Previous | Mem | Next
 
De contemptu omnium vanitatum mundi
hurt
26 September 2003 @ 12:03 pm
 
varbuut atsleegt dienasgraamatu nebija laba doma. dazhi cilveeki atsakaas saprast, ka vinjiem nau tiesiibu man paarmest, ka es rakstu ko gribu un kaa gribu arii par vinjiem.

rodas sajuuta, ka man ir bijis garsh notikumiem bagaats muuzhs jau aiz muguras. sasodiits kaa lai citaadaak izskaidro to, ka man vienmeer atrodas VEEL kaut kas ko pastaastiit???

es vakardien 7h pavadiju kopaa ar [info]daeve_tumsaa
vai nau diivaini ka mani - taadu iedomiigu briesmoni kas uz visiem skataas no augshas kaads cilveeks speej tik ilgi paciest? ha..

peeedeejaa laikaa es esmu visa taa kas man sevii riebjas, koncentraats.
 
8 comments | Leave a comment
 
( Post a new comment )
Mazais meža dīvainītis ar sviesta burku rociņā[info]savaadaisu on September 26th, 2003 - 01:37 pm
Kā ta nu bija ... sievietēm nē nozīmē jāā???

Tāds tādu atrod.
Ne viss ir tā kā izskatās! Ja nu tai otrai personai no tevis kaut ko vajadzēja, tik bij kauns paprasīt un tāpēc cerēja, ka laika gaitā radīsies drosme??? Varbūt tev tik likās, ka jums tur tik labi?! A?
(Reply) (Parent) (Link)