"Satura veidotāji" tiešām tic, ka tā ir vērtīga "profesija" un cilvēki ir viņiem parādā engagement pateicībā par viņu radīto "saturu" HHAAHHAAHAHAH
AHAHAHAHAHAHHAHAHAHA!!!!

Ziniet, dažreiz cilvēki strādā ļoti smagi un stundām ilgi, un pieliek lielas pūles un daudz talanta lai uztaisītu sūdu.

Mana ticība gaišai nākotnei kopš pandēmijas sākuma ir ļoti trausla. Ja es turpināšu uzturēties internetā, es pārstāšu līst ārā no gultas. Selfcare.

Kad man ir fb paziņas/draugi, kas postē rīlus ar prāta vētru fonā - tad es jūtos visvairāk diskonetēta no latvietības.

Man vienalga, ka es esmu, iespējams, vienīgais grupas Sun of Nothing fans Latvijā - viņiem laikam iznāks jauns albūms februāra beigās - heads up.

Kam tik ļoti traucēja vārds "šausmu filma", ka tas bija jāaizvieto ar "bailene"?

Vienīgā jaunā filma uz kuru es šogad tiešām gribēju tērēt naudu bija japāņu godzilla minus one bet mēs neesam pelnījuši jaukas lietas, jo mēs esam kaut kāda maza basic bitch valstiņa un to filmu LV rādīja tikai 3 dienas. Ko es, protams, palaidu garām. Pirms vēl milzīgā daudzuma ļoti pozitīvās cilvēku/kritiķu/pseidokritiķu atskauksmas pat paspēja iznākt - filma jau ir ārā no kino. Un nesakiet man, ka tā nav sazvērestība, ja šai labajai godzillai bija 0 reklāmas, jo es jau pamanīju, ka drīz nāks āra kaut kāda jauna holivudas sūdgodzillas filma. To gan mēs ganjau varēsim skatīties kino 5x dienā! Kopā ar visiem pārējiem disneja mēsliem. Rant over.

Sniega radītais satiksmes haoss ir gandrīz vienīgais, ko es patiesībā gaidu katru gadu no ziemas. Es braucu no rīta mājās no šampētera un man nekur nebija jāsteidzās, es neko nekavēju, es varēju mierīgi izbaudīt stundu gaidīt autobusu - kura satiksme bija pilnīgi apstājusies un tad lēnā garā braukt uz centru nepareizajā autobusā. Jo gaidīt bezjēdzīgi ir auksti. Viss tas ikgadējais bardaks - man ļoti patīk.

Ir tāds teiciens, ka tad, kad cilvēks dabū visu ko vēlās, viņa dzīvei vairs nav mērķu, vai kas taml - nē, ziniet, kas notiek, kad cilvēks dabū visu ko vēlās? Atlikušo laiku vajag tagad pavadīt raizējoties, ka kaut ko no tā var zaudēt.

Cik ļoti ziņas manī rada konstantu trauksmi? Es jau atceros pandēmiju, kā "vecos labos laikus" - TIK ļoti.

Pagaidām vēl nekas nav noticis, kas mainītu manas domas par to, ka visa tā superwoke kultūra ko industrija cenšās iegrūst skatītajiem rīklē, ir rūpīgi izplānots uzbrukums, lai padarītu woke tik absurdi nepanesami stulbu, ka tas padarīs visus woke valid viedokļus smieklīgus publikas acīs. Skatīt bēdīgi slaveno "makdonalda kafija ir pārāk karsta" tieslietu, kas sievietes nopietnos apdegumus trivializēja publikas acīs uz dekādēm.

Tas mani patiesībā pārsteidz, ka cilvēki pasaulē ar dabiski lokainiem matiem sūdzās tik ļoti par to, cik dārgi tas izmaksā. Tiešām? Detangler brush, zīda spilvendrāna, mikrošķiedru dvielis, pulverizātora pudele - tas ir vienas reizes pirkums. Uz speciālajiem produktiem es personiski gada laikaa neskatoties uz vajdzībām vai cenām esmu iztērējusi 295eur. Gadā. Pusi no tā visa sapirktā es pat īsti nelietoju - pamēģināju, nepatika. Es neeju pie friziera biežāk kā reizi gadā - nav tādas vajadzības. Kur tās MILZĪGĀS izmaksas tiem cilvēkiem rodas?

Pasaule pieder sociopātiem un tie vēlīgi dažreiz pārējiem atļauj kādu brīdi mierīgi eksistēt pirms kārtējo reizi pārvērst citus savu ego apmierināšanas mērķu upuros. Fuk this shit.

Jessie Lee Ward nomira vakar.

Kāpēc dzimums vispār ir tik svarīgs citiem cilvēkiem? Varat neatbildēt.

Runājot par rindām uz everesta kori - kāpēc lai Nepālai nebūtu vienalga par kaut kādu baru apsēstu balto cilvēku, kas parakstās tur nomirt? Tipa - oh, viņiem vajadzētu pārdot mazāk atļauju - neko viņiem nevajag darīt. Neviens tevi spārdoties un kliedzot kalnā meklēt dzīves jēgu vai aizbāzt psiholoģiskos caurumus ar varu nevelk.

Es labprātāk skatos 9h kāda jūtubera filmas analīzi nekā pašu 9h garo filmu. Varbūt tā ir mana absolūtā vilšanās holivudā, varbūt mani vairāk interesē reālā dzīve, dokumentālās filmas un/vai pārspriedumu esejas par tēmu nevis pati "tēma", es nezinu. Un man pat vienalga, vai tas jūtuberis ir šausmīgi nitpicky negatīvs vai neracionāli pozitīvs par tēmu, es izbaudu cilvēku sašutumu/sajūsmu ko viņi nevar saturēt stundu garos video. Man reiz piezvanīja TET aģente, kurai man bija atkal jāskaidro, ka man NAV TV un es nevēlos TV un viņa tāda šokēta prasīja - a ko tad es skatos??? Es aš apstulbu - tantiņ, internets is a thing...

Kā profesionāli vēsturnieki sadzīvo ar faktu, ka cilvēces vēsture, lai kādu laika periodu paņemtu, ir brutāla, depresīva un liek zaudēt jebkādu ticību cilvēcei?

Kad cilvēkam uz kādu sekundi pietrūkst par ko tviterī sūdzēties, sāk sūdzēties par to, ka - khekhem - miskaste ir novietota pārāk tuvu soliņam parkā. Es joprojām gaidu, kad visa tā "F1 ir garlaicīgs, jo kāds cits nevis Hamiltons dominē" armija tiešām pārstās skatīties. Lūdzu pārstājiet skatīties nevis turpiniet čīkstēt.

Es gandrīz esmu samierinājusies ar faktu, ka kādu dienu man uzgāzīsies virsū griesti, jo kaimiņu bērni lēkā pa grīdu kā ziloņi. Dzīve ir bijusi gana jauka un es neko nenoželoju.