tik mirušam un zelta zārkā iebāstam iebalzamētam. vienīgais prieks, ka apkārt ir visādas labas vērtīgas lietiņas, kuras diemžel nevari izbaudīt, jo esi zem zelta zārka vāka
aaa... pareizi, doma par tiem līdzekļiem un pamatvajadzību apmierināšanu man bij, es tik protams, ka neatceros to garu teroiju par maslovu un viņa piramīdu.
Maslova piramīda bija gļukaina, to vēlāk pilnveidoja viens cits guru, kura vārdu gan es nekādi nevaru atcerēties un kuru patiesībā neatceras neviens, spītīgi turpinot piramīdu piedēvēt Maslovam. Bet šim te kungam, redz, galvenais gļuks bija tāds, ka viņš uzskatīja katru pāreju starp līmeņiem esam neatgriezenisku. To biš, ja kāds ir apmierinājis zemāku līmeni un pārgājis nākamajā, viņš iepriekšējā vairs nekad neatgriežas. Bet tas, kā saprotams, ir muļķības, jo daudzējādā ziņā atkarīgs no veselas gūzmas ārēju apstākļu.