- Kārtējais nacionālisms
- 2007. gada 14. Oktobris , 16:26
- Pēdējā laikā es nelatviskumu pamanu arvien vairāk. Tad nu vakar, braucot autobusā, es sajutos pavisam jokaini. Tiešām liekas, ka latviešu Latvijā paliek arvien mazāk. Pat autoostā, kur senāk varēja manīt labi ja vienu mainīgu čigānu pāri, nu jau var lepoties ar 6 čigānu grupējumu. Jauki? Nedomāju vis.
Šoreiz es negribu runāt par krieviem kā urlām vai čigāniem kā zagļiem. Vairāk runa ir par cilvēkiem, kas nerunā latviski. T.i. krieviski runājošiem krieviem un čigāniski runājošiem čigāniem. Var jau būt, ka man ir kaut kāda paranoja, bet man nepatīk iet pa ielu un noskatīties kā pa priekšu ejošie čigāni kaut ko murmulē savā valodā, kas man, atvainojos, izklausās netīra. Un nav ne jausmas, ko viņi tur runā. Nacionālā identitāte? Negribētos man to tā nosaukt.
Arī par krieviem - sadomājušies no sevis nezinu ko. Skumjākais jau tas, ka, liekas, mēs vairs neko nevaram darīt, jo iepriekšējai paaudzei vienmēr ir bijis vairāk vai mazāk vienalga. Sak, ja reiz krieviski mākam, kāpēc lai mēs tā nerunātu.
Es, piemēram, nejūtos īpaši ērti, ja man, piemēram, autobusa konduktore atbild vai ko jautā krieviski, ja pārdevēja runā krieviski, utt. Bet tā vien liekas, ka latvieši nu jau ir izlepuši tik tālu, ka šos darbus darīt negrib.
Stulbi, tautieši, stulbi.
Vēlāk būs tikai trakāk. Sākotnēji vēl varēja būt iespēja nepiedāvāt krievvalodīgajiem šādas tādas ekstras, kaut, ja runājam par medijiem. Avīzes krievu valodā, tv/kino subtitri, ļoti liels daudzums krievu filmu, jo tā ir "lētāk" (es gan gribētu minēt, ka lētāk ir tikai iegansts, vienkārši, lai piesaistītu arī krievvalodīgo auditoriju. Tiem jau ir tieksme nezināt latviešu valodu, kamēr latvieši krievu valodu cenšas iemācīties tāpēc, lai vispār spētu konkurēt Latvijas darba tirgū vai normāli dzīvot. Absurdi, bet tādu es šo situāciju redzu.), jau iepriekšminētās konduktores/kasieres un citu darbu darītāji.
Bet ne jau krievi vien ir vainīgi. Latviešu likumdošana un vispār valsts kā tāda nemaz nemudina krievvalodīgos mācīties latviešu valodu. Skola? Kam gan latviešu skolu, ja vari mācīties krievu skolā un nezaudēt SAVU nacionālo identitāti? Šķiet, ka šajā ziņā viņi ir daudz ietiepīgāki par paļāvīgajiem latviešiem.
Man, godīgi sakot ir nedaudz apnicis. Reizēm liekas, ka aizrādot kādam par to, ka viņš ar tevi runā krieviski, ne latviski, tu vari saņemt pretī niknus skatienus ne tikai no tā cilvēka, bet arī no pārējiem apkārtējiem, redz, ko gan tu iedomājies, kāda augstprātība, nepieklājība! Idiotisms, atvainojos. Jo vecāki cilvēki, jo vairāk no sevis iedomājas.
Stiktākais man liekas tas, ka reāli, lai kaut ko izmainītu, sabiedrībai būtu visai strikti jāsašķeļas. Mums citās valodās runājošie tagad jau ir tik daudz, ka, ja mēs viņiem samazinātu kaut kādus resursus, viņi tos veidotu paši. Tādas nu ir attīstības sekas.
Godīgi sakot, es pat īsti vairs neredzu nekādu izeju. Nē, zinu, vienu es zinu. Atgūt sevi. Un atgūt to visu tautiskumu sevī. Es, protams, neprasu tikai latviešu mūziku (kas gan man pašam lielākoties liekas šausmīgi nejēdzīga, nu, es gan vairāk runāju par mūziku, kuras mērķauditorija ir 25-50 gadus veci cilvēki, tb, kaut kādi šlāgeri, prasta kantrīmūzika un pārējā fonogrammpozermūzika), bet mēs taču varam saglabāt kaut kādu identitāti sevī? To, ka es esmu Latvietis un es dzīvoju Latvijā.
Kad pagājušajā gadā biju Lāčplēša dienai veltītajā lāpu gājienā, skats bija visai nožēlojams. Bet lai vai kā, lielākā daļa bija jauni cilvēki. Man kaut kā vienalga par to, cik gan slikti tas bija organizēts, bet galvenais taču ir cilvēki. Par spīti lietum, par spīti vējam, par spīti aukstumam un no degšķidruma degošiem cimdiem - par Latviju.
Vai tas ir par daudz? -
Mūzika: Vilkači - Ko kundziņi tu domāji
Sajūta: par tautu - 20 dvēseles nebaidījās..baidies?Pirms gada..
- 14.10.07 16:39
-
diezgan precīzi!
Es pat teiktu, ja es pasaku, ka nemāku runāt krieviski (kas ir vienīgais lojālais ceļš, kā uzturēt sarunu latviski), tik un tā kāds iedomājas, ka es uzreiz kaut kāds radikālis-nacionālists un visus krievus gribu nošaut... - Atbildēt
- 14.10.07 16:42
-
Tieši tā. Neviens jau neiedomājas, ka tu tiešām nemāki, bet uzskata to par spītību, ka tu vnk negribi mācīties.
Man gan pašam ir tā, ka mācījies es nekad neesmu, bet aptuveni saprotu lielāko daļu, ja runā normāli, ar runāšanu gan ir kā ir. Un, ja es, lai nekļūtu par idiotu savas izrunas, nepareizas vārdu izvēles vai jebkā cita dēļ, atbildu latviski, tad tā jau ir lepnība. - Atbildēt
- 14.10.07 17:08
-
Bruts
Salaspils poliklīnikā lielākā daļa strādājošo (nav runa par medmāsām, kurām valsts pamatvalodas zināšanas nav vitāli svarīgas) sarunājas tikai un vienīgi krieviski. Sēžot gaitenī un gaidot savu kārtu, ir ierasts jautājums - kto posļednii? Nekādi jauninājumi un remonti ar nav bijuši - nu - izspļauti padomijas gadi, ja neskatītos apkārt.
Skumji ir dzīvot pilsētā, kura atrodas nieka 16-18km no galvaspilsētas centra, bet kurā 70% ir krievu valodā runājošie.
Nebūtu pirms gadiem 40 jābūvē HES un visas tās 9 un 12 stāvīgās mājas, situācija šeit būtu bijusi pilnīgi pretēja.
Un lāpu gājiens pirms tā nepilnā gada nudien bija nožēlojams.
Interesants fakts ir arī tāds, ka 5 min avīzes stendiem (tiem, kuri uz ielas, nevis transportos) augšējā pusē ir RUS, bet LV - tikai apakšā. Latvieši dabū locīties. Ha. - Atbildēt
- 14.10.07 17:12
-
Nezinu. Man liekas, ka mēs būtu spējīgi to mainīt.
Es vismaz pašlaik sliecos uz vismaz kaut kāda lielāka tautiskuma ieviešanu savā dzīvē.
Tu jau Jāņus atceries, drošvien. - Atbildēt
- 14.10.07 17:35
-
Arī josta :>
Un vispār, visai daudzas tās tautiskās lietiņas. Rakstītas zeķes, kā jau es iepriekš rakstīju, arī gribu :>
Turklāt, tās lietas jau arī vairāk vai mazāk tādas.. nepieciešamas. Galvenais atrast veidus, kā tās ienest mūsdienu dzīvē. Somas ar latviešu rakstiem taču nebūtu sliktas? Šo es arī pagaidām laikam pacentīšos attīstīt. - Atbildēt
- 14.10.07 17:28
-
Bruts
bet protams.
lai veiktu veiksmīgas izmaiņas "sistēmā", ir nepieciešams liels cilvēku skaits.
jo uz doto brīdi situācija izskatās tāda, ka Latvijā paliks krievi un pensionāri - pārējie būs aizbraukuši strādāt uz Īriju, bet tie, kas vēl studēs - uz Angliju, Vāciju vai ASV. skumjš skats, bet tāds nu tas būs. - Atbildēt
- 14.10.07 17:41
-
Zini, es domāju, ka varbūt pakāpeniski tās izmaiņas arī būtu iespējamas. Galvenais, paķert pēc iespējas lielāku cilvēku daudzumu. Teiksim, tie paši gājieni. Ja tie ir pietiekami skaisti (atceros himnas dziedāšanu pie Brīvības pieminekļa), tad arī tas tomēr piesaista cilvēkus.
- Atbildēt
- 14.10.07 18:35
-
Nav svarīgi
Es nekad neciešu, ja pārdevejā man iedrošinās atbildēt krieviski. Patiesībā, tādos gadījumos ir jāiet pie veikala vadības un jāraksta iesniegums vai kas, jā, birokrātija, bet pārdevējām veikalos ir jārunā valsts valodā.
Un vispār. Tie paši čigāni- nesen kaut kāds valsts blāblāblā ziedoja nez cik tūkstošus par čigānu integrāciju mūsu vidū, galvenā doma šim projektam bija- ja darbā piesakās latvietis un čigāns, abiem tiesības uz darba vietu ir vienādas. Tas ir absurdi un noželojami.
Neko dižu tāpat vien ir grūti mainīt. Vienīgais ceļš ir visu šo izdzimteņu dzīšana prom no Latvijas zemes. Nesen vēl Putins sauca savus tautiešus mājās, bet, protams, ka aizbraukušo skaits bija niecīgs. Kas viņiem kaiš te dzīvot, tēvē krieviski, avīzes krieviski, kinõ arī subtitri krieviski.
Vispār. Vieglak būtu apšaut. Pakaļas laizīšana krievvalodīgajiem no valdības puses jau kļūst neciešama. Nevienā Baltijas valstī vairs nav tēvē pārraides krieviski, bet mums? Pilna dirsa un vēl avirāk.
Man nav nekas pret visiem krieviem, es neciešu tos, kas šeit dzīvo jau nez cik gadus, bet ir pārāk lepni, lai bilstu kaut vārdu latviski. Gadījums veikalā- krievs man kaut ko pasaka krieviski, es pretī "Tu dzīvo Latvijā, šeit ir jārunā latviski", viņš man atbild kaut cik NORMĀLĀ latviešu valodā "Kas Tu domjā Latvija ir latviešiem domāta?" Skumji. Principa pēc jau nerunā. Nav vajadzības. - Atbildēt
- 14.10.07 18:47
-
Es jau arī domāju, ka būs beidzot kaut cik jāsāk tam visam pretoties. Mums jau vispār valdība ir unikāla. Arī lēmumi tieši tādi paši, jo arī tur jau ir tie krievi, kas vairāk runā krieviski nekā latviski.
Man jau arī pret latviski runājošajiem krieviem nekas.
Par tiem čigāniem es arī kaut kad nesen dzirdēju. Ja nemaldos, visai vērienīgs projekts bija. Būtu labāk ņēmuši un to naudu bezmaksas valodas stundām ziedojuši.
Man liekas, ka to Putina saucienu atpakaļ neviens pat īsti nepamanīja. Man vispār toreiz radās sajūta, ka "Latvija" no viņiem nemaz negrib šķirties, jo pat Maximas efektologs tautu skāra vairāk nekā tās Putina runas. Ja jau šie aizbrauks, nebūs kas nodokļus maksā. - Atbildēt
- 14.10.07 19:15
-
Nav svarīgi
Tieši tā, joprojām atceros viena politiķa zvērestu [vārdu neatminos, tāds resns ar žīda seju]- lauzītā latviešu valodā, knapi izlasīja, vēlāk tas video kā joks tika laists apkārt netā, bet patiesībā jau briesmīgi. Un ja tādi ir valdībā, uz neko labu cerēt nevar. Tāpat kā ar atbalsta izteikšanu Igaunijai pēc tā bronzas karavīra noņemšanas- palasījos, kas tad balsoja pret- visi ar vārdiem Aleksandrs, Mihails ūtētē [galvenokārt no tās pretīgās PCTVL partijas]. Bet nu tas jau off topic, galvenā doma, ka tādi jau arī ietekmē situāciju.
- Atbildēt
- 14.10.07 19:24
-
Tieši tā. Vēl jau mums ir arī saskanīgais Saskaņas Centrs.. un arī TB/LNNK man liekas vairāk domā par krievu brīvību Latvijā..
- Atbildēt
- 14.10.07 21:04
-
Jeeny in the bottle
nu kā lai tev pasaka :)
iespējams tāpēc, ka neesmu nu latviete it nemaz, bet tikai par kādiem 10%, mans viedoklis varētu atšķirties un nebūt tik radikāls. Latvija pati neko nedara, lai te būtu latvieši. vairāk nekā 30 000 darbaspēka sēž Īrijā, Anglijā, Vācijā, Dānijā uc. un ar katru gadu tas skaitlis palielinās. Pārdevējai maksā 250ls/mēnesī, par šādu naudu nevar atļauties apmaksāt dzīvokli un paēst.
un vēl tāda lieta, krievu val runā arī vācijā, daudz kur un viss notiekās, bet neviens to neuztver tik asi. varbūt tas nav pareizi un latviešiem tiešām varētu draudēt izmiršana, bet tad tikai un vienīgi nepareizas politikas dēļ.
Un tas latviešu nacionālisms bieži pāriet ļoti asās un kareivīgās pozīcijās, esmu dzirdējusi kā neparko izgāž dusmas tikai tādēļ, ka runā krievu val, un teikšu atklāti, man, jo vairāk uzturos tādā sabiedrībā, jo vairāk riebj. un es pat spīti arī tagad pasāku runāt ikdienā krievu val. - Atbildēt
- 14.10.07 21:13
-
Nu, Vācijā noteikti var runāt krievu valodā, taču, ja tu aizbrauksi uz Vāciju, sastapt krieviski runājošos.. Nu nezinu. Varētu būt visai lielas problēmas.
Un tieši tāpēc jau neuztver tik asi, ka tur tas nav tik jūtami.
Jautājums - ko Latvija var darīt, lai situācija mainītos? Nezinu, vai tas slēpjas algās. Jo, tādā gadījumā, izskaidro vienu - kāpēc latviešu pārdevēja nevar iztikt, bet krievu tautības pārdevēja - var gan bērnus pabarot, gan par dzīvokli samaksāt?
Nedomāju, ka problēma būs algās. Jā, okej, brauc prom nopelnīt. Bet man liekas, ka tas lūk ir tas, ko dara visur. Es gan skaidri cilvēku skaitu nezinu, bet domāju, ka no citām mūsu izmēra valstīm varētu būt visai līdzīgs izceļojošo skaits.
Valdība mums ir izcili debila, to es gribētu teikt. Tieši tāpēc es nerunāju par valdību, bet pašiem latviešiem.
Nav runas par tīrasinīgu latvietību, bet Latviju un latvietību, kuras identitāti ir jāsaglabā. - Atbildēt
- 14.10.07 21:22
-
Jeeny in the bottle
biju Vācijā, pilnas ielas krievu valodīgo, turku valodīgo un angļu valodīgo, Vācieši dzīvo atsevišķās, dārgajās mazajās pilsētiņās un neliekas ne zinis par to, kas notiek metropolēs.
Algās arī. latviešu valodīga pārdevēja, neies strādāt par pārdevēju, jo iespējams tieši valodas zināšanas dēl un lielāka atbalsta no valsts dēļ, meklēs citu darbu vai brauks pelnīt citur. krievu valodīgai, jau tā pat ir laime atrast kaut kur darbu, tāpēc arī strādā par mazāku algu.
es nostrādāju pusgadu apkalpošanas sfērā un tagad cilvekus ienīstu, zinu ka vairs nekad neiešu, ja būs iespēja darīt ko citu. tāpēc nav brīnums, ka latviešus tādiem amatiem atrast nevar.
a Īrijā toties ir latviešu komūnas un ieejot veikalā tevi apkalpo latviešu valodā - Atbildēt
- 14.10.07 21:25
-
Jeeny in the bottle
ā, vēl zini kāpēc. tāpēc, ka nekas nepiespiež citus iemācīties latviešu valodu, bet universitātes un skolas savā veidā piedabū iemācīties krievu un angļu valodu, jo grāmatas ta netulko, vismaz tās specifiskās ne, un kad es ieteicu fakultātē pārtulkot pa visiem bioķīmijas lielo grāmatu, jo to vajag visiem un katru gadu, man pateica, ka neviens to nedarīs un ja arī darīs, to neviens nedrukās, jo neesot izdevīgi. tāpēc, ja gribi nolikt šo sarežģīto priekšmetu lasi angliski vai krieviski.
- Atbildēt
- 14.10.07 21:30
-
Nu bet tieši par tās attieksmes maiņu es runāju. Vienkārši, latvieši jau paši to situāciju ir šitādu padarījuši. Tajā garajā ierakstā vai tad es par ko tādu sākumā jau neteicu?
Nav jau jācer, ka valdība ko mainīs, jāsāk mainīties ir pašiem. Pie tā arī lielākais akcents.
Par ebrejiem Vācijā es zināju, par krieviem gan nē. Būs jāpapēta. - Atbildēt
- 15.10.07 17:42
-
Nav svarīgi
"Un tas latviešu nacionālisms bieži pāriet ļoti asās un kareivīgās pozīcijās, esmu dzirdējusi kā neparko izgāž dusmas tikai tādēļ, ka runā krievu val, un teikšu atklāti, man, jo vairāk uzturos tādā sabiedrībā, jo vairāk riebj. un es pat spīti arī tagad pasāku runāt ikdienā krievu val."
Tas, tavuprāt, ir normāli, ja kaut kāda draņķa pārdevēja vai velns viņ' zina kas uzdrošinās Latvijā, apkalpojot latviešus, runāt savā krievu mēlē? Latvijas valsts valoda ir latviešu valoda. Kas tev ir neskaidrs?
Ar tādu principiālu nerunāšanu latviski [kas vispār ir stulbuma kalngals] vari skriet uz māti krieviju, tur jau Tevi Putins sauc mājās!
Man pat trūksts vārdu. - Atbildēt
- 15.10.07 19:10
-
Kā rakstīja Veidenbaums..
Virs zemes nav taisnības, dūrei tik spēks,
Kas varmākām skādi dar, nosaukts tiek grēks.
Par tiesnešiem cienīti blēži sēž
Un godīgie ādu nost citiem plēš.
Un cienīgs tēvs, zaglis, teic sprediķus;
"Tik pacieties, debesīs labāki būs!"
Virs zemes nav laimes, tik zvēru pulks bļauj,
Viens otram iz mutes tie maizi sev rauj,
Un priecīgs ikkatris, kad vēders tik pilns,
Kad bērni ir veseli, dzīvoklis silts.
Un glaimojot salkušie rakstnieki sauc:
"Cik praktiska tauta! Tai cerību daudz."
Jā, cerību gan. Vēl nosirmos laiks,
Un redzams būs strādnieku moku pilns vaigs,
Vēl liekēži slinkos un godīgi krāps,
Pēc debesu viltības ļaudis vēl slāps,
Zem kājām vēl varmākas taisnību mīs,
Par kaujamiem lopiem vēl cilvēkus dzīs,
Un muļķīgas dzejas vēl dzejnieki kals
Un vaimanās paši, kad salks un sals. - Atbildēt
- 16.10.07 12:44
-
Jeeny in the bottle
un kurš gan teica, ka es būtu krieviete? man starp citu problēmu nav, es nevienam augumā nebraucu. un runāju pašlaik, lūdzu atzīmēt ar Jums latviešu mēlē. es piekrītu, ka dzīvojot Latvijā jāzin latviešu valoda. šī te pārspīlētā agresivitāte, ir tas, par ko gribēju minēt. es zinu daudzas valodas un krievi nav mani brāļi, tomēr nekādas pretenzijas neizraisa. pārdevēja vispār ir sarežģīta profesija, es gribēju teikt, ka jābūt iecietīgākiem. nespēja saprasties ir patiesa problēma. mani vienmēr fascinē ja notiek dialogs, kur viena puse runā latviešu valodā, bet otra krievu, jo katram tā vieglāk, bet viens otru lieliski saprot.
turpinot pārdevējas tēmu, nav nemaz tik viegli atrast pārdevēju, ja pavēro viņas visur trūkst un jāsaka paldies ka vispār kāds par tādu naudu tādu darbu strādā, tas arī viss, ko gribēju pateikt. - Atbildēt