Ja mani radinieki mani tiešām mīlētu, viņi zinātu, ka man jāved speķa pīrādziņi nevis zemenes.

Es ievēroju tādu korelāciju, ka tie paši cilvēki, kas pārmet man egoismu, jo nevēlos vairoties, kategoriski nevakcinēsies. Jo fuck society, am I right?

Es neesmu no tiem cilvēkiem uz kuriem nekad "nekas neattiecas", es tieši otrādi - esmu no tiem cilvēkiem uz kuriem VISS attiecas, jo planēta, protams, rotē ap mani. Man šajā sakarā ir nopietns jautājums - ja kāds man draudētu tik abnormāli un pat vairākas reizes uzbruktu, vai man ir cerības vispār saņemt no valsts policijas jebkādu aizsardzību, vai arī viņu primārā funkcija ir nevis novērst noziegumus, bet izmeklēt jau done deal? Vai tas tā ir tikai Tukumā? Vai arī tas tā ir tikai, ja man uz pretējo dzimumu nestāv?

Visādos sūdiņos es atļauju sev mēnesī notērēt 200eur.

Esmu cibā kopš 2003. gada, nekad neesmu izdzēsusies. Es kaut ko laižu garām?

Es tikko apjēdzu, ka pat sev esmu uzlikusi kaut kādu dzimumbloku ņaudot par to, kā vīriešu t-krekli veikalos ir ar interesantākām apdrukām - jēzus kristus, sieviešcilvēk, vienkārši velc vīriešu S izmēru, vai tiešām tam ir kāda nozīme, tas ir t-krekls! Prātsprādzis.

Tas brīdis, kad vietējā rimi pārdevējas ne tikai zina, ka man ir 18 un kādas cigaretes es pīpēju, bet arī to, ka es nemāku maisiņus atvērt. Tas ir kaut kāda veida apskāviens, kad ļoti vajag kaut kāda veida apskāvienus.

Tikai tas, ko cilvēki sliktu saka, nāk no sirds un tad es to pierakstu vēl mazā kladīte, lai neaizmirstu, kam ar sevi neuzbāzties un es nezinu, no kurienes man tādi coping mechanisms, bet ganjau ka tas ir kaut kas šausmīgi nepareizs, kas manu dzīvi padara vienkāršāku, bet skumjāku.

Šrodingera vilšanās - kad tu neuzdod jautājumu, jo negribi dzirdēt atbildi, bet vienlaicīgi izdomā pats kaut ko šausmīgu un tad vienlaicīgi jūties slikti, bet nezini for sure.

Nav tā ka, kaut kādā brīdī tā domubiedru meklēšana tiek aizstāta ar automātisku pieņēmumu, ka pasaulē ir tik daudz dažādības, ka tev domubiedri pavisam noteikti ir, tu neesi nenormāls un ar to pietiek?

Kad trīsdesmitgadnieki ir "sīkie" haa haa

man kaut kur šis ir jāpieraksta, es nevaru beigt sajūsmināties - "Tad tie darbinieki saprata, ka neesmu jau es tur parastais mirstīgais" /Sprūde, K., 2021.g./

Cilvēki lieto vārdus "kaut ko dzīvē sasniegt" tā, itkā tas kaut ko nozīmētu. Ko tas nozīmē? Salīdzināt sevi kamēr jūties labāks?

Es izdomāju, ka es esmu pārāk negatīva, lai būtu cilvēkos.

Dārgie rasisti no darba - kas jums liek domāt, ka es meklējos?

Mans stiliņš ir nevis uzstādīt sev dzīvē mērķus un plānus un tad tos realizēt, bet nokļūt kaut kādā situācijā random un tad piedomāt tai plusus. Manos padomos nevajadzētu klausīties.

Viņš izvācas. Daudz laimes dzimšanas dienā man! Es jūtos nepieklājīgi, nesankcionēti labi.

Es vairākas reizes esmu teikusi, ka gribu, lai viņš iet prom. Un viņš pasaka "mmmmmm.... NĒ". Un ko man darīt šajā situācijā? Es nevaru pati izvākties, dzīvoklis pieder man.

Es taisu rissotto ar basmati rīsiem. 0 fucks given.