Taa buutu ahujennā pašnāvības vēstule - "baltais nosauca mani par resnu"

Tas brīdis, kad kafijai nav klāt cukura, jo bija jāēd kūka un tad kūka beidzās, bet kafija vēl ne. Izgāju ārā un atcerējos, ka ir janvāra vidus. Līst.

Stāvoklis plānotāju tirgū ir neapmierinoši neapmierinoš. Vai tiešām vienīgā izeja ir konstruēt pašai savu? Mēs dzīvojam viduslaikos vai viss šitais individuālisms un inclusivity bulshits ir kaut kāds aizkars priekšā faktam, ka visi cilvēki vai nu IR instagram boti vai meta grib, lai mēs domājam, ka mēs esam instagram boti.

Es drīkstu internetā apsaukāt cilvēkus par stulbeņiem, vai CANCELkultūrai arī pret to ir kaut kādas pretenzijas?

Patriotiski noskaņoti cilvēki turpina romantizēt 30to gadu Latviju un man tas nepatīk.

Ja gribas redzet skrienosas tantinas, tad jasezh pie esplanades.

Es gribu lai septembris ir visu cauru gadu.

Spewing bullshit with confidence.

Zināt, ko Tu NEGRIBI, nav izeja.

Vai man tiešām vajag noskatīties 40 min dok. filmu par to, kā industriāļi aktīvi atbalstīja fašitus un nacistus, jo visi tie vecie perdeļi bija (un ir) garbage people? Nē. Bet manā grāmatplauktā arī gandrīz vispār nekā nav, kas nepadarītu mani vēl bēdīgāku.

Diez, kas ir noticis ar Diānu T[redacted], kura acīmredzot jau 30 gadus ir "mauka, pīzda un zagle"..... Tik ilgi šīs mājas fasādei nav veikts absolūti neviens, nekāds kosmētiskais remonts.

Briāna RIMI pamazām pārvēršas par kaut kādu ELVI tipa miskasti un es esmu ļoti snobiski neapmierināta.

Mēs nekad neesam tik gudri, cik mums šķiet, ka esam. Tāpēc tam īsti nav nozīmes, ko mēs domājam. Šodien man tas kaut kā jo īpaši krīt uz nerviem.

Man patiesībā patīk pārkrāmēt papīru.

Kaads zina frizieri, kursh nav triggerhappy visu taisnot?

Scrunch Out the Crunch. Tas varbūt atrisinās manu dzīvi. Kaut gan tas ir gan jau ļoti privileged of me iedomāties, ka mana dzīve ir grūta.

Stāsts par to kā es braucu skatīties F1 Ungārijā - es nebraucu. Jo burtiski mēnesi pēc tam, kad es biju samaksājusi par biļetēm un such, sākās covid. Tas bija 2019. gada beigās. Kaut kādā naivumā es optimistiski pārcēlu visu uz šo gadu. Nope. Šobrīd izskatās, ka es dabūšu naudu atpakaļ pat par aviobiļetēm no Lufthansas. Par ko es esmu diezgan pārsteigta. Kas man palika pēc tā visa ir fiziskas smukas biļetes no pasākuma, kas notika bez skatītājiem.

Kaķis - a) domā, ka yoga-mat ir pirkts tikai ekskluzīvi priekš viņa. b) neracionāli baidās no slotas.

Parakstījos un wtyp-pod patrion. Jo tas bezjēdzīgais bet rūgti melni jautrais podkāsts un F1 ir vienīgie izklaides mēdiji, kas mani izklaidē.

Man riebjas dzīve. There - I said it. Un es esmu diezgan aizvainota par to, ka nevaru "izkāpt".