 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Diemžēl neieviesu dienasgrāmatu notikuma laikā, kas būtu bijusi lieliska ideja. Bet te nu būs - Īsais kurss Madaras '11 gada vasaras izskaņā.
1. Cilvēki forši, dažādi un smieklīgi. Draudzīgi un atvērti. [Varbūt Kārlim gāja grūtāk, but he did it eventually.] Bijām mainīgā skaitā, bet līdz beigām izdzīvojām divpadsmit, no kuriem trīs - arī organizatoriskais spārns. Plāni katram citādāki, bet kaut kādā veidā līdzīgi. Cilvēki gadījās arī tādi, kas iedvesmoja uz vēlmi iemācīties, piemēram, zīmju valodu. Nav sliktu vārdu ne par vienu. Katrs bija maza daļiņa no lielāka simbiotiska organisma.
2. Telšu pilsētiņa jeb Kūņotava pārdzīvoja daudz un dažādas aktivitātes, sākot ar divdomīgiem mājieniem naktīs, "Kur tu teci gailīti" no rīta, karstu sauli dienās un plūdiem jebkurā diennakts laikā, un beidzot ar varžu, ķirzaku, zirnekļu, suņu, lapsu un darba brigādes uzbrukumiem. Mums pat bija savs Everests, kas tika gan iekarots neskaitāmas reizes, gan apgānīts, gan visādi citādi izmantots.
Gulēšana Kūņotavā - stilīga. Mana telts puse bija īsta kartupeļu vaga, kurā saklātas kā segas un palagi, tā mana telts biedra bikses un jakas. Starptelšu komunikācija un sadarbība jebkurā laikā garantēta. Bet vēl īsti neesmu izdomājusi, vai tas man ļāva gulēt drošāk, vai tieši otrādi.
3. Ēdiena bija neiespējami daudz un mums pat bija plāns likt izkārtnes, kas vēstītu par brīv-ēdienreizēm 9:00; 14:00 un 19:00. Ar tualeti gan bija tā pašvakāk, bet līdz nedēļas beigām bija vairākas taciņas.. Pļava pacieta gan drēbju žāvēšanu, gan pusdienslaikus, gan zobu tīrīšanu. Divreiz pat tikām uz pirti, pārējā laikā Aiviekste tapa par mūsu un mūsu drēbju labāko draugu, un pēc 10 minūšu ilgas ūdenszāļu mētāšanas pat vairs nebija auksti.
4. Padarījām labus darbus. Bijām pansionātā, kur briesmīgi dziedājām dziesmas. [Ko var gribēt pēc trīs naktīm teltīs, lietū un Aiviekstē..] Tīrījām grāvi, vācām kritušos kokus, mācījāmies pļaut ar izkapti, špaktelējām un betonējām, rīkojām dolomīta ballīti, līdām aizdomīgos pagrabos un beigu beigās pieradām pie tik briesmīga paskata telpām, ka mazi puisīši bailēs izsprāga no tām kā korķi, kamēr mums tas viss likās normāli. Sadzīvojām ar nezināmas izcelsmes zilumiem, nobrāzumiem un pušumiem, kas beigu beigās bija parasta ikdienas sastāvdaļa. Tāpat kā černobiļas-rīta-pampums.
5. Protams, neiztikt arī bez 'inner jokes', ko, diemžēl, grūti izskaidrot pat sev. Bija gan džudo diena, gan "What, what (in the butt)", gan 'kas, ar ko, kur, utt.' vakars, kad puse vārtījās pa zemi, gan slimīgas fotosesijas ar no tām izrietošām sekām.. Šī sadaļa tika sīki pierakstīta Alises rokrakstā uz lapiņām, kuru saturu es ceru reiz ieraudzīt.
6. Un, protams, Sekta. Tā ievilka mani un es nekur neaizbraucu, tā ievilka Kārli un Arni, kuri arī nekur neaizbrauca. [Pēdējais pat brauca atpakaļ pēc dienas Liepājā.] Tā ievilka Visus. Tā lika izdomāt reklāmas rullīšu scenārijus un vizualizēt viņus prātos. Tā lika kalt plānus kā iededzināt paliekošas zīmes uz ādas/galvas. Tā lika apsvērt daudz un dažādus trakus nākotnes plānus, sākot ar jaunām nometnēm un projektiem un beidzot ar atvadu ballītēm.
Secinājums: 7 dienas ar saviem desmit cilvēkiem nekurienē ir ļoti nogurdinošs, bet arī ārkārtīgi iepriecinošs process. Pēdējās dienās gribas tikt no viņiem prom, jo tik ilgi neesi bijis viens, bet tajā pašā laikā esi tik ļoti pieradis pie viņiem, ka šķiet - aizbrauksi mājās un būs vajadzīgs laiciņš, lai atkal pierastu pie tā, kā ir bez. [It's a good thing I don't attach to people so easily.]
[Un pat ja ar visiem nesanāks turpmāk tikties..]
Paldies Aijai, Evitai, Elīnai, Danai, Lielo strādnieku brigādei un vietējiem brigadieriem, arī Aņai un pēdējās dienās - Laurim, kurš spēja pavest savā mašīnītē deviņus cilvēkus, kad likās - pret kalnu stumsimies, Matīsam, Tomam, Alisei, Evai, Arnim, Kārlim un Ievai par nedēļu bez [p]ārējās pasaules un nepieciešamības pēc tās. :)
Tags: atskaite
Current Mood: patīkams nogurums
Current Music: Sasodītas muļķības
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Tas, protams, nemaz nav īsts plāns. Tā ir tikai tāda iedoma, ko gribētu veltīt Hugo. Es zinu, cik ļoti viņam patīk skraidīt pa āru un dzīvoties sniegā, peļķēs, zālītē, vienalga. Tāpēc būtu tik skaisti, ja viņš savas dzīves laikā tiktu pie pastāvīgas mājas, no kuras astoņos no rīta izskriet ārā padauzīties ar lielo suni un ienākt atpakaļ tikai pēc vairākām stundām. Būtībā ir tikai divi varianti. Ātri sapelnīt daudz naudas vai atrast kādu ar daudz naudas vai vismaz māju. Ā, trešā iespēja - uzdāviniet kāds man mājiņu.
Tags: atskaite
Current Mood: apcerīgs
Current Music: TV series
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pirmdien pa ceļam uz Rīgu vilcienā viens jauns čalis ar bērniņu ļoti sirsnīgi runājās ar kādu vecu tantiņu. Tajā brīdī man bija: piekāst visas skolas un mācības, tieši šādi mirkļi ir tā vērti, lai izbaudītu visu apkārt notiekošo.
Otrdien skolā sapratu, ka tas viss mani iedzīs kkādā šausmu depresijā. Man nepatīk, ka man nesanāk tāpat vien. Man nepatīk, ka man nesanāk arī vispār.
Trešdien man bija ļoti aizraujošs sapnis. Vairākās kārtās. Par vampīriem, kur viens vampīrs bija mana māte (un es ļoti cītīgi paralēli sapnim domāju par to, kā gan mana māte var būt vampīrs, ja mans tēvs nav) un es biju naidā ar vienu baigi galveno vampīru veci dēļ kaut kādas uzpariktes, kuru mēs ar Kārli slēpām no viņiem. Tad tur kaut kur arī uzradās mans sapņu princis. Zirgā. Citā daļā bija mana mamma, kura atteicās maksāt 50Ls par manu manikīru, lai gan es pati pieteicos maksāt. Un tad bija vēl kaut kas, kas man paspēja izslīdēt.
Šobrīd es cenšos kārtējo reizi sev apsolīt darīt un neslinkot. Bet man nekādīgi nesanāk. Kad reiz pienāks tā diena, kad kaut kas reāli notiks? Es pat mājasdarbu nespēju normāli izpildīt bez gaušanās un čīkstēšanas sev virsū.
Toties man ir kāds maziņš un smukiņš jauns draudziņš. (Jā, es bišķi nožēloju, ka paņēmu tādu pašu kā Kimi, bet es nespēju noturēties.) Tagad tikai mani moka dilemma, vai viņām labāk patīk dzīvot vienatnē, vai viņām pienākas kāds sarunu biedrs.
Tags: atskaite
Current Mood: čīkstulīgs
Current Music: tā kaitinošā rihannas dziesma
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Piedod, Sofij, bet tu nebūsi mans ezera/meža ugunskura upuris. Man šai lomai jau ir noskatīts kāds cits. Sākumā man likās, ka tā būs mana sīkā māsa, bet šodien es sapratu, ka neviens mani nemāk nokaitināt Tik ļoti kā Dita. nu vnk TIK ĻOTI. Un viņa var mani uzskatīt par, citēju, "duru", jo es nenovaldījos un uztaisīju viņai sarkanus pleķus uz rokas, kurus viņa dēvē par zilumiem. Bet dzīve nav tik vienkārša kā pāris tikko pateikti teikumi vai izdarītas lietas. Tas iestiepjas garāk. Tā nav tikai par mirkļa iespaidiem. Tas ir sarežģītāk. Vismaz manējā. Bet tāpēc laikam ārstēties eju es, nevis viņi.
Tags: atskaite, neatceries
Current Mood: ļoti dusmīga
Current Music: garas elpas
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Previous Next 
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
