A kas man jaunam un bez
gredzeniem bezdibenī lūrēt?
Vai es nedrīkstu vienu nez
kāpēc reizi, vientulībā stūrēt?

Pielokot pilnu istabas kaktu ar pudelēm,
tukšotām, izēstām, stikla.
Saprotu kapēc katrai govij ir pa divi mēlēm
un vienalga palieku līdz nelabumam tikla.

Un kapēc ne? Davai es metīšu jostu pie malas.
Iešu afgānus apskaut un nīst!
Man neviena slimā fantāzija netraucēs atrast salas,
kur paslepu vakaros palmu zaros līst...