- Kārtējais nacionālisms
- 2007. gada 14. Oktobris , 16:26
-
Pēdējā laikā es nelatviskumu pamanu arvien vairāk. Tad nu vakar, braucot autobusā, es sajutos pavisam jokaini. Tiešām liekas, ka latviešu Latvijā paliek arvien mazāk. Pat autoostā, kur senāk varēja manīt labi ja vienu mainīgu čigānu pāri, nu jau var lepoties ar 6 čigānu grupējumu. Jauki? Nedomāju vis.
Šoreiz es negribu runāt par krieviem kā urlām vai čigāniem kā zagļiem. Vairāk runa ir par cilvēkiem, kas nerunā latviski. T.i. krieviski runājošiem krieviem un čigāniski runājošiem čigāniem. Var jau būt, ka man ir kaut kāda paranoja, bet man nepatīk iet pa ielu un noskatīties kā pa priekšu ejošie čigāni kaut ko murmulē savā valodā, kas man, atvainojos, izklausās netīra. Un nav ne jausmas, ko viņi tur runā. Nacionālā identitāte? Negribētos man to tā nosaukt.
Arī par krieviem - sadomājušies no sevis nezinu ko. Skumjākais jau tas, ka, liekas, mēs vairs neko nevaram darīt, jo iepriekšējai paaudzei vienmēr ir bijis vairāk vai mazāk vienalga. Sak, ja reiz krieviski mākam, kāpēc lai mēs tā nerunātu.
Es, piemēram, nejūtos īpaši ērti, ja man, piemēram, autobusa konduktore atbild vai ko jautā krieviski, ja pārdevēja runā krieviski, utt. Bet tā vien liekas, ka latvieši nu jau ir izlepuši tik tālu, ka šos darbus darīt negrib.
Stulbi, tautieši, stulbi.
Vēlāk būs tikai trakāk. Sākotnēji vēl varēja būt iespēja nepiedāvāt krievvalodīgajiem šādas tādas ekstras, kaut, ja runājam par medijiem. Avīzes krievu valodā, tv/kino subtitri, ļoti liels daudzums krievu filmu, jo tā ir "lētāk" (es gan gribētu minēt, ka lētāk ir tikai iegansts, vienkārši, lai piesaistītu arī krievvalodīgo auditoriju. Tiem jau ir tieksme nezināt latviešu valodu, kamēr latvieši krievu valodu cenšas iemācīties tāpēc, lai vispār spētu konkurēt Latvijas darba tirgū vai normāli dzīvot. Absurdi, bet tādu es šo situāciju redzu.), jau iepriekšminētās konduktores/kasieres un citu darbu darītāji.
Bet ne jau krievi vien ir vainīgi. Latviešu likumdošana un vispār valsts kā tāda nemaz nemudina krievvalodīgos mācīties latviešu valodu. Skola? Kam gan latviešu skolu, ja vari mācīties krievu skolā un nezaudēt SAVU nacionālo identitāti? Šķiet, ka šajā ziņā viņi ir daudz ietiepīgāki par paļāvīgajiem latviešiem.
Man, godīgi sakot ir nedaudz apnicis. Reizēm liekas, ka aizrādot kādam par to, ka viņš ar tevi runā krieviski, ne latviski, tu vari saņemt pretī niknus skatienus ne tikai no tā cilvēka, bet arī no pārējiem apkārtējiem, redz, ko gan tu iedomājies, kāda augstprātība, nepieklājība! Idiotisms, atvainojos. Jo vecāki cilvēki, jo vairāk no sevis iedomājas.
Stiktākais man liekas tas, ka reāli, lai kaut ko izmainītu, sabiedrībai būtu visai strikti jāsašķeļas. Mums citās valodās runājošie tagad jau ir tik daudz, ka, ja mēs viņiem samazinātu kaut kādus resursus, viņi tos veidotu paši. Tādas nu ir attīstības sekas.
Godīgi sakot, es pat īsti vairs neredzu nekādu izeju. Nē, zinu, vienu es zinu. Atgūt sevi. Un atgūt to visu tautiskumu sevī. Es, protams, neprasu tikai latviešu mūziku (kas gan man pašam lielākoties liekas šausmīgi nejēdzīga, nu, es gan vairāk runāju par mūziku, kuras mērķauditorija ir 25-50 gadus veci cilvēki, tb, kaut kādi šlāgeri, prasta kantrīmūzika un pārējā fonogrammpozermūzika), bet mēs taču varam saglabāt kaut kādu identitāti sevī? To, ka es esmu Latvietis un es dzīvoju Latvijā.
Kad pagājušajā gadā biju Lāčplēša dienai veltītajā lāpu gājienā, skats bija visai nožēlojams. Bet lai vai kā, lielākā daļa bija jauni cilvēki. Man kaut kā vienalga par to, cik gan slikti tas bija organizēts, bet galvenais taču ir cilvēki. Par spīti lietum, par spīti vējam, par spīti aukstumam un no degšķidruma degošiem cimdiem - par Latviju.
Vai tas ir par daudz? - Mūzika: Vilkači - Ko kundziņi tu domāji
Sajūta: par tautu
