr liela daļa šo seriālu ir pieejami bez maksas, un tajos netiek pārdoti vai reklamēti nekādi produkti – vai vismaz, ja tajos ir kāda slēptā reklāma, tā ir ļoti prasmīgi nomaskēta. Turklāt tie ir visai darbietilpīgi veidojumi, kas sastāv no 40–70 īsām, dažas minūtes garām sērijām. Tajos risinās asaraini sižeti par krāpšanu, nodevību un neuzticību.
Taču tie nav tipiskie stāsti par nabadzīgu, nelaimīgu meiteni no laukiem, kura apprecas ar bagātu ragulopu. (Starp citu, Ķīnā tāda veida sižeti ir oficiāli aizliegti.) Tas nav arī sentimentāls stāsts par daudzcietušu, svēta rakstura sievu, kura pacieš neuzticīgu vīru, izlutinātus bērnus un radiniekus, kas dzīvo uz viņas rēķina, vienlaikus lolojot neskaidru cerību, ka karma, dievišķa iejaukšanās vai kāda grandioza katastrofa beidzot visu nokārtos. Nekas tāds šeit nenotiek.
Sižets sākas pazīstami: sieviete ir precējusies. Viņu nenovērtē. Iespējams, viņas dzīvoklī pēkšņi ievācas pulks radinieku no laukiem, vai arī vīrs zaudējis mēru, pinoties ar mīļāko, vai varbūt viltīgi ģimenes locekļi – aizbildinoties, ka viņiem "nepieciešama palīdzība" – sāk viņu tiranizēt un iztukšot viņas maciņu. Sākumā viņa mēģina to paciest, cerot saglabāt ģimeni. Bet tad... uzmanieties... viņa nolemj, ka pietiek, un...
Nē, viņa neskrien pie draudzenēm, lai izraudātos uz pleca. Sieviete izvelk īpašuma dokumentus, kas apliecina, ka dzīvoklis piederējis viņai jau pirms laulībām, nolīgst advokātu un izmet vīra radiniekus ārā – tas ir soli pa solim izstrādāts rīcības plāns, un seriālā tas tiek parādīts. Vai arī viņa izvelk nelielu piezīmju grāmatiņu – ko glabājusi gadiem ilgi, tāda mīļa un laipna. Tajā ir detalizēti uzskaitīts katrs viņas izsniegtais aizdevums, turklāt pievienoti bankas izraksti un sarakste ar radiniekiem, kas apliecina – tie tiešām ir parādi. Un tad – jūs jau uzminējāt – viņa vēršas tiesā un atgūst savu naudu. Vai arī viņa izņem savu kapitālu no vīra uzņēmuma. Jo, protams, viņai tālruņa ātrajā izvēlnē ir advokāts, visi dokumenti ir sagatavoti, un, kas nav mazsvarīgi, ir noslēgts arī laulības līgums.
Īsāk sakot, pastāv neskaitāmi scenāriji – gan sievietēm ar pieticīgiem līdzekļiem, gan tādām, kuras pelna ļoti labi. Taču galvenā doma, kas caurvij visas šīs bezgalīgās drāmas, ir šāda: tikai muļķe aiziet, lepni pacēlusi galvu, bet visu savu mantu atstāj citiem. Ja esi smagi strādājusi, lai iegūtu to, kas tev pieder, – paņem to, kas ir tavs! Un, lai to izdarītu, ir jānodrošina, lai visi dokumenti būtu kārtībā. Un ziniet ko? Aptuveni trešdaļa šo seriālu laika ir veltīta tieši tam, kādi dokumenti ir nepieciešami, kad tie jāizmanto un kā neiekrist lamatās – pat tad, ja izmanto savu naudu, lai iegādātos lietas vīra ģimenei. Būtībā šie seriāli ir laifhaku krājums, kas palīdz sievietei izvairīties no izmantošanas.
Vēl viena tēma, kas bieži parādās šajos seriālos, ir tā, ka feodālās tradīcijas ir novecojušas. Ķīnā vēl pastāv visdažādākie sarežģīti un arhaiski paražu elementi, un šajos seriālos tiek uzsvērts: ja šādas tradīcijas apgrūtina sievietes dzīvi, pazemo viņu vai liedz viņai gūt ienākumus, tām ir vieta vēstures mēslainē – neatkarīgi no tā, cik stipru spiedienu izdara radinieki. Bet, ja radinieki turpina uzstāt? Nu, tad ir laiks ķerties pie varianta ar advokātu un parādu piedziņu.
Kopumā esmu visai pārsteigta. Un es noteikti nedomāju, ka tā ir tikai īslaicīga modes parādība – šādu seriālu ir vienkārši milzum daudz, simtiem. |
|