Klusās pārdomas

Klusās pārdomas

Raksti > Dzeja > Proza > Murgi > Viesi > Vizuāli Atmiņas Draugi Autors

• Ziema
• 2007. gada 3. Novembris , 14:06
• Biju nolēmis nerakstīt par sniegu, bet tomēr pārdomāju.
  Kad pamodos, apkārt viss jau bija balts, sniegs lēni krita un es beidzot sajutos.. vēsi mājīgi. Tas laiks ātri pārgāja, jo jau pēc neilga laiciņa baltās sniega pārslas pārvērtās aukstās un biezās lietus lāsēs. Pļavas atkal sāka kļūt zaļākas un viss sāka manāmi kust.
  No tā laika pagāja aptuveni divas klusas stundas. Cerības pēc kaut neliela prieka jau bija noplakušas. Bet nu.. nu atkal snieg. Ar lielām un siltām sniega pikām tiek pārklātas sienas, logi, pļavas un lauki. Sēžu un skatos, sēžu un skatos.
  Žēl, ka viens.
  Jūs visi esat tik sasodīti cilvēcīgi. Tik sasodīti reāli un dzīvi. Es tāds vairs nejūtos. Jau atkal.
• Mūzika: Lakissova - Snow White
  Sajūta: kretīniski
• 2 dvēseles nebaidījās..baidies?Pirms gada..

• ifdb.lv
• 2007. gada 2. Novembris , 15:32
• Par šo es jau biju dzirdējis kaut kad senāk, taču tad tas viss vēl bija kā ne īsti labi funkcionējoša ideja. Tagad es tam netīšām uzdūros atkal.
  Tā kā - ja nu kāds nezin, arī mums ir iespēja iepazīties ar filmām, to topiem un dažādu citādu interesējošu informāciju latviešu valodā - http://www.ifdb.lv
• Mūzika: Final Conflict - Shattered Mirror
  Sajūta: lasīgs
• 0 dvēseles nebaidījās..baidies?Pirms gada..

• Nogurums
• 2007. gada 2. Novembris , 14:36
• Neatceros, kad pēdējo reizi man bijis tik maz laika.
  Kādu dienu nācu mājās un knapi spēju elpot. Jutos pretīgi kā toreiz, kad gribēju izvemt visu savu sāpi.
  Galva neliek mieru jau kādas dienas trīs vai četras. Laiks arī tāds, ka mani saldē līdz kaulam. Vakar, par spīti jakai un lietussargam, izlijis slapjš gandrīz noasalu. Prieks vismaz, ka paspēju laikā pamosties, jo nogurums mani spieda tā, ka nogulēju līdz pašai pieturai. Paveicās, ka nebiju vienīgais ārā kāpējs.
  Pietrūkst to saldi silto dūmu. Ragana sen nav bijusi tik riebīga, cik tā ir šajās dienās. Gaiss vēdī mitru sūdu un degošu atkritumu smārdu. Tik pretīgi, ka ejot nepareizajā laikā, var vienkārši slikti palikt. Neprātīgi gaidu dienu, kad to visu nomainīs svaigais ziemas gaiss ar saldi siltajiem alkšņu malkas dūmiem.
  Esmu nudien aizrauts ar savu jauno "hobiju" - rotu veidošanu. Tā bruņu krekla veidošana gan iet neiedomājami lēni, bet, tas viss kaut kā palīdz sakārtot sevi un atkal nonākt pie tās domāšanas, pie kuras ilgu laiku neesmu bijis. Tā, šķiet, arī bijusi viena no manām lielākajām problēmām. Žēl gan, ka ne vienīgā.
  Joprojām, "hobija" vēl vairāk iedrošināts, gribu pabeigt savu somu. Pašreizējā ir tā noplīsusi, ka kaut ko pazaudēt tajā var vienā mirklī, bet, kad meklē, nagi pilni ar smiltīm, cukuru un vēl visādiem neglītumiem.
  Gadās.
  Ak, jā, ESIA seminārs bija tiešām interesants. Piecas stundas pagāja neiedomājami ātri. Varējām atkal izcelties ar savu speciālo spēju - uzmanības pievēršanu. Galu galā nonācām pie tā, ka mēs esot bijuši paši atvērtākie cilvēki, kādi tur vispār gadījušies. [viņa to noteikti saka visiem]
  Tagad atkal uz savu e-pastu saņēmu informāciju par tuvējo konkursu, kura uzvarētāji var braukt uz Āfriku un novērtēt to, cik nožēlojama tā ir. Citēšu:
  "Latvijā izveidota žūrija noteiks Latvijas nacionālo uzvarētāju un otrās
  vietas ieguvēju. Visiem nacionālajiem uzvarētājiem viņu skolotājiem būs
  iespēja kopā ar ES Attīstības komisāru Luisu Mišelu apmeklēt kādu Āfrikas
  valsti, lai klātienē pārliecinātos par palīdzības nozīmi šim kontinentam.
  Papildus galvenajai balvai nacionālie uzvarētāji un otrās vietas ieguvēji
  kopā ar saviem skolotājiem tiks uzaicināti divas dienas apmeklēt Briseli
  nākamā gada februārī."
  Patiesībā, es joprojām neesmu saņēmies atlants.lv konkursam. Pēdējais laiks to būtu izdarīt. Spēka kā nav, tā nav. Uz to es jau gaidu pāris nedēļas. Bet vai gan būtu jēga rakstīt tikai tāpēc, ka vajadzētu? Nezinu, nezinu..
• Mūzika: Kittie - Paperdoll
  Sajūta: nopūties
• 0 dvēseles nebaidījās..baidies?Pirms gada..

• Klab
• 2007. gada 29. Oktobris , 16:07
• Kārtējā diena ar klabošiem soļiem. Zeme jau kādu laiku salst.
  Izrādās, ka eiropas kastoganatcerasseminārs nebūs rīt, bet 3dien.
  Brīvdienu nedēļa arī paskrēja nemanot. Pilnīgi nav spēka neko pasākt tagad. Vajadzētu lasīt, tulkot, meklēt, bet spēka kā nav tā nav. Brīnos vēl kā vispār spēju kaut kā turēties plūsmā. Jā, nekur vairāk.
  Šķiet, ka vajadzēs Malleus maleficarum pārvākt uz otru datoru un pa vakariem mēģināt tomēr kaut kā tulkot. Tas gan nozīmē, ka tur vajadzēs vārdnīcu kalnu ieviest, bet gan jau kaut kā.
  Scaphandre et le papillon, Le (2007) bija vienkārši burvīga filma. Viena no labākajām, kādu pēdējā laikā esmu redzējis. Pirms pašas filmas gan biju gaidījis vairāk vai mazāk neinteresantu filmu, kā tas man bieži bijis ar franču kino. Ar šo bija savādāk, jo sevišķi lielas nozīmes, manuprāt, nebija dialogiem. Tie bija vairāk monologi un dzīve, kas valstīs vairāk vaik vai mazāk neatšķiras no citām valstīm. Joprojām mani moka viena doma, - interesanti, vai Scaphandre et le papillon kā grāmata ir pieejama latviešu valodā. Lūk, to man pavisam noteikti gribētos palasīt.
• Mūzika: Epica - Trois Vierges
  Sajūta: saguris
• 1 dvēsele nebaidījās..baidies?Pirms gada..

• Cunning Stunts
• 2007. gada 25. Oktobris , 09:56
• Pasēdējiens, uz kuru lielas cerības nebiju licis, beigās pārvērtās pokera vakarā ar Metallica - Cunning Stunts DVD uz mājas kinozāles. Tas bija visai iespaidīgi.
  Nedaudz gan žēl, ka tas viss bija live from Mexico un šādas tādas labās dziesmas tur nebija, bet interesanti jau bija tik un tā.
  Rīt atkal bēdīgi aizņemtā diena. Šķiet, ka arī bārda būs jānodzen rītdienai. Nekas, gan jau ataugs.
• Mūzika: Metallica - Nothing Else Matters
  Sajūta: saguris
• 0 dvēseles nebaidījās..baidies?Pirms gada..

• Акция для гоноров крови
• 2007. gada 22. Oktobris , 18:49
• Es pēdējā laikā pārlasos arvien biežāk. Ne tāpēc, ka redzētu slikti - vienkārši neuzmanīgs esmu. Malka - mauka, донор - гонор.. Ar nepacietību gaidu nākamo.
  Patiesībā uzraksts bija - Акция для доноров крови un bija veltīts filmai Zāģis IV.
  Precīzāk - Šā gada 31.oktobrī no pulksten 10:00 – 13:00 kinoteātrī Coca Cola Plaza Rīgā tiek rīkota asins donoru diena! Katrs donors, kas ziedos asinis šīs akcijas ietvaros saņems bezmaksas biļeti uz filmu ZĀĢIS IV (uzrādot šo biļeti jūs variet apmeklēt jebkuru Zāģa IV seansu – no 2. 11.2007 līdz 15. 11.2007. Biļete derīga vienam seansam!).
  Vairāk informācijas šeit
• Mūzika: How Like A Winter - Bescreen'd
  Sajūta: neuzmanīgs
• 0 dvēseles nebaidījās..baidies?Pirms gada..

• Klusums
• 2007. gada 22. Oktobris , 18:25
• Beidzot pārrados no darba.
  Grūti gan bija, bet es nospļāvos, iecirtu lāpstu dziļāk zemē un turpināju rakt. Visu trīs dienām paredzēto paveicu pa šodienu. Mugura gan stīva, rokas arī nedaudz stīvas, mēness sāk rādīt pusi savas sejas, bet būs jau labi. Vismaz rīt varēšu atpūsties. Jāizdomā tik kā.
  Šodien vēl plānos palasīt Ibsena "Pēru Gintu". Pirms sāku lasīt, noķēru vienu pamatīgo ideju - fonā klausīties Grīga "Pēru Gintu". Būs jāpamēģina.
• Mūzika: Amorphis - Black Winter Day
  Sajūta: saguris
• 1 dvēsele nebaidījās..baidies?Pirms gada..

• Balti
• 2007. gada 22. Oktobris , 10:13
• Viss ārā tik pasakaini balts, it kā naktī būtu snidzis..
  Virs tumšo koku galotnēm lēni nekustīgi stāv siltie, pelēkie mākoņi. Zeme tik balta, ka nevienu zaļumīņu īsti neredz. Un tā dūmaka.. Pietrūkst ziemas. Pietrūkst sniega.
  Arī rudens ir skaists laiks, bet ziema man laikam tomēr patīk labāk. Ar savu ledaino, saldējošo burvību.
  Salst. Tik patīkami salst.
  Vakar atkal sajutu siltos krāsns dūmus. Tas viss tā sader kopā.
  Gaidu. Tik daudz ko es gaidu.
  Bet vēl vairāk es negribu sagaidīt.
• Mūzika: How Like A Winter - XCVII
  Sajūta: silts
• 0 dvēseles nebaidījās..baidies?Pirms gada..

• Sludinājums
• 2007. gada 22. Oktobris , 09:33
• Pārdod sacirstu mauku, 1.5m.
  Par cenu var vienoties - gan gabalos, gan pēc svara.
  Iespējama piegāde.
• Mūzika: Arcane Grail - Ghostly Retinue
  Sajūta: saguris
• 26 dvēseles nebaidījās..baidies?Pirms gada..

• Pārlāde
• 2007. gada 19. Oktobris , 14:21
• Diemžēl jāsāk ar vakardienas bēdīgāko daļu - Bardu Rudens 2007 tā ievilkās, ka nevarējām palikt līdz beigām. Arī Dakša pēdējo dziesmu vairs nedzirdēju (gan jau viņu gluži tāpat kā pārējos neatsauca uz piekto dziesmu. Uz ceturto es vēl bik biju.)
  Ievilkās, manuprāt, tas viss tāpēc, ka katram māksliniekam bija paredzēti 3 skaņdarbi, bet tie 3 bija tik maz, ka, ja nekļūdos, visi tika atsaukti atpakaļ uz skatuves, lai nospēlētu piekto.
  Pasākumu nedaudz aizkavēja arī Haralds Sīmanis, kurš ieradās tikai 19:10. Nezinu kāpēc, bet bez viņa nesāka, tā kā, tad, kad šis bija ieradies, ar Austras Pumpures uzstāšanos atklāja pasākumu. Dziesma bija tiešām jauka un tāda.. Dvēseliska. Viena daļa zālē sēdošo pat dziedāja līdzi. Spēcīgi.
  Austra Pumpure tiek uzskatīta par vienu no bardu kustības/mūzikas aizsācējām Latvijā, un par godu rudenim Austra Pumpure dziedāja dziesmu "Visskaistākās ogas pasaulē". Ar to arī viņas uzstāšanās beidzās.
  Pēc Austras Pumpures skatuve tika dāvāta viesim - zviedru bardam Bjernam Tornblomam (Bernt Tőrnblom), kura dažu dziesmu tekstus tulki tulkoja uz latviešu valodu. Visai specifiska mūzika, bet kaut kā nepaķēra. Dažas dziesmas bija labas, bet tas arī viss.
  No viņa skatuvi, ja nemaldos, pārņēma Haralds Sīmanis, kurš gan bija apslimis, par ko pats arī teica. Joprojām tā pati bārda, tie paši mati.. bet uzstāšanās - dziedāja man ne īpaši dzirdētus gabalus. Galīgi nepaķēra. Kad viņam bija jādzied ceturtā dziesma - viņš pat nezināja ko. Sēdēja un domāja. Un izdomāja, bet atkal - neko īpašu. Gribētu vainu uzvelt slimībai.
  Nākamie, ja nemaldos, rindā bija franču bardi - Filips Levelī un Žaks Anidjārs (Philippe le Velly & Jacques Anidjar). Šie abi bija tādi visai jautri. Nodziedāja savas trīs dziesmas, kuras bija visai garas, bet tajā pašā laikā melodiskas, interesantas un labi pasniegtas. Jāpiebilst, ka arī šiem abiem bija sieviete-tulks, par kuru tad viņi arī brīžiem pasmējās ar visai labiem komentāriem angļu valodā. Viņu pēdējā dziesma bija ģitārista solo, kuru viņš izpildīja vienkārši burvīgi. Ideāls priekšnesuma nobeigums un ideāla sagatavošana nākamajai māksliniecei - Helēnai Kozlovai.
  Tiklīdz viņa parādījās uz skatuves - man bija skaidrs, tā ir Helēna. Sāka viņa ar, mandomāt, flautas priekšnesumu, kuru izpildīja tā, ka cauri varēja dzirdēt viņas balsi. Aptuveni minūti vai divas garš bija šis viņas pirmais skaņdarbs. Un tāds.. interesants. Arī pārējie divi skaņdarbi, no kuriem gan es emocionāli vislabāk atceros tieši trešo un ceturto bija vienkārši burvīgi. Man likās, ka es uzsprāgšu no tās enerģijas devas, ko viņa mums sniedz. Viņas balss.. Tā itnemaz nebija savādāka kā ierakstos. Šis man ilgi paliks atmiņā.
  Pēc Helēnas uz skatuves nāca skotu bards Stefens Doulings (Stephen Dowling). Tā kā pulkstenis rādīja jau 20:52, sāku bažīties par to, cik gan laika man būs un vai sagaidīšu visus tos, dēļ kā biju nācis - visvairāk gan uztraucoties par Daksi, kurš jau kādus priekšnesumus 2 vai 3 stāvēja malā un ākstījās ar dažiem Latvijā pazīstamiem cilvēkiem. Atsākot par Stefenu - viņa darbi arī bija emocionāli spēcīgi un visai interesanti, bet mans prāts bija pārāk piepildīts, lai īsti spētu atbrīvoties. Lielu uzmanību gan piesaistīja tas, ka viņa dziesmām nebija nobeigumu - tās vienkārši izbeidzās. Jebkurā gadījumā, likās, ka viņu jau kaut kur esmu redzējis/dzirdējis.
  Tad nu beidzot pienāca Dakša kārta. Paņēmis savu ģitāru, viņš uzkāpa uz skatuves, apsēdās krēslā, padzērās un sāka klepot. Kad to bija beidzis darīt, viņš pateica klusu un dīvainu "labvakar." un sāka dziedāt. Pirmā dziesma, ja nemaldos, bija no viņa jaunā albuma - mežs ieiet sevī. Tas gan ir minējums, jo visas dziesmas neesmu dzirdējis un nācās spriest tieši pēc tēmas.
  Arī Daksis uz skatuves pilnībā mainījās. Viņš šķobījās, bļāva, kliedza, rūca un bija neievainojams. Varēja redzēt, cik daudz viņš sevi atdod. Vispār, ja godīgi, radās sajūta, ka caur Daksi runā kaut kādi velnišķīgie gari.
  Otrā vai trešā dziesma bija par putnu biedēkli, jeb, kā viņš pats teica - visvairāk uzstādīto pieminekli pasaulē. Trešo vai otro dziesmu gan es neatceros.. Bet tā noteikti bija laba. Pēc savas trešās dziesmas viņš vienkārši piecēlās un gāja prom. Tā, it kā itin nekas nebūtu noticis un nekas nebūtu bijis ne mums, ne viņam. Skatītāju skaņas gan nerimās un arī Daksis atgriezās uz skatuves, bet tajā brīdī mēs jau diemžēl atstājām zāli. Žēl, ka tā.
  Nedaudz žēl, ka nedzirdējām arī pēdējo "oficiālo" mākslinieci - Ievu Narkuti. Gan jau, ka bija labi.
  Jebkurā gadījumā, pasākums pilnībā atsvēra ieejas maksu. Es par šādu pasākumu nebaidītos maksāt arī vairāk. Tas bija tā vērts.
  Ar nelielu nepacietību gaidu nākamo pasākumu, kurā gan varbūt gribētos vairāk laika veltīt tieši pašmāju māksliniekiem, jo arī tie ir pietiekami spējīgi, lai neteiktu vairāk.
• Mūzika: Austra Pumpure - Visskaistakas Ogas Pasaule
  Sajūta: mierīgi
• 1 dvēsele nebaidījās..baidies?Pirms gada..

• Kas notiek Latvijā?
• 2007. gada 17. Oktobris , 23:12
• Visiem ieteiktu noskatīties šodienas "Kas notiek Latvijā?"
  Ažiotāža ap Loskutovu vienkārši milzīga un valdība atkal labi parāda savu nesaprātību un nezināšanu. Šis raidījums šovakar bija ļoti līdzīgs tam, kas bija pirms aptuveni, ja nemaldos, gada, kad vispār šo valdību ievēlēja. Toreiz runāju par to vienā no saivem pirmajiem klabes postiem. Lai vai kā - tiešām vērtīgs raidījums. Labi varēja redzēt to, kā lēmumus nosaka valdības autoritātes. Netieša korupcija, nedemokrātiska organizēšana, utt. Vismaz tā es to redzu.
  Interesanti, kas tad notiks rīt pie saeimas. Šaubos, vai šī būs viena no reizēm, kad cilvēki spēs mainīt kādus valdības lēmumus. Lai nu kā - gaidu to ar nepacietību.
  Nav jau tā, ka šis raidījums kādriez būtu šausmīgi neinteresants, bet - jo lielāka ažiotāža ap kādu tēmu, jo lielāka plēšanās un lielāks nešķirotas, neapdomāti izspļautas informācijas.
  Imho, ja Kalvītis paliks - politika kritīs vēl zemāk, korupcija augs līdz ar inflāciju viss paliks tikai sliktāk. Var jau būt, ka kaut kā viņi vēl var saņemties, bet kas reiz pie naudiņas ticis..
  Tad jau manīs.
• Mūzika: Hospitalu iela - Teritorija
  Sajūta: uzjautrināts
• 2 dvēseles nebaidījās..baidies?Pirms gada..

• Cīņa
• 2007. gada 17. Oktobris , 13:29
• Kad vakar ~ 30 metru augstumā (nedaudz augstāk par augstākajām priedēm) mums pāri lidoja divi Mi-8MTV-1 "Hip" (minu, ka ir vien tas pats Mi-17) sajutos daudz dzīvāks.
  Protams, Latvijas Armijas Gaisa spēkos ir milzīgs haoss, bet tomēr es sajutos tā, it kā es būtu kaut kā vērts.
  
  LU Astronomu klubs vakar gan bija tiešām sviests. Kā gan var tā atļauties maitāt cilvēku laiku... Milzīgs FUJ!
• Mūzika: Folkearth - Gaelic Valor
  Sajūta: priecīgs
• 0 dvēseles nebaidījās..baidies?Pirms gada..

• Bardu rudens - 2007
• 2007. gada 15. Oktobris , 23:03
• Netīšām uzdūros interesantam pasākumam - "Bardu rudens - 2007"
  Tā kā pēdējā laikā tautas daiļrade manai sirdij ir vēl tuvāka nekā līdz šim, domāju, ka šis pasākums varētu būt tiešām baudāms. Turklāt, kurā pasākumā gan vēl uz vienas skatuves uzstājas tādi manu ausu iecienīti bardi kā Haralds Sīmanis un Imants Daksis? Par pārējiem gan es neko daudz neesmu dzirdējis, taču domāju, ka šī varētu būt lieliska iespēja lai uzzinātu ko vairāk.
  Vai tiešām es esmu vienīgais, kuru tas viss interesē?
• Mūzika: Imants Daksis - No vilkiem dzimushais
  Sajūta: cerīgs
• 8 dvēseles nebaidījās..baidies?Pirms gada..

• Eseju maratons
• 2007. gada 15. Oktobris , 15:25
• Labi, ka atcerējos par Atlants.lv rīkoto Eseju maratonu. Jāmēģina piedalīties, jo pēdējā laikā man tiešām ir par ko runāt. Man gan, pašlaik liekas, ka es centīšos rakstīt par masu kultūru, šīm pašām valodas lietām, valdību un vēl šādiem tādiem sadzīviskiem un ne tik sadzīviskiem notikumiem. Tie man tiešām rūp. Vai drīzāk - mēdz rūpēt periodiski.
  Es gan šaubos, cik kvalitatīvi man tas varētu izdoties, jo darbu ir visai daudz un tie nav tādi uzreiz padarāmie. Būtu pēdējais laiks nolikt tiesības. Un jā, atrast jebkādu veidu kā nopelnīt naudu. Ar to man pašlaik ir nelielas problēmas, tieši laika trūkuma dēļ. Tuvējā apkārtnē ir tikai tādas darba vietas, kurās varētu strādāt pa brīvdienām.. Pa vakariem īsti nekā nav. Jāmeklē, jāmeklē. Vai arī jāmēģina līst kaut kādā i-biznesā. Vispār jau, tā īsti man nav par ko sūdzēties. Nu, vismaz par naudas plūsmu. Problēma ir tajā, ka pašam sevi finansēt vajag. Uz kaut kādu atbalstu cerēt ir visai naivi.
  Lauvu klubam iepatikusies mana tautas tērpu prezentācija. Ja nu kāds nezin, tad, cik saprotu, tas ir biezo klubs, kas dod naudu tam, kam tas ir vajadzīgs. Nu, vismaz tad, ja redz kaut kādas perspektīvas vai ja tā ir kaut kāda labdarības akcija.
  Biznesa ekonomikas pamatos prezentēju/reklamēju savu lampu. Rezultātā viņa palika pie skolotājas kā dāvana. Viņa gribēja viņu tur vēl kaut kādiem cilvēkiem parādit.
  Finansiāli smaga un piebāzta pirmdiena.
• Mūzika: Die Apokalyptischen Reiter - MMMH
  Sajūta: smags
• 0 dvēseles nebaidījās..baidies?Pirms gada..

• Kārtējais nacionālisms
• 2007. gada 14. Oktobris , 16:26
• Pēdējā laikā es nelatviskumu pamanu arvien vairāk. Tad nu vakar, braucot autobusā, es sajutos pavisam jokaini. Tiešām liekas, ka latviešu Latvijā paliek arvien mazāk. Pat autoostā, kur senāk varēja manīt labi ja vienu mainīgu čigānu pāri, nu jau var lepoties ar 6 čigānu grupējumu. Jauki? Nedomāju vis.
  Šoreiz es negribu runāt par krieviem kā urlām vai čigāniem kā zagļiem. Vairāk runa ir par cilvēkiem, kas nerunā latviski. T.i. krieviski runājošiem krieviem un čigāniski runājošiem čigāniem. Var jau būt, ka man ir kaut kāda paranoja, bet man nepatīk iet pa ielu un noskatīties kā pa priekšu ejošie čigāni kaut ko murmulē savā valodā, kas man, atvainojos, izklausās netīra. Un nav ne jausmas, ko viņi tur runā. Nacionālā identitāte? Negribētos man to tā nosaukt.
  Arī par krieviem - sadomājušies no sevis nezinu ko. Skumjākais jau tas, ka, liekas, mēs vairs neko nevaram darīt, jo iepriekšējai paaudzei vienmēr ir bijis vairāk vai mazāk vienalga. Sak, ja reiz krieviski mākam, kāpēc lai mēs tā nerunātu.
  Es, piemēram, nejūtos īpaši ērti, ja man, piemēram, autobusa konduktore atbild vai ko jautā krieviski, ja pārdevēja runā krieviski, utt. Bet tā vien liekas, ka latvieši nu jau ir izlepuši tik tālu, ka šos darbus darīt negrib.
  Stulbi, tautieši, stulbi.
  Vēlāk būs tikai trakāk. Sākotnēji vēl varēja būt iespēja nepiedāvāt krievvalodīgajiem šādas tādas ekstras, kaut, ja runājam par medijiem. Avīzes krievu valodā, tv/kino subtitri, ļoti liels daudzums krievu filmu, jo tā ir "lētāk" (es gan gribētu minēt, ka lētāk ir tikai iegansts, vienkārši, lai piesaistītu arī krievvalodīgo auditoriju. Tiem jau ir tieksme nezināt latviešu valodu, kamēr latvieši krievu valodu cenšas iemācīties tāpēc, lai vispār spētu konkurēt Latvijas darba tirgū vai normāli dzīvot. Absurdi, bet tādu es šo situāciju redzu.), jau iepriekšminētās konduktores/kasieres un citu darbu darītāji.
  Bet ne jau krievi vien ir vainīgi. Latviešu likumdošana un vispār valsts kā tāda nemaz nemudina krievvalodīgos mācīties latviešu valodu. Skola? Kam gan latviešu skolu, ja vari mācīties krievu skolā un nezaudēt SAVU nacionālo identitāti? Šķiet, ka šajā ziņā viņi ir daudz ietiepīgāki par paļāvīgajiem latviešiem.
  Man, godīgi sakot ir nedaudz apnicis. Reizēm liekas, ka aizrādot kādam par to, ka viņš ar tevi runā krieviski, ne latviski, tu vari saņemt pretī niknus skatienus ne tikai no tā cilvēka, bet arī no pārējiem apkārtējiem, redz, ko gan tu iedomājies, kāda augstprātība, nepieklājība! Idiotisms, atvainojos. Jo vecāki cilvēki, jo vairāk no sevis iedomājas.
  Stiktākais man liekas tas, ka reāli, lai kaut ko izmainītu, sabiedrībai būtu visai strikti jāsašķeļas. Mums citās valodās runājošie tagad jau ir tik daudz, ka, ja mēs viņiem samazinātu kaut kādus resursus, viņi tos veidotu paši. Tādas nu ir attīstības sekas.
  Godīgi sakot, es pat īsti vairs neredzu nekādu izeju. Nē, zinu, vienu es zinu. Atgūt sevi. Un atgūt to visu tautiskumu sevī. Es, protams, neprasu tikai latviešu mūziku (kas gan man pašam lielākoties liekas šausmīgi nejēdzīga, nu, es gan vairāk runāju par mūziku, kuras mērķauditorija ir 25-50 gadus veci cilvēki, tb, kaut kādi šlāgeri, prasta kantrīmūzika un pārējā fonogrammpozermūzika), bet mēs taču varam saglabāt kaut kādu identitāti sevī? To, ka es esmu Latvietis un es dzīvoju Latvijā.
  Kad pagājušajā gadā biju Lāčplēša dienai veltītajā lāpu gājienā, skats bija visai nožēlojams. Bet lai vai kā, lielākā daļa bija jauni cilvēki. Man kaut kā vienalga par to, cik gan slikti tas bija organizēts, bet galvenais taču ir cilvēki. Par spīti lietum, par spīti vējam, par spīti aukstumam un no degšķidruma degošiem cimdiem - par Latviju.
  Vai tas ir par daudz?
• Mūzika: Vilkači - Ko kundziņi tu domāji
  Sajūta: par tautu
• 20 dvēseles nebaidījās..baidies?Pirms gada..

Vecākie raksti Jaunākie raksti