Previous | Mem | Next
 
De contemptu omnium vanitatum mundi
hurt
01 August 2003 @ 11:57 pm
 
shodien uzzinaaju ko taadu, kas lika man justies kaa dziivai apraktai. un trakaakais ir tas, ka man tas pat nesatrauc TIK ljoti cik vajadzeetu.... atrofeejusies esu... da labi... shobriid es nemaz nejuutos kaa cilveeks...
 
3 comments | Leave a comment
 
( Post a new comment )
[info]jerrym on August 2nd, 2003 - 12:40 am
kur tu no čata tā notinies?
es kamēr tomātu nolocīju, ij pēdu no tevis nepalika..
(Reply) (Link)
[info]sileens on August 8th, 2003 - 03:29 pm
A kas man jaunam un bez
gredzeniem bezdibenī lūrēt?
Vai es nedrīkstu vienu nez
kāpēc reizi, vientulībā stūrēt?

Pielokot pilnu istabas kaktu ar pudelēm,
tukšotām, izēstām, stikla.
Saprotu kapēc katrai govij ir pa divi mēlēm
un vienalga palieku līdz nelabumam tikla.

Un kapēc ne? Davai es metīšu jostu pie malas.
Iešu afgānus apskaut un nīst!
Man neviena slimā fantāzija netraucēs atrast salas,
kur paslepu vakaros palmu zaros līst...
(Reply) (Thread) (Link)
De contemptu omnium vanitatum mundi[info]hurt on August 15th, 2003 - 02:08 pm
zini man tava dzeja ar katru dienu jo vairaak iepatiiikas ;)
(Reply) (Parent) (Link)