| No Tīmekļa, mašinentranslācijs |
[Nov. 4th, 2026|08:57 pm] |
Margarita Epatko:
Nesen uzgāju veselu žanru ar mākslīgā intelekta radītiem ķīniešu seriāliem. Tā ir pilnvērtīga industrija: jums tiek parādīts seriāla fragments, un pēc tam piedāvāts doties uz vietni, lai noskatītos pārējo – par maksu. Tomēr liela daļa šo seriālu ir pieejami bez maksas, un tajos netiek pārdoti vai reklamēti nekādi produkti – vai vismaz, ja tajos ir kāda slēptā reklāma, tā ir ļoti prasmīgi nomaskēta. Turklāt tie ir visai darbietilpīgi veidojumi, kas sastāv no 40–70 īsām, dažas minūtes garām sērijām. Tajos risinās asaraini sižeti par krāpšanu, nodevību un neuzticību.
Taču tie nav tipiskie stāsti par nabadzīgu, nelaimīgu meiteni no laukiem, kura apprecas ar bagātu ragulopu. (Starp citu, Ķīnā tāda veida sižeti ir oficiāli aizliegti.) Tas nav arī sentimentāls stāsts par daudzcietušu, svēta rakstura sievu, kura pacieš neuzticīgu vīru, izlutinātus bērnus un radiniekus, kas dzīvo uz viņas rēķina, vienlaikus lolojot neskaidru cerību, ka karma, dievišķa iejaukšanās vai kāda grandioza katastrofa beidzot visu nokārtos. Nekas tāds šeit nenotiek. ( ... tālāk ... ) |
|
|